Lācis sveicina dabas pastaigu mīļotājus: «Laipni lūgti Siguldā!» Lāči ir pamodušies un lielā skaitā novēroti sociālajos tīklos. Vairākreiz lāči fiksēti arī Siguldas apkārtnē. Latvijā dzīvo ap 190 lāčiem.
Ko īsti mēs Latvijā svinam 1. maijā? Atbildes var būt dažādas – vieniem tie būs Darba svētki, citiem kārtējā gadadiena kopš Satversmes sapulces sasaukšanas, vēl citi varēs atzīmēt gadskārtu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Taču netrūkst arī tādu cilvēku, kuriem jaunības atmiņu dēļ 1. maijs asociējas tikai un vienīgi ar padomju okupācijas laikā notikušajiem propagandas pasākumiem, tādēļ viņi par šādiem «svētkiem» neko nevēlas pat dzirdēt. Brīvdiena, un viss.
Basketbola klases dibinātājs Kristaps Kozlovskis (45) par to, kā noturēt vecāku ambīcijas, kuras bieži vien ir lielākas nekā viņu bērniem, kā izaudzināt labus spēlētājus apstākļos, kad jaundzimušo skaits arvien samazinās, un par ASV studentu sporta piedāvātajiem miljoniem.
Pārlieku lišķīgie mākslīgā intelekta (MI) sarunboti ne tikai vedina cilvēkus pieņemt apšaubāmus lēmumus, nepamatoti slavējot lietotāju izvēlēto rīcības plānu, bet arī bojā attiecības ar draugiem. Daļa cilvēku pat uzgriež muguru seniem draugiem, kuru viedoklis nesaskan ar sarunbotu teikto.
Vietās, kur kultūrvēsturiskais mantojums ir bagātīgs un daudzpusīgs, to izrādīt ir vieglāk nekā tur, kur tas nav tik acīs krītošs. Tur nākas durt lāpstu zemē dziļāk un meklēt uzmanīgāk. Un tad atklājas gan slēptas bagātības, gan interesanti stāsti un personības. Tā tas ir arī Olainē, kuras pūrs, izrādās, nav nemaz tik trūcīgs – un tam pierādījumu var rast Olaines Vēstures un mākslas muzejā, kas pērn svinēja 30. jubileju.
Pirms 160 gadiem Ņujorkā tika nodibināta ASV pirmā biedrība, kas par savu mērķi izvirzīja cīņu pret nežēlīgu apiešanos ar dzīvniekiem. Diplomāta un filantropa Henrija Berga dibinātā organizācija pastāv joprojām un ir gana ietekmīga arī mūsdienās, tomēr ar savām aktivitātēm, kas reizēm šķiet pārspīlētas, kā arī ziedotās naudas līdzekļu šķērdēšanu administratīviem mērķiem spēj nokaitināt arī dzīvnieku draugus.
Pirms 100 gadiem pasaulē nāca Ingvars Kamprads – uzņēmējs, kurš jau 17 gadu vecumā
nodibināja mūsdienās slaveno mēbeļu izgatavošanas un tirdzniecības kompāniju IKEA. Savulaik,
pirms datortehnoloģiju industrijas buma, viņš tika uzskatīts par vienu no pasaules bagātākajiem
cilvēkiem. Kamprads izpelnījies taupīga un saimnieciska biznesmeņa slavu, kas nelabvēļu acīs gan
viņu arī padarījis par briesmīgu sīkstuli un diezgan autoritāru uzņēmuma vadītāju.
«Dzīve raiba kā dzeņa vēders,» atzīst Jānis (80), kas pusi sava mūža bez baznīcas
nespēj iedomāties. Imantas krusttēvs – tā viņu iesauca priesteris, kad Jānis, tolaik
būdams veikala apsargs, uz baznīcu nāca ādas jakā. Pie Svētā vakarēdiena viņš Jāni
laiž bez garas grēksūdzes – tik labi pazīst sava garīgā bērna dvēseli. Baznīca viņam
nav ārišķība. Tā ir dvēseles barība, bez kuras dzīvei nav ne jēgas, ne skaistuma, ne
turpinājuma mūžībā.
Nemaz tik bieži neiznāk noskatīties izrādi, kuru gribas ieteikt ikvienam ar pilnu pārliecību. Kvalitāte plus silta cilvēcība, plus dziļa jēga, plus jaunības dullums un asprātība, plus tīrs prieks – tas viss ir Runcī zābakos.
Aktieris Benedikts Kamberbačs (49) jau nodēvēts par vienu no savas paaudzes būtiskākajiem aktieriem. Londonā dzimušais mākslinieks ir gan viens no virtuozākajiem Šekspīra interpretiem uz skatuves, gan viens no pazīstamākajiem un godalgotākajiem ekrāna aktieriem.
Kristiāna Šuksta ir kinorežisore, kultūras pasākumu producente un dzejniece. Kopš 2013. gada viņa raksta dzeju un kopš 2014. gada publicējas periodikā. Šis ir viņas debijas krājums, kurā viņa vairāk nekā drosmīgi runā par sievietes eksistenci, apspēlējot vārdu «aukas» visdažādākajās dimensijās un asociācijās.