"Pēdējo nedēļu laikā mēs kļuvām par lieciniekiem, ka aktivizējušies centieni iesaistīt puses sarunās. Šīs iniciatīvas dod cerību uz progresu uguns pārtraukšanas un, galu galā, mierīga noregulējuma sasniegšanā. Vienlaikus mēs turpinām būt liecinieki nepārtrauktām Ukrainas pilsētu apšaudēm," sacīja ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo.
Viņa atzīmēja, ka šādās apšaudēs aprīlī gājis bojā vismaz 151 civiliedzīvotājs un ievainoti 697. Dikarlo sacīja, ka šie skaitļi ir vēl lielāki nekā martā, kad upuru skaits pusotru reizi pārsniedza upuru skaitu februārī.
Neraugoties uz paziņojumiem par triecienu pārtraukšanu enerģētikas objektiem, to apšaudes turpinājās, sacīja Dikarlo.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā "ir kliedzošs izaicinājums pamatprincipiem un apdraud stabilitāti Eiropā un starptautisko kārtību kopumā".
ANO ģenerālsekretāra vietniece sacīja, ka vajag panākt "pilnīgu, tūlītēju un bezierunu uguns pārtraukšanu kā svarīgāko pirmo soli uz vardarbibas izbeigšanu un nosacījumu radīšanu visaptveroša un stabila miera nodibināšanai".
Viņa sacīja, ka šim mieram jāparedz "Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes respektēšana tās starptautiski atzītajās robežās saskaņā ar ANO Hartu, starptautiskajām tiesībām un attiecīgajām ANO rezolūcijām".
ANO ģenerālsekretāra palīdze humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja konstatēja, ka Ukrainas apšaudes ir pastiprinājušās, neraugoties uz sarunām par mieru.
Viņa aicināja Drošības padomi pieņemt "steidzamus kolektīvus pasākumus", lai pirmām kārtām nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju un kritiski svarīgās infrastruktūras aizsardzību.
Msuja arī sacīja, ka ir nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu Ukrainai un panākt taisnīgu mieru.