Tāpat viņa norādīja, ka Latvija bija otrā valsts pēc Lietuvas, kas ieviesta sankcijas pret Baltkrievijas autoritāro vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Cihanouska uzsvēra, ka baltkrievi nekad neaizmirsīs latviešu palīdzību. Viņa pateicās Latvijas tautai par solidaritāti ar baltkrieviem un Ukrainu.
"Mēs neaizmirsīsim solidaritātes piketus, balti sarkanbaltos karogus logos. Arī Ukraina neaizmirsīs jūsu palīdzību. Mums kopā jādara viss, lai apturētu karu un palīdzētu kara upuriem," sacīja Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere.
Viņa vērsa uzmanību, ka Latvija un Baltkrievija ir ne tikai kaimiņi. Valstis vieno kopēja vēsture. Lukašenko terora laikā patvērumu Latvijā rod baltkrievu masu mediji un nevalstiskās organizācijas.
Cihanouska akcentēja, ka abas tautas ir piedzīvojušas tumšus laikus - Krievijas impēriju, padomju okupāciju, inteliģences nogalināšanu un masveida deportācijas. Viņa norādīja, ka atšķirībā no latviešiem, kuri ir brīvi 32 gadus, Baltkrievijā brīvība bija salīdzinoši īsu brīdi.
"Tumši laiki manai tautai turpinās arī tagad. Uzticīgie padomju idejām un Kremlim slēdz izdevniecības, kas iespiež grāmatas baltkrievu valodā. Tāpat tiek apcietināti uzņēmēji, kuru veikalos var nopirkt preces ar Baltkrievijas simboliku," teica Cihanouska.
Viņa iebilda, ka cilvēkus, kuri iestājas par demokrātiskiem principiem, soda. Tādi cietumnieki ir mūsdienu Baltkrievijā. Savukārt likums paredz nāves sodu par jebkādu protestu. Šī likuma mērķis ir ieviest cilvēkos bailes. Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere uzsvēra, ka tad, kad sākās represijas, baltkrievi sauca pēc palīdzības, bet viņus nesadzirdēja.
Pēc Cihanouskas paustā, Eiropas Savienība ieviesa sankcijas pēc desmit mēnešiem, kas bija par vēlu un deva iespēju režīmam pārorientēties. Viņas ieskatā, ja būtu izdevies apturēt Lukašenko, Baltkrievija nekļūtu par arēnu Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzbrukšanai Ukrainai.
"Ja mēs būtu uzvarējuši, Kijivas priekšpilsētas nebūtu gruvešos, Krievijas armija neizlaupītu Čornobiļas atomelektrostaciju un tūkstošiem Bučas un Borodjankas iedzīvotāji būtu dzīvi. Katra piektā Krievijas raķete, kas apšauda Ukrainas pilsētas, raidīta no Baltkrievijas teritorijas. Tagad apšaudes ir beigušās, bet tas ir tikai laika jautājums," sacīja Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere.
Viņa norādīja, ka patlaban Baltkrievija "de facto" ir okupēta. Lukašenko izpilda nevis baltkrievu vēlēšanos, bet Putina, kurš palīdz viņam turieties pie varas. Lukašenko ir kara atbalstītājs un viņam jānes par to atbildību. Cihanouska atzīmēja, ka 86% baltkrievu ir pret karu Ukrainā.
"Mēs saprotam, ka Ukrainas uzvara dos iespēju baltkrievu brīvībai. Dārgi draugi, baltkrievi un Lukašenko režīmam nav viens un tas pats. Baltkrievija nav Krievija. Pat terora laikā baltkrievi atbalsta ukraiņu cīņu par dzīvības un brīvības cenu. Šodien mēs stāvam vēstures krustcelēs. Ir tikai divi ceļi - Eiropas demokrātiskā Baltkrievija vai "de jure" Krievijas okupācija, izolācija un regress," teica Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere.
Viņa uzsvēra, ka baltkrievi ir izvēlējušies pirmo ceļu un cer uz Latvijas palīdzību un atbalstu. Cihanouska aicināja rast iespēju izsniegt baltkrieviem vīzas un uzturēšanās atļaujas. Viņas ieskatā, tas palīdzētu politiskajiem bēgļiem un baltkrievu jaunatnei.
Tāpat viņa lūdza paplašināt studentu stipendiātu skaitu, kā arī piedāvāt programmas baltkrievu zinātniekiem, žurnālistiem un kultūras pārstāvjiem. Cihanouska uzsvēra, ka neatkarīgo masu mediju un baltkrievu kultūras pārstāvji iestājies pret autoritāro Lukašenko režīmu un Kremļa propagandu.
Viņa arīdzan lūdza atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri pārcēlušies uz Latviju. Pēc Cihanouskas paustā, daudzi no viņiem piedalījušies protestos, tādēļ režīms tos ierobežo.
Viņa aicināja rast iespēju jaunajiem baltkrievam stažēties Saeimā. Šādu pieredzi baltkrievu jaunatne izmantošot nākotnē Baltkrievijas, Latvijas un Eiropas labā.