Beidzot esam atraduši vietu, kuru var saukt par Latvijas saldāko pilsētu, – tie ir Skrīveri! Šoreiz gan šis būs apraksts par solo velobraucienu, kurš stiepās no Skrīveriem pāri Daugavai, tad līdz Neretas pusei un tālāk līdz Vallei. Kopā divu dienu laikā nomīti 140 km.
Gardumi un tautumeitas
Ar vilcienu no Rīgas jau pēc stundas esmu Skrīveros. Kā jau agrākā rītā pienākas, vispirms tiek meklēta vieta, kur tikt pie kafijas un kādas uzkodas, tāpēc pārbraucu pāri sliedēm un pēc divām minūtēm esmu pie Skrīveru mājas saldējuma, kurš ir kārtīgs ģimenes uzņēmums ar nu jau gandrīz 20 gadu vēsturi. Iesākumā man tiek piedāvāts alus saldējums, kurš reiz bijis arī Mārtiņa Rītiņa favorīts. Pēc tam seko ražotnes specialitāte – mārrutku saldējums ar ķilavām un biešu salātiem – un tad saldajā vesela izlase ar vēl citiem dažādiem saldējumiem. Te ir arī diezgan plašs sīrupu un sulu klāsts, kas tiek iegūts no pašu dārziem.
Nākamā pietura ir tikpat salda – Skrīveru saldumi, kur tiek piedāvātas arī radošās ekskursijas ar filmiņām, kā tiek ražoti šie našķi – marcipāns, cepumi, zefīri, augļi šokolādē u. c. Piebāžu ar tiem pilnu velosomu – ja nu ceļā aptrūkstas enerģijas.
Šoreiz par kalorijām īpaša uztraukuma nav, jo plānā ir pamatīgi mīties, bet pašus Skrīverus mierīgi var izstaigāt kājām. Piestāju pie Andreja Upīša memoriālās mājas, kura saglabāta maksimāli autentiska. Muzeja vadītāja ir ļoti erudīta, dzirdēsiet arī spoku stāstus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 29. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60