Krišjāņa Kariņa valdībai raksturīgs kāds savdabīgs fenomens. Parasti demokrātiskās valstīs valdošie politiķi mēģina sabiedrību sagatavot krīzes situācijai, laikus nomierināt, nākot klajā ar racionāliem priekšlikumiem, kas maksimāli mērķēti uz pastāvošā dzīves līmeņa saglabāšanu, bet Latvijā notiek pretēji.
Valdības lēmums otrdien pēc
būtības neizlemt neko par
Latvijai degoši nepieciešamā
sašķidrinātās gāzes termināļa
projektu, tā vietā tērējot vēl
trīs mēnešus un naudu pagaidām nezināmu un, visticamāk, dārgu konsultantu algošanai, atgādina par Valda
Dombrovska un Laimdotas Straujumas
valdību klibo lēmumu pieņemšanas praksi.
Jūnija sākumā laikrakstā The Washington Post (WP) bija publicēts
izdevuma apskatnieka Deivida
Ignatija raksts ar nosaukumu Baidens
gatavojas ilgam, ierobežotam karam
Ukrainā (Biden Hunkers Down for a
Long, Limited War in Ukraine), kura ietvaros
tostarp tika pieminēta analoģija ar Korejas
pussalu un 1950.–1953. gada Korejas kara
rezultātu
Latvijas ekonomika ir veiksmīgi
pārcietusi Covid-19 pandēmijas
radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi
Eiropas Komisija (EK).
Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.
Jau ceturtdien Saeima plāno uz vēl vienu
piecu gadu termiņu amatā apstiprināt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja (KNAB) līdzšinējo priekšnieku Jēkabu
Straumi.
Jezga ap Civilās savienības likumprojekta noraidīšanu Saeimā izraisa
virkni pārdomu par to, cik nobriedusi ir Latvijas demokrātija, diskusiju
kultūra un spēja atrast kompromisus.
Viena no ģeopolitiskajām iniciatīvām, kuras ideja izskanējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir Lielbritānijas rosinātā sava veida Eiropas sadraudzības izveide. Ar pēdējo tiek saprasta militārpolitiska alianse, līdzīga Britu sadraudzībai, kurā apvienotos Lielbritānija, Ukraina, Turcija, Centrālā un Austrumeiropa un Baltijas valstis.
Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis intervijā Dienai 2017. gadā, runājot par valsts pārvaldes, tostarp ierēdniecības, darba efektivitāti, vaļsirdīgi atzina: "Varu piekrist cilvēkiem, kuri saka, ka birokrātija pati sevi atražo – mēs ar laiku atrodam sev vietu sistēmā. Notiek darbs ar kaut kādiem procesiem, dokumentu apstrādi, un ierēdnis ir noslogots visu dienu. Jautājums – kāds ir mērķis, kam tu to dari – vai tikai tāpēc, lai tu būtu noslogots? Sistēma strādā, un es tiešām no rīta līdz vakaram esmu nodarbināts. Bet kādu rezultātu beigās iegūstam? Vai varbūt tomēr vesela virkne darbību, kuras tu dienas laikā dari, ir liekas, tādas, no kurām varētu atteikties."
Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.
