Tēma / Diena / Tēma / Diena

Blokķēdes princips © DIENA (3)

Kriptovalūtu kursu gluži vai fantastiskais kāpums un to ievērojamās svārstības ir piesaistījušas uzmanību ne tikai pašām kriptovalūtām, bet arī blokķēdes (blockchain – no angļu val.) tehnoloģijai. Tā tiek izmantota kriptovalūtu darbības nodrošināšanai. Turklāt blokķēdes tehnoloģijai nākotnes perspektīvas šķiet ievērojami spožākas nekā kriptovalūtai.

Runas anatomija © DIENA (13)

Bez liekiem vārdiem, ar spilgtiem epitetiem, atmiņā paliekoši, iedvesmojoši, bet reizēm arī skarbi – katru gadu no jauna arī Latvijā valsts augstākās amatpersonas svētkos uzrunā sabiedrību.

Uzlecošā vilka zvaigzne © DIENA (2)

"Inteliģentās ielas modes" zīmola One Wolf radītāja Agnese Narņicka iedvesmu jaunām kolekcijām rod gan sarunās, gan nejaušos ikdienas mirkļos, pamazām ne tikai paplašinot kolekcijas, bet arī uzņēmumu un izcīnot savu vietu ne tikai pašu mājās, bet arī kaimiņos un citās valstīs.

Citāda labdarība © DIENA

Diez vai kādam labdarība vairs saistās tikai ar "bundžu" vācējiem no mūsu vecvecāku jaunības vai organiskā stikla kastītēm pie šodienas lielveikalu kasēm. Varbūt pat var teikt, ka sākam pierast saņemt aizvien oriģinālākus uzaicinājumus dalībai kādas kopējās lietas labā. Ieskatoties pēdējo gadu pieredzē, paveras visai iespaidīga izvēle, kur un kādā veidā īstenot cilvēcisko vēlmi palīdzēt otram. Lai gan atraktīvu piemēru un ideju radošiem un priekpilniem 23. decembrim, un pirmo reizi šīs akcijas vēsturē ziedojumus iespējams veikt arī ar maksājumu karti. Taču saglabājies ir minimālā ziedojuma apmērs – 5 eiro –, kas daļēji glabā arī šī maratona nosaukuma jēgu.

Maza plastmasa, liela problēma © DIENA (3)

Plastmasa pārņem pasauli ne tikai ar daudz piesaukto maisiņu un PET pudeļu starpniecību, nu jau tā ir arī apģērbā, krāsās, dušas želejā un pat dzeramajā ūdenī. Kā esam līdz tam nodzīvojušies, un ko darīt, lai no plastmasas glābtu planētu un glābtos paši?

Lidotāju gadsimta kūlenis © DIENA

Pirms simt gadiem aviācija bija "lidojošas kastes" un pārdroši cilvēki, kuriem sapnis lidot bija svarīgāks par dzīvību. Vai to maz var salīdzināt – kā latvieši kļuva par lidotājiem toreiz un tagad.

Brūk olimpiskie ideāli © DIENA (46)

Skandāls un nopietna starptautiska izmeklēšana par pārkāpumiem Soču olimpiskajās spēlēs rezultējusies nu jau ar vairāk kā diskvalificētiem Krievijas atlētiem. Lielvalsts gan joprojām noliedz valsts atbalstītas dopinga programmas pastāvēšanu. Savukārt Latvija cer uz medaļu pārdali, kas nozīmētu arī pirmos ziemas olimpisko spēļu čempionus neatkarīgās Latvijas vēsturē.

Slapjākais visā gadsimtā © DIENA (4)

Kādi rekordi, nebijuši un pat baisi mirkļi šogad tika piedzīvoti saistībā ar laikapstākļiem! Un kas vēl priekšā? Optimistisks, bet reāls laika vērotāja skats uz to, cik viegli bija un ko vispār šogad dabas kaprīzēs varēja prognozēt.

Spēlmaņu nakts: Jauno kritiķu skats © DIENA (2)

Nule kā izsvērta Latvijas teātra 2016./2017. gada sezona un sadalītas balvas labākajiem skatuves māksliniekiem pieredzējušu teātra zinātāju vērtējumā. Taču ko par Spēlmaņu nakts balvu sadalījumu šogad domā jaunie teātra kritiķi un apskatnieki?

Divpadsmit kvadrātmetru mājas sajūtas © DIENA (10)

Tā vietā, lai izvēlētos būvēt trīsstāvīgu māju, kas atbilst amerikāņu sapnim, dažiem nepieciešami vien pāris kvadrātmetru. Sīkmājiņas gūst aizvien lielāku popularitāti, un arī Latvijā ir cilvēki, kas sapņo par ļoti kompaktu mājokli, ko varētu novietot kaut vai meža vidū.

Likteņa līdumniekus atšķetinot © DIENA

Es tās ieraudzīju kādā ziņu portālā. Pamestas. Toreiz vēl arī man tās bija Nārbuļi – māja, kurā pēc Vladimira Kaijaka romāna motīviem uzņemta liela daļa populārā seriāla Likteņa līdumnieki epizožu. Kāpēc tās ir tukšas, un kas tur patiesībā ir dzīvojis? Pamestas mājas vienmēr man liek uzdot jautājumu – kāpēc tāds ir māju liktenis?

Kā es par investori kļuvu © DIENA

Es sevišķi nepaļaujos uz to, ka kāds man vecumdienās sagādās naudu iztikai. Esmu pieņēmusi, ka laikā, kad sasniegšu apmēram pensijas vecumu (tātad pēc 30–40 gadiem), tādu pensiju vispār nebūs. Ja būs, tad uztveršu to kā patīkamu pārsteigumu.

Sātans skrabinās zem gultas © DIENA (55)

Apjukums, bailes un neziņa, – tā laikabiedru noskaņu pēc svētbilžu grautiņiem, kas aizsāka reformāciju Rīgā XVI gadsimta 20. gadu sākumā, raksturo viens no izstādes Luters. Pagrieziens kuratoriem (kopā ar Gustavu Strengu) un satura veidotājiem, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levans. Un piebilst, ka reformācijas notikumus cildinošie apraksti tapuši simts gadu pēc šiem notikumiem. Reformācijas, kas "novērsās no Romas pāvesta un atgriezās pie Bībeles", aizsākuma 500 gadu atcerei veltītā izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz nākamā gada 4. februārim.

Kristīgās ticības etaloni © DIENA (9)

Šā gada 15. oktobrī Romas katoļu baznīcas jau tāpat daudzskaitlīgais svēto saraksts papildinājās ar vēl 35 cilvēku vārdiem, kurus Svētā Pētera laukumā notikuša dievkalpojuma laikā kanonizēja, proti, iecēla svēto kārtā pāvests Francisks.

Saeimā sākusies valsts budžeta projekta apspriešana, un pirmo reizi deputāti vairs nevarēs pēc saviem ieskatiem dalīt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jeb pēc tā dēvētajām deputātu kvotām. SestDiena politiķiem vaicāja, vai viņi zina, kā izlietots pērn piešķirtais finansējums.

Vairākas postošas viesuļvētras, divas nāvējošas zemestrīces kaimiņzemē Meksikā un potenciālais kodolkarš ar Ziemeļkoreju licis sarosīties tiem amerikāņiem, kuri tic drīzam pasaules galam un savu dzīvi ir pakārtojuši tā, lai būtu tam gatavi. Viņi pēdējās nedēļās masveidā iepērk ilgi uzglabājamu pārtiku, dzeramo ūdeni, gāzmaskas un citas izdzīvošanai nepieciešamas lietas. Tās tiek novietotas dzīvošanai paredzētos pazemes bunkuros, kuru izgatavotājiem šis ir lielās peļņas laiks.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele par megaizaicinājumu Latvijas modernajam valstiskumam, viedo padomes nepieciešamību un to, kāpēc viņa neredz sapņus.

Cilvēki, kuriem no mūzikas vajag tikai to, lai kaut kas skan fonā, turpinās mūziku klausīties savos telefonos. Taču īsti melomāni jau vairākus gadus klausās vinila plates, atgriežas arī kasetes, un pat pēdējos gados nežēlastībā kritušais kompaktdisks atkal tiek vērtēts augstāk nekā faili datorā vai telefonā, kuru iegūšanas ceļš paliek uz katra paša sirdsapziņas.

Kādam tā ir saikne ar senču dzimteni, kādam – drošības garantija vai brīvas ceļošanas iespēja. Vienam to piešķir dubultā, kādam to atņem, bet daži vispār piedzimst bez piederības valstij. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājums pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu biedēja parlamentāriešus ar nepieciešamību atkal atvērt Pilsonības likumu. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc šo "svēto govi" atkal varētu satricināt, – tā ir neliela saujiņa Krievijas latviešu.

Izstāde Daugavai būt gleznās un filmā atdzīvina zaudētās ainavas un rāda, kā divas cīņas par likteņupes saglabāšanu noveda līdz trešajai atmodai.

Šodien

Tēma