Tas nozīmē, ka valstij ir jāzina, kuras sabiedrības grupas ir vājākas, un kuras ir pašpietiekamas un stipras, lai, veidojot politiku, arī mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai sniegtu iespējas realizēt sevi, skaidroja tiesnese. "Tas ir valsts politikas jautājums, un cilvēkiem ir pilnīgi pamatoti to prasīt," viņa piebilda.
Vaicāta par patriotisma un piederības sajūtas kultivēšanu, Ziemele atbildēja, ka tautas pašapziņas celšanai palīdz Latvijas pārstāvju sasniegumi visdažādākajās jomās - gan ārpolitikā, gan kultūrā un sportā. Viņa uzsvēra, ka, "skatoties no ārpuses" var droši apgalvot: Latvijas iedzīvotājiem ir milzīgs potenciāls. Tāpēc esot vajadzīga gudra valsts pārvaldība, kas palīdzētu un reizē arī neliktu nevajadzīgus šķēršļus šīs iespējas realizēt pat vistālākajā valsts nostūrī.
EST tiesnese atzīmēja, ka piederības sajūta valstij ir jāveicina ik dienu, un tā ir "vesela pasākumu, notikumu un procesu palete". Vispirms tas esot lēmumu pieņēmēju attieksmes jautājums pret savu tautu. Iedzīvotājiem ir jāizjūt, ka tie, kuri ir pilnvaroti īstenot varu, patiešām vēlas komunicēt ar sabiedrību ikdienas gaitās, skaidroja Ziemele.
Kā vēl vienu ļoti svarīgu aspektu piederības sajūtas veicināšanā EST tiesnese minēja izglītību un tās saturu. "Mums kā šāda lieluma valstij ar šādu vēsturi un ģeogrāfiju ir ārkārtīgi svarīgi, ko mēs bērniem mācām, un kāda mums ir augstākā izglītība," atzina EST tiesnese.