Ekspertu aprindās aizvien izplatītāks kļūst viedoklis, ka Rietumu virzītā liberālā globalizācija ir cietusi neveiksmi un pasaule atgriežas pie tā dēvētā lielvaru koncerta. Cik lielā mērā, jūsuprāt, šis viedoklis ir pamatots?
Ja tas, ko mēs domājam ar "globalizāciju", ir kapitāla brīva kustība ar mērķi nodrošināt zemākās darbaspēka izmaksas, tā bija veiksmīga, jo nodrošināja zemas algas un saglabāja peļņu Rietumu pasaulē. Vienlaikus izvirzītais mērķis bija radīt labākus apstākļus darbaspēkam Rietumu pasaulē, un tas izrādījās neveiksmīgs.
Pasaule ir kļuvusi daudzpolārāka. Ķīnas ražošanas jaudas pārsniedz šīs jaudas ASV, un Ķīnas infrastruktūras kvalitāte ir labāka nekā ASV. Jā, ASV joprojām ir pārāka militārajā ziņā un finanšu jomā, kur ASV dolārs ir globālā rezerves valūta, tomēr finansiālais pārsvars nav drošs, bet tikai militārais spēks nevar uzturēt lielvalsti. Ja vien šī lielvalsts nav Padomju Savienība.
Iepriekš minētajam ir galvenokārt politisks vai ekonomisks skaidrojums? Kas šobrīd notiek globālajā ekonomikā, un kādas ir jūsu nākotnes prognozes?
ASV varas zaudēšana ir sekas to īstenotajai savas ekonomikas pārbalansēšanai no darbaspēka un ražošanas korporatīvās peļņas palielināšanas un finanšu sektora paplašināšanās virzienā. Lai sasniegtu šo mērķi, bija vajadzīga Ķīna, jo ASV lielus ražošanas apjomus pārcēla uz Ķīnu, lai samazinātu ASV darbaspēka izmaksas. Vienlaikus šis solis samazināja rūpniecību pašās ASV un palielināja ASV atkarību no parāda (gan privātā, gan valdības), lai uzturētu patēriņu. Atklāti sakot, bez dažu lielu tehnoloģisku jauninājumu parādīšanās ASV to nākotne izskatās drūma. Ievērojams inovāciju avots ASV ir mūsu pētnieciskās universitātes, kurām valdības samazina finansējumu, tādējādi samazinot iespējas vienam no pēdējiem atlikušajiem jauninājumu avotiem ASV.
Globālos ekonomiskos un ģeopolitiskos procesus lielā mērā ietekmēs 3. novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, tomēr iekšpolitiskā situācija ASV šobrīd ir ļoti saspīlēta. Jūsuprāt, vai spriedze pēc vēlēšanām mazināsies, vai gluži pretēji – pieaugs vēl vairāk?
Spriedzei ASV ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir ražošanas un labi apmaksātu darba vietu skaita samazināšanās pēdējā pusgadsimta laikā. Otrs – ASV nespēja novērst iepriekš minētās problēmas pēc 2008. gada finanšu krīzes, kamdēļ mums ir parādījusies zaudētā paaudze – es teiktu, cilvēki, jaunāki par 30 gadiem vai pat vēl vecāki, kuri nekad nav dzīvojuši labklājībā un stabilitātē. Pēc vēlēšanām šajā ziņā maz kas mainīsies. Tomēr Tramps vienmēr ir bijusi polarizējoša figūra. Ja viņš zaudēs vēlēšanās, nedaudz samazināsies daudzu ASV iedzīvotāju satraukums.
Nevar taču būt tā, ka viena vai otra kandidāta uzvara neatstās nekādu ietekmi uz ASV kopumā. Vismaz kādiem kopējiem ieguvumiem vai zaudējumiem ir jābūt jebkurā gadījumā…
Es neredzu, ka vēlēšanu iznākums spētu ietekmēt ASV strukturālās problēmas. Lielākais rezultāts, ja Tramps zaudētu, ir tas, ka viņam vairs nebūs iespējams iecelt Augstākās tiesas tiesnešus un federālos tiesnešus. Pēdējos viņš jau ir iecēlis vairākus simtus. Tie visi ir amati, kur cilvēki tiek iecelti uz visu mūžu, un attiecīgi šādām nozīmēšanām ir ietekme pat uz vairākām paaudzēm. Ja Tramps vēlēšanās zaudēs, šādu iespēju viņam vairs pašsaprotami nebūs.
Iekšpolitiskās problēmas ASV, globāla mēroga ģeopolitiskās pretrunas, Covid-19 pandēmija – kādu ietekmi šie un vēl citi faktori atstāj uz ASV dolāru kā pasaules rezerves valūtu? Kādas un vai vispār ir iespējamās dolāra alternatīvas?
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ta nu gan
kolēga Arnolds Buksbaums
Esam pirmajā vietā