Viņš pavēstīja, ka vakar panākta vienošanās ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā par saraksta publicēšanu. Pēc ministra paustā, šajā sarakstā iekļautas aptuveni 100 identificētas personas, kas ir atbildīgas par vardarbību Baltkrievijā.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka Baltijas valstis sankcijas paplašinās un tas nenozīmē, ka šis saraksts būs pēdējais. Rinkēvičs norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās turpināt sankciju sarakstu paplašināšanu, negaidot, kad par savu sarakstu vienoties Eiropas Savienība (ES).
Runājot par Aleksanda Lukašenko inaugurāciju, kuru Latvija neatzīst un neuzskata Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu, Rinkēvičs norādīja, ka neatzīšana nozīmē to, ka augstāka līmeņa politiskie kontakti starp ES dalībvalstu vadītājiem un Lukašenko nav iespējami.
"Tas nozīmē arī to, ka tās valstis, kas paziņojušas par vēlēšanu rezultātu un inaugurācijas neatzīšanu, varēs apšaubīt tos dokumentus, ko Baltkrievijas vārdā parakstīs valdība vai Lukašenko. Noteikti gaidāmas diskusijas par vēstnieku akreditāciju un citiem jautājumiem," sacīja ārlietu ministrs, piebilstot, ka neatzīšana nenozīmē attiecību pārtraukšanu, augstā politiskā līmenī tas nozīmē minēto valstu boikotu.
Rinkēvičs sacīja, ka tehniskā līmenī sakari ar Baltkrieviju būs jāuztur. Viņš pavēstīja, ka ES ārlietu ministru līmenī tika runāts, ka mērķis, pirmkārt, ir politiskais dialogs, otrkārt, jaunas vēlēšanas starptautisko novērotāju klātbūtnē, treškārt, zināma varas transformācija.
"Dialogs ir iespējams tikai tad, ja pie sarunu galda sēžas visi. Mums ir kontakti ar dažādiem opozīcijas politiķiem, mēs tikāmies ar Svetlanu Tihanovsku gan Rīgā, gan Briselē. Mēs visi kopā mēģinājām uztaustīt, kāds varētu būt mehānisms, kā situācija Baltkrievijā varētu noregulēties," pauda ārlietu ministrs, vēršot uzmanību, ka viena lieta ir tie, kas ir pret Lukašenko, bet otra - viņam tomēr ir izdevies turēt kontroli pār varas struktūrām. Ministra ieskatā, tas ir faktors, ar kuru jārēķinās.
Kā ziņots, Baltkrievijai par prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestētāju vardarbīgu apspiešanu draud arī ES un ASV sankcijas.
ANO cilvēktiesību izmeklētāja Anaisa Marina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Baltkrievijā kopš vēlēšanām agresīvi aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku un saņemtas vairāk nekā 500 sūdzības par spīdzināšanu un tūkstošiem cilvēku tikuši mežonīgi piekauti.