Vienojušies par LMT un Lattelecom

Pirms kļūšanas par Telia Company reģionālo vadītāju Latvijā jūs līdz šā gada janvārim bijāt Telia meitasuzņēmuma Azercell izpildirektors, lai gan arī Latvija un Baltijas valstis jums nav svešas. Cik lielā mērā jūs esat turējis roku uz Telia darbības Latvijā pulsa?

Es pievienojos Telia 2001. gadā, un pēc tam, kad 2003. gadā notika apvienošanās ar Sonera, esmu pārstāvējis uzņēmumu tā struktūrvienību valdēs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Savukārt no 2013. līdz 2015. gadam vadīju Telia mobilo sakaru apakšvienību Baltijas valstīs, tā ka esmu strādājis Latvijā vairāk nekā desmit gadu un šā gada sākumā esmu atgriezies. Latvija man nepavisam nav sveša, un es labi pārzinu tirgu.

Stājoties amatā, jūs izteicāties par nepieciešamību sadarboties ar visām ieinteresētajām personām Latvijā, savukārt pirms diviem mēnešiem tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latvijas Republikas valdību un Telia Company. Šis dokuments ir minētās sadarbības rezultāts?

Jā, protams. Ir bijušas ilgas diskusijas vairāku gadu garumā par to, kā labāk pārvaldīt divus uzņēmumus, kuru līdzīpašnieki ir Telia un Latvijas valsts – Lattelecom un LMT. Arī šogad, šā gada pirmajā pusē mums bija vairākas tikšanās ar valdības pārstāvjiem, tajā skaitā beidzot arī ar premjerministru, kuru gaitā mums kļuva skaidrs, ka pastāv vienota izpratne par situāciju un to, kā mēs varam strādāt, lai šo situāciju uzlabotu. Lai būtu abpusēji ieguvumi, lai piedāvājums atbilstu patērētāju interesēm, būtu izdevīgs Latvijai.

Kā atbildīgiem daļu turētājiem mums šāda sapratne bija nepieciešama un svarīga, un mēs līdz tai nonācām diskusiju gaitā, rezultātā parakstot Saprašanās memorandu. Tajā ir iezīmētas mūsu sadarbības pamatkontūras un procesi, kā turpmāk strādāsim. Tur ir trīs ļoti svarīgas lietas. Pirmā – kā mēs varam izstrādāt vienotu stratēģiju, vīziju par to, kādā virzienā kopīgi dosies abas kompānijas. Otrā – kā mēs varam uzlabot abu uzņēmumu pārvaldību, jo vismaz pēdējo piecu gadu laikā ik pa brīdim ir mēģināts meklēt risinājumus, kā mainīt lēno lēmumu pieņemšanas mehānismu. Šeit jāatceras, ka sākotnējā vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Telia ir parakstīta vēl pirms 25 gadiem. Šajā laikā daudz kas mainījies gan telekomunikāciju nozarē, gan tirgū un patērētāju vēlmēs, kamdēļ ir jāsāk šīs vienošanās atjaunošana. Es teiktu, ka lēmumu pieņemšana mums ir jāpadara, cik iespējams, vienkārša.

Tagad mums ir daudz lielāka skaidrība par to, ko īpašnieki vēlas sasniegt ar abām kompānijām, tāpat ir skaidrs, ka lēmumu pieņemšanas mehānisms būs korekts, efektīvs un ātrs gadījumos, kad tas izrādīsies nepieciešams, jo telekomunikācijas nozares attīstība šobrīd notiek ļoti strauji, un spēja atbilstoši reaģēt uz pārmaiņām ir ļoti svarīga.

Trešā lieta ir inovācijas. Es ticu un mēs Telia ticam, ka pašlaik saskaramies ar procesiem, kurus var dēvēt par jaunu laikmetu telekomunikāciju nozarē. Ja vienkāršoti, tad līdz šim piedāvājuma pamatā ir interneta pieslēgums, kas ir viena līmeņa pakalpojums. Tagad mēs virzāmies uz ko tādu, ko var dēvēt par gudro savienojamību (intelligent connectivity), jo ir 5G, kas ļauj ieviest dažādus sakaru kvalitātes līmeņus, ko iespējams kombinēt ar mākslīgo intelektu un lietu interneta izplatīšanos. Tas viss kopā rada jaunas vērtības, kalpo kā stimuls ekonomiskajam uzplaukumam. Mēs izrunājām visus šos jautājums un nonācām pie kopīga viedokļa par to, ko darīsim un kā darīsim.