Šajā laikā patiesi fakti sociālās saziņas laukos mijas ar melīgajiem. Arvien vairāk no visām pusēm plūst fakti un idejas, kuras vispār nav iespējams citādi kā vien ieelpot un izelpot emocionāli
Savāda reizēm šķiet ārējā pasaule. Tā pieprasa atbilstību zināmiem standartiem, un brīžiem arī pašam sāk rādīties, ka mana dzīve ir šīm prasībām piesaistīta
Es gribētu novēlēt vismaz šo vienu dienu, ja nesanāk, vismaz šo vienu stundu un, ja arī tad ne, vismaz šo vienu minūti vai sekundi – izjūtiet Mieru! Tas ir tepat. Tas ir kopā ar jums
Ir jāredz izmaiņas, nevis jāpielāgojas. Bailes dzen shēmās. Tur arī rodas "cīnītāji" par plakātu patiesībām. Tur arī trepītes un "pareizo uzskatu" megafoni
Ikdiena tiecas darboties atbilstoši shēmām un sektantiskai ticībai, ka visas vienas sugas būtnes domā vienādi, izpaužas tajās pašās nozīmēs, kā arī vēsta "vienu un to pašu" citam. Apziņas pamatā viļņojas katra sajūtās iegūta uztveres atziņa kā pasaules jausmās iešūpots ticības bauslis, ka pasaule ir Viena
Vai ir iespējama saprātīga gara kopības prasme, kurā normālas sabiedrības cilvēki, noteikti ne impēriskos vai citos mītiskos simbolu tīklos sagūstītas grupas, organiski spētu tiekties kādas "saprātīgas idejas virzienā"?