"Krievijas armijā daudzas apakšvienības veic tikai objektu apsardzi un aizsardzību kā Krievijas teritorijā, tā aiz tās robežām," skaidroja amatpersona.
"Turklāt Krievijai ir spēcīgs kontingents Sīrijā. Krievijai ir izvērsts kara bāzu tīkls bijušās Padomju Savienības teritorijā - tā ir gan Armēnija, gan Tadžikistāna, kontingents Kalnu Karabahā, kontingents Kazahstānā."
"Tādā veidā, ja saliek to visu kopā, sanāk 300 līdz 350 tūkstoši, ko Krievija var likt lietā karā pret Ukrainu," skaidroja Ukrainas militārā izlūkdienesta pārstāvis.
Kadru bads agresorvalsts armijas rindās spilgti iezīmējās līdz ar karavīru zaudējumu, ko iebrucēji cieš jau no pirmajām kara dienām.
Kā norādīja Skibickis, martā un aprīlī Krievijas vadība bija pieņēmusi lēmumu izmantot kaujās tikai karavīrus, kas ar bruņotajiem spēkiem parakstījuši atbilstošus līgumus. Kad agresora karaspēka rindās pieauga kritušo un ievainoto skaits, cilvēku, kas vēlētos noslēgt līgumus par dienestu armija, palika mazāk.