Lai gan pagājušas divas nedēļas (intervija notiek 25. augustā – red.) kopš prezidenta vēlēšanām, protesti, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, Baltkrievijā nenorimst. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko negrasās ne atkāpties, ne bēgt. Mūsu politiķi un diplomāti nebeidz uzsvērt, ka mums svarīga stabilitāte kaimiņvalstī, bet gluži par stabilu šo situāciju nosaukt nevar. Kāda ir lielākā problēma Baltkrievijā, raugoties šauri no mūsu nacionālo interešu viedokļa?
Mūsu interese ir zināma, un to mēs pasvītrojam arī dialogā ar baltkrievu pusi, ka mūs interesē, lai tiešām Baltkrievija ir neatkarīga, suverēna, stabila, labklājīga un droša zeme. Ir centrālie jautājumi, kas visu laiku ir dienaskārtībā, – Eiropas Savienība un Latvija pasvītro, ka ir jāatbrīvo politieslodzītie, jābeidz nepamatota vardarbība, ka mēs neatzīstam vēlēšanas, ka ir jārīko jaunas. Ir liels satraukums, ka ir bojā gājušie, ir bez vēsts pazudušie, – tas viss ir dienaskārtībā.
Parādās konkrēti jautājumi, caur kuriem process attīstās – personalizētās sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žuzeps Borels ir devis signālu Baltkrievijai, ka jābeidz kriminālvajāšana pret opozīcijas izveidoto koordinācijas padomi un jārod ceļi dialogam. Tiek domāts, kāds varētu būt šis dialogs, uz kuru mēs aicinām. Atvērti ir gan oficiālie kanāli, kur mēs darām zināmas savas bažas, gan pilsoniskās sabiedrības kanāli, kur tiek domāts, kā palīdzēt Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Problēma ir tā, ka prezidents Lukašenko, protams, neatzīst ne šo koordinācijas padomi, ne protestējošo pilsonisko sabiedrību kā otru pusi dialogā.
Tātad prezidents Lukašenko un viņa skatījums uz sarunu procesu jeb dialogu. No vienas puses, ir signāls, ka viņš šo koordinācijas padomi neuzskata par partneri, jo, kā mēs zinām, ir ierosināta krimināllieta. No otras puses, jāņem vērā, ka notiek komunikācija prezidenta un sabiedrības līmenī arī. Viņš dodas uz dažādiem rūpniecības uzņēmumiem, iestādēm, un pašlaik Baltkrievijā ir saredzamas gan plašas protesta manifestācijas, gan ir diezgan plašas arī dažādas manifestācijas un mītiņi no Lukašenko atbalstītāju puses. Tā ka šeit mēs saredzam dažādas dialoga un komunikācijas formas.
Par pašu dialogu, kā tas tiek izprasts. Godīgākā atbilde būtu, ka pašreiz ir meklējuma ceļi. Dienaskārtībā nav, ka Eiropas Savienība varētu uzstāties kā tiešs starpnieks. Eiropas Savienība un mēs arī pasvītrojam, ka krīzes atrisinājums ir Baltkrievijas iekšējā lieta, līdz ar to analītiķi min dažādas mediatoru iespējas. Piemēram, pēdējā laikā baltkrievu analītiķi norāda, ka mediators sarunās varētu būt Baznīca, tiešā veidā neieinteresēts mediators no pašas baltkrievu sabiedrības, turklāt ekumeniskā izpratnē – gan pareizticīgo baznīca, gan katoļi, protestanti un citas konfesijas. Starptautiskā līmenī tiek spriests par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) iesaisti, bet arī tur ne viss ir skaidrs, un process nav pavirzījies uz priekšu. Tā ka pašlaik ir tāda status quo situācija, es domāju.
Paturot prātā diplomātisko pozīciju, ka krīzes atrisinājums ir Baltkrievijas iekšējā lieta, kāds tomēr ir Latvijai vēlamais atrisinājums?
Skaidrs, ka mierīgā varas un sabiedrības dialoga veidā nonākt, atrast izeju uz mierīgām vēlēšanām, kuras tad ir attiecīgi starptautiski novērotas un ar demokrātiski labi sagatavotām vēlēšanu komisijām. Tāds ir Latvijas skatījums uz šo procesu.
Mūsu kaimiņi lietuvieši ir ieņēmuši aktīvāku pozīciju, devuši patvērumu baltkrievu opozīcijas prezidenta vēlēšanu kandidātei Svetlanai Tihanovskai, kaimiņvalsts ārlietu ministrs starptautiskā līmenī komentē Baltkrievijā notiekošo. Kā jūs jūtaties uz šī fona, ņemot vērā, ka Latvija ieņem mērenāku pozīciju?
Sadarbība ir pietiekami ražīga un intensīva, jo sadarbība notiek Eiropas Savienības vēstnieku starpā, mēs koordinējam savas aktivitātes. Piemēram, Eiropas Savienības vēstnieki, tai skaitā arī mēs – Baltijas valstu vēstnieki – kopā ar ASV vēstniecības pārstāvi, Lielbritānijas vēstnieci, Šveices un Japānas vēstnieku nolikām ziedus vietā, kur nāvīgi tika ievainots viens no protesta dalībniekiem. Tāpat Eiropas Savienības vēstnieku līmenī notiek tikšanās ar opozīcijas koordinācijas padomi, bija arī tikšanās ar visiem kandidātiem pirms prezidenta vēlēšanām.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!