"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.
Viņa skaidroja, ka tikai dažas no Latvijas bankām ir patiesi novērtējušas savus riskus un devušas signālus, ar kādiem riskiem ir gatavas strādāt.
"FID ir liels prieks strādāt ar Swedbank, SEB banku, banku Citadele, bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju. Vēlreiz uzsvēršu - jāmācās uzņemt, apkalpot un strādāt ar augsta riska klientiem," uzsvēra Znotiņa.
Viņa uzsvēra, ka pēdējā laikā FID saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru asociācijām, Saeimas deputātiem, valdības pārstāvjiem par to, ka FID "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu".
"Bankas patlaban vēl nesaprot, kā "paņemt" pieļaujamo riska daļu. Augsta riska klients nav tas klients, no kura bankai būtu jāizvairās. Ja bankas nepratīs strādāt ar augsta riska klientiem, ja tiks pārprasti normatīvie akti, cietīs valsts ekonomika un cietīs arī pašas bankas, jo banku uzdevums ir gūt peļņu augsta riska darbības vidē," skaidroja Znotiņa.
"Mēs negribam, ka bankas atsakās no augsta riska klientiem dažādu nemotivētu noteikumu dēļ. Bankām ir jāmācās saprast riskus un pārvaldīt tos. Pienācis laiks veidot citu finanšu kultūru un tas ir izdarāms tikai dialoga veidā," uzsvēra Znotiņa.
FID vadītāja uzsvēra, ka banku neprasme "paņemt" augsta riska klientus daudzus uzņēmējus un arī privātpersonas novirza uz mazāk regulētiem finanšu tirgiem un sektoriem. Patlaban šis fenomens jau esot vērojams, norādīja Znotiņa.