Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.
Savā ziņā no sasaluma punkta ir izkustināta ieilgusī stagnācija gan valdības koalīcijā, gan Rīgas domē. Tas rada cerības, ka beidzot vismaz kaut kādā mērā politiķi varēs pārslēgties no politisko intrigu virpināšanas uz savu tiešo pienākumu veikšanu.
Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.
Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.
Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.
Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.
Diemžēl pašam sev par skumjām nākas secināt, ka piepildījās prognozes, kuras izteicu brīdī, kad publiski parādījās pirmais projekts tarifu celšanai par elektroenerģijas sadali.
Turpina saglabāties spriedze ap
Nigēru, kur militārā hunta ir
atstādinājusi no amata valsts
prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā
kategoriskā tonī pieprasa
Francija un tai draudzīgās reģiona valstu
valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot
ar iebrukumu Nigērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Izglītības un zinātnes
ministriju rosināt izmaiņas
normatīvajos aktos, kas saistītas
ar darba devējam pieejamajiem
atvieglojumiem darbinieka
augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī
vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju
izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.