Krievijas diktators Vladimirs Putins savās
uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju,
pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla
kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja
vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā
skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju
apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja
PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā,
mērķus.
Paldies Dievam, 9. maijs, ir aizvadīts. Uzreiz jāsaka – nepievienojos
daudziem sociālo tīklu komentētājiem, kuri uzskata, ka šajā
datumā arī šogad Uzvaras laukumā notika kaut kas galēji briesmīgs, teju pielīdzināms varas nodevībai pret
latviešu tautu.
Vakardiena, 9. maijs, ir viens no tiem datumiem, ap kuru mūsu valstī jau gadiem vērpjas gan politiskās cīņas, gan strīdi sabiedrībā. Diskutējot par Baltijas sarežģīto vēsturi, nereti tiek piemirsts, ka šajā datumā Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena.
Nojaucamā padomju armijas
pieminekļa Pārdaugavā un 9.
maija problēma, pateicoties
patiesības stundai, ko nesis
karš Ukrainā, no problēmas,
kas vērsta uz āru – "ko par
mums padomās", "ko mums darīt ar krievu
kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā
mēs vēlamies tālāk dzīvot".
Aizvadīto Ziemeļīrijas Asamblejas (vietējā parlamenta)
vēlēšanu rezultāti ir kļuvuši
par iemeslu pamatīgām
galvassāpēm Lielbritānijā –
pirmoreiz Ziemeļīrijas pastāvēšanas 101 gadā par Asamblejas vēlēšanu
uzvarētāju ir kļuvusi īru nacionālistu partija
Sinn Féin, kuras mērķis ir panākt reģiona
atgriešanos Īrijas sastāvā.
Kā vēsta britu laikraksts The Guardian, Ķīna gatavojas ekonomikas stabilitātes vērienīgu apmēru pārbaudēm, tā sauktajam stresa testam, kura mērķis ir izstrādāt stratēģiju gadījumam, ja arī pret Pekinu tiks noteiktas sankcijas, kas salīdzināmas ar ierobežojošajiem pasākumiem, kādi šobrīd ir noteikti pret Maskavu. Turklāt publikācijas Ķīnas presē liecina, ka valsts vadība nešaubās, ka šādas sankcijas agri vai vēlu tiks noteiktas, tāpēc pret Krieviju vērsto sankciju devītais vilnis tiek analizēts ar īpašu rūpību.
Nākamajā nedēļā gaidāmā statistikas datu publicēšana par patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī, visticamāk, vēstīs par lielāku inflāciju, nekā piedzīvojām martā.
Maijs ir tas gada mēnesis, kad Latvijā sākas ārvalstu tūristu uzņemšanas sezona. Tūrisma nozare divos Covid-19 pandēmijas gados ir cietusi ļoti smagi, jo vairākas reizes bijusi spiesta darbību vispār apturēt, turklāt arī tajos brīžos, kad epidemioloģisko ierobežojumu bijis mazāk, ar pilnu jaudu strādāt nevarēja. Savukārt šobrīd tūrismam par labu nenāk ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.
Vēsturiskais brīdis ar vārdos
neaprakstāmo varonību, ko ik
dienu mums rāda ukraiņi, ļoti
izceļ muļķības un gļēvuma
piemērus, kuri citādi uz mazāk
spilgta fona paslīdētu garām
vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās
dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo
izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini
deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis
klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules
pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi
metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.
Izcilajam zinātniekam Albertam Einšteinam pieder teiciens: "Divas lietas ir
bezgalīgas – Visums un cilvēku stulbums. Turklāt neesmu pārliecināts par
Visumu." Lai kāds arī nebūtu šī izteikuma precīzais skanējums, Latvijas kontekstā cilvēku stulbumu tajā ļoti piemēroti var
aizstāt ar politiķu nekaunību un populismu.