Pēdējā laikā tiek diskutēts par izmeklēšanas un tiesvedības procesiem un to atspoguļošanu publiskajā telpā, tajā skaitā medijos. Runa ir gan par tā sauktajām skaļajām lietām, piemēram, "digitālgeitu", "Lemberga krimināllietu", gan arī mazāk publiski tirzātiem procesiem, saistībā ar kuriem tiek minētas arī konkrētas personas. Tiesībsargājošās iestādes gan akcentē, ka personu nevar uzskatīt par vainīgu nodarījumā, pirms spēkā stājies tiesas spriedums, taču nereti informatīvajā telpā izmeklēšanas un tiesvedības procesos iesaistītās personas vairāk tiek definētas kā nodarījumā vainīgas. Kā šādas situācijas saskan ar cilvēktiesību ievērošanu?
Komentējot notikumus par kādu konkrētu kriminālprocesu, ir jāņem vērā aizdomās turētās jeb apsūdzētās vai tiesājamās personas tiesības uz privāto dzīvi un nevainīguma prezumpcija. Tiesu varas iestādēm un policijai ir jāsniedz medijiem tikai pārbaudīta informācija vai informācija, kas ir balstīta uz saprātīgiem pieņēmumiem. Šie principi jāievēro arī medijiem. Lai iegūtu sabiedrības uzticību, medijiem jāsniedz akurāta, uz faktiem balstīta informācija. Attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu šajā jomā visaptverošu mediju monitoringu neesam veikuši. Vislielākā atbildība par akurātas informācijas sniegšanu jāuzņemas sabiedriskajiem medijiem. Jāsaka gan, ka sabiedriskajos medijos šie principi lielā mērā tiek ievēroti.
Lai pats pastrādā pansijā
Raudas pansijas 3.stāvs
d