Kopš Krievijas iebrukuma
Ukrainā pagājuši jau astoņi
mēneši, un uz šī kara fona visai
nozīmīgs ir Eiropas Parlamenta
(EP) lēmums 2022. gada Saharova balvu piešķirt "drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents,
ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība".
Apvienotajā Karalistē turpinās iekšpolitiskie satricinājumi, kurus uz brīdi bija likusi piemirst karalienes Elizabetes II aiziešana aizsaulē. Ekonomiskie un politiskie procesi tikmēr pašsaprotami turpinājās, un vakar par šo procesu starpposmu kļuva tikai 44 dienas (!) amatā pavadījušās premjeres Lizas Trasas paziņojums par atkāpšanos no amata.
Satraucoša, pat zināmā mērā biedējoša ziņa izskanēja no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) puses – darbinieku trūkuma dēļ plāno "rindas kārtībā" ik pa laikam apturēt kopumā 18 VUGD posteņu darbību. VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš gan steidza mierināt sabiedrību, ka uzreiz visi 18 posteņi netiks slēgti un tie esot "3–4 mazāk noslogoti posteņi katrā reģionā, un tie izvēlēti pēc saņemto izsaukumu skaita, kā arī citiem faktoriem".
Energoresursu cenu iespaidīgais
lēciens, kas īpaši izjūtams līdz ar
apkures sezonas sākumu, daudziem cilvēkiem licis izvērtēt ar
mājokli saistīto izdevumu atbilstību ieguvumiem.
Krievijas un Irānas pieaugošā sadarbība militārajā jomā, it īpaši Irānā ražoto bezpilota lidaparātu plaša izmantošana Krievijas triecienos Ukrainas enerģētiskajai un militārajai infrastruktūrai, kā arī ticamas ziņas, ka Teherāna gatavojas piegādāt Maskavai arī lielas tuva un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu partijas, rietumvalstu dienaskārtībā ir licis parādīties jautājumam par jaunām sankcijām pret Teherānu
Priekšvēlēšanu laikā esam dzirdējuši daudz solījumu par to, kā politiķi gādās par valsts un sabiedrības labklājības pieaugumu. Nekas īpaši nav mainījies arī politiķu pēcvēlēšanu retorikā, jaunās valdības veidošanas procesā aizrautīgi deklamējot darāmos darbus gan ekonomikā, gan sociālajā jomā.
Krievijā notiekošās ikgadējās
Krievijas enerģētikas nedēļas
ievadā tika publiskota šķietami
negaidīta ideja par tā sauktā
gāzes haba izveidi Turcijā, kas
ļautu turpināt Krievijas gāzes
piegādes pa cauruļvadiem Eiropas valstīm.
Domājams, iecere ir saskaņota ar Turciju un
tuvākajā laikā tiks (vai arī jau tiek) apspriesta
abu valstu vadītāju līmenī.
Valsts prezidents Egils Levits
intervijā TV24 Latvijas atpalicību no kaimiņiem raksturojis
kā strukturālu nelaimi, norādot, ka patlaban mūsu valsts
esot "vājākais motors" starp
trim Baltijas valstīm
Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību uzlabot skolā apgūstamo mācību saturu un pilnveidot mācību metodes. Kopumā izglītības jomā figurē daudz savstarpēju pārmetumu, un pa vidu visām pieaugušo domstarpībām ir skolēni, no kuriem tiek gaidīts, ka nākotnē viņi būs tie, kuri ar savu darbu ne tikai nodrošinās labklājību paši sev, bet arī padarīs mūsu valsti turīgāku. Taču nereti tiek piemirsts, ka vajadzētu diskutēt arī par to, vai izglītības sistēma gatavo darba ņēmējus vai ir vērsta uz darba devēju, t. i., uzņēmēju, sagatavošanu
Jautājums par Progresīvo aicināšanu
vai neaicināšanu topošajā valdības
koalīcijā no viena grāvja – mītiskā
stāsta par to, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts to
negrib pieļaut tikai un vienīgi
ideoloģisku iebilžu dēļ, – ir ātri vien pārmeties citā grāvī – teiksmā par to, ka Progresīvie
ir dzidrs strauts, bez kura Latvijas politiskais
dīķis sastāvēsies, Antiņš stikla kalnā neuzjās,
Saulcerīte paliks neuzmodināta un maizi
negriezīs nazis ass.