Stoltenbergs ar šādu paziņojumu nācis klajā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdien paustās vēlmes, lai visi ASV karavīri atstātu Afganistānu līdz šī gada Ziemassvētkiem.
Ģenerālsekretārs pieturējās pie līdzšinējās ilgstošās NATO nostājas, ka misija Afganistānā tiks pārtraukta tikai tad, kad apstākļi to atļaus.
"Mēs kopīgi nolēmām ieiet Afganistānā, mēs kopīgi arī izlemsim par tālāko rīcību, un, kad laiks būs piemērots, mēs kopā aiziesim," preses konferencē pēc sarunām ar Ziemeļmaķedonijas premjerministru paziņoja Stoltenbergs.
NATO spēki tika dislocēti Afganistānā pēc ASV vadītās invāzijas 2001.gadā. "Al Qaeda" teroristu patveršanās tolaik talibu pārvaldītajā Afganistānā bija sākotnējais iemesls ASV iebrukumam šajā valstī.
NATO spēki dalību kaujas operācijās Afganistānā pārtrauca 2014.gadā, un kopš tā laika NATO spēku klātbūtne šajā valstī ir ievērojami sarukusi.
Afganistānā pašreiz atrodas aptuveni 12 000 NATO karavīru, kas konsultē un palīdz apmācīt vietējos drošības spēkus.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO atstās Afganistānu tikai tad, kad varēs to darīt, neriskējot, ka šī valsts vēlreiz kļūst par ērtu patvērumu kaujiniekiem.
"Mēs pieņemsim lēmumu, balstoties uz apstākļiem uz vietas, jo mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi turpināt strādāt Afganistānas nākotnes vārdā, jo mūsu interesēs ir saglabāt ilgtermiņa drošību Afganistānā," norādīja ģenerālsekretārs.
Vai NATO tika iepriekš brīdināta par Trampa trešdienas paziņojumu, nav zināms, bet Stoltenberga izteikumi, ka sabiedrotie tagad konsultēsies par misijas nākotni, vedina domā, ka NATO tas bija pārsteigums.
ASV un talibi 29.februārī Katarā panāca vienošanos, saskaņā ar kuru ASV apsolīja izvest visus savus karavīrus no Afganistānas līdz 2021.gada vidum, bet talibi apsolīja nepieļaut, ka Afganistānu izmantotu ekstrēmisti.
Vienošanās paredzēja arī mieru sarunu sākšanu starp talibiem un Afganistānas valdību, taču šis process ir lēns.