Reti kurš uzņēmējs sāk
biznesu bez sapņiem, vīzijas un ambīcijām kļūt par tirgus līderi vismaz savā
nišā. Kādas ir Dienas starta
dalībnieku sajūtas, domājot par nākotnes izaugsmi, skaidrosim šajā sērijā.
Reti kurš Latvijas
ražotājs nesapņo dienās kļūt par lielu eksportētāju. Tomēr jēdziens ''eksports''
jauno uzņēmēju rindās ir kļuvis par tādu kā balto degunradzi. Par to daudz
runā, bet tiešām redzējis un aptaustījis ir tikai retais.
Dzīve uzņēmējdarbībā
vienmēr ievieš korekcijas sākotnējos plānos un rada iespējas papildu
pakalpojumiem un arī papildu peļņai. Ja tu tirgo pīrādziņus, ir vērts padomāt
arī par karstu kafiju. Ja tev ir autoserviss, varbūt piedāvāt arī automašīnu
nomu? Dienas starta jaunie uzņēmēji
šajā ziņā nav izņēmums un arī izmanto izdevības padarīt savu piedāvājumu
daudzpusīgāku.
Par pareizu darba dalīšanu savos rakstos
daudz sprieda jau aizpagājušā gadsimta ekonomikas teorētiķi Kārlis Markss un
Frīdrihs Engelss, kurus patlaban vairs īsti neviens gan nelasa. Tajā pašā laikā
ideja, ka visu pašam darīt nav jēgas, ir dzīva un noderīga, jo īpaši
uzņēmējdarbībā. Koncentrēties nepieciešams uz to, ko vari izdarīt vislabāk,
pārējo atstājot sadarbības partneriem. Tā rīkojas arī Dienas starta 2014 dalībnieki.
Lai bizness būtu rentabls, par savu preci vai pakalpojumu jāprot paprasīt atbilstošu cenu – tādu, kas nav ne par zemu, jo tas kaitēs uzņēmuma dzīvotspējai, ne par augstu, jo tas savukārt var aizbaidīt potenciālos klientus. Projekta _Dienas starts 2014 _dalībnieki lielākoties jau izbūrušies cauri cenu formulēšanas apsvērumiem un aprēķiniem, lai gan daži vēl ir pašā šo džungļu viducī.
Grāmatvedība ir viena
visai garlaicīga padarīšana, un parasti jaunais uzņēmējs šo neinteresanto, taču
tajā pašā laikā svarīgo lietu ļauj risināt kādam ārpakalpojuma sniedzējam –
grāmatvedības uzņēmumam. Tā rīkojas arī lielākā daļa projekta _Dienas starts 2014 _dalībnieku, lai gan
starp viņiem ir arī tādi, kas tiek galā paši saviem spēkiem.
Pērn projektā Dienas starts piedalījās septiņi jaunie
uzņēmēji. Mazliet atpūšoties no sekošanas līdzi šīgada projekta dalībnieku
uzņēmējdarbībai, paraudzīsimies, kā iet un kas kopš pēdējās tikšanās pērnā gada
nogalē ir mainījies uzņēmumos Greynut,
MoshMosh, VIP Color, Tīrās ķepas,
DoReMiDoReDo, Daugavmalas rapsis un Valtera restorānā.
Kādas telpas ir
nepieciešamas komercdarbībai, nosaka biznesa joma. Ir uzņēmumi, kuriem neiztikt
bez A klases biroja stiklotā augstceltnē vai uz ļaužu pārpilnas gājēju ielas.
Savukārt jaunajiem uzņēmumiem nereti pietiek ar pamestu fermu vai garāžu.
Atcerēsimies, ka reiz arī pirmais Apple
dators tika salodēts tieši garāžā.
Latvijas tautsaimniecības kreditēšana ir nepietiekama, līdz ar
to uzņēmējiem izteikti trūkst apgrozāmo līdzekļu, kurus investēt
jaunu darba vietu radīšanā, uzņēmumu attīstībā un modernizācijā, kā
arī inovācijās un pētniecībā. Uz to norādījis Latvijas Bankas
prezidents Ilmārs Rimšēvičs, par to satraucas uzņēmēju
organizācijas, un to atzīst arī kredītu izsniedzējas -
komercbankas.
Biznesa kompanjons ir kā
ģimenes loceklis, kuru atšķirībā no īstās ģimenes ir iespējams izvēlēties. Kas
jāņem vērā izdarot šo izvēli, un vai šāda izvēle vispār jāizdara – to šonedēļ
skaidrojam Dienas starta stāstā.