Visiem viens šablons nederēs

Kuri ir neatrisinātie jautājumi vai vājās vietas atbildīgās ministrijas plānos par jaunā mācību gada atsākšanu?

Pats būtiskākais – tomēr nevajadzētu atstāt izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību kā dibinātāju kompetencē lemt, vai ir jāorganizē daļēji vai pilnībā attālināts mācību process. Nacionālā līmenī būtu jānosaka Covid-19 izplatības līmenis, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pašvaldībā. Nevajadzētu visām pašvaldībām vienus rādītājus. Otrkārt, Edurio un arī arodbiedrības pētījums parādīja, ka attālinātais mācību process palielina pedagogu darba slodzi. Jābūt paredzētam gan šim tehniskajam nodrošinājumam ar viedierīcēm, gan daļējai izdevumu kompensēšanai par internetu un mobilo telefonu, gan papildu samaksai par palielināto darba slodzi. Diemžēl šo mēs nenolasām ne scenārijā B, ne C. Tāpat būtu jāprecizē punkti par distances ievērošanu speciālās izglītības iestādēs internātā esošajiem skolēniem, kā arī pirmsskolā par gultu izvietošanu noteiktā attālumā. Ir arī šis cilvēciskais faktors – ja tuviniekam ļauj tikties ar bērniņu, ievērojot divu metru distanci, bet viņš bērnu nav redzējis nedēļu vai divas, tad saprotiet, pedagogam – mūsu biedram – ir jāpasaka šī informācija vecākam, ka jūs nedrīkstat tuvoties tuvāk par diviem metriem un apskauties. Vai tas ir samērīgi? Mēs rosinājām, lai nāk ciemos, uzrādot Covid-19 analīžu rezultātus. Savukārt pirmsskolām norādījām – ja Covid-19 izplatības līmenis ir augsts, tomēr ir jānosaka profesiju pārstāvji, kuri savus bērnus var vest uz dārziņu, lai arī pirmsskolas darbiniekus mazāk skartu inficēšanās risks. 

Vispārējās skolās un bērnudārzos divu metru distance ir vēlama, bet speciālās izglītības iestādēs obligāta, tikai satiekot tuviniekus?

Jā, bet šeit nevajadzētu šos divus metrus. Ceru, ka to ņems vērā. Līdzīgi arī par gultu izvietojumu – daudzviet bērnudārzu grupiņās to nevar izdarīt tīri fiziski, citviet ir pakāpienveida gultas. Kāda ir loģika? Kāpēc tas ir jādara – ja bērni spēlējas ārā un iekšā kopā, ir tuvāk kontaktā cits ar citu, bet pēkšņi diendusas laikā ir šāda prasība par gultām divu metru attālumā?

Latvijas Pašvaldību savienībā gan atzinīgi vērtē to, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, kādā epidemioloģiskajā situācijā pārtraukt klātienes mācības.

Doma ir tāda, ka veselības nozares eksperti pateiktu – ja Covid-19 izplatība sasniegusi noteiktu līmeni uz noteiktu iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, tad mācības ir daļēji attālinātas. Ja Covid-19 izplatība sasniedz jau kritiskus rādītājus uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajā pašvaldībā, tad mācības ir pilnībā attālināti. Savukārt skolai ļautu elastīgi izvērtēt, piemēram, vai daļa skolēnu nāk no rītiem, daļa – pēcpusdienā. Šajā jautājumā gan mēs piekrītam, ka pašvaldība un izglītības iestāde pati izlemj, kā organizēt daļēji attālinātas mācības. Var būt arī situācija, ka bērnudārzā ir klātienes nodarbības, mācības, bet skolā – daļēji attālinātas. Pašvaldības zina transporta, cilvēkresursu pieejamību, tāpēc vislabāk izplānos kopā ar izglītības iestādēm, kā organizēt mācību procesu. To nevajag noteikt nacionālā līmenī, bet nedrīkst atstāt skolas vai pašvaldības ziņā lēmumu, vai, piemēram, trīs saslimušie uz 10 tūkstošiem pašvaldības iedzīvotāju ir daudz vai maz. Kādai pašvaldībai tas būs daudz un mācības būs attālinātas, citai – maz un būs klātiene, vēl kāda šajā situācijā organizēs daļēji attālinātas.