Aģentūra Reuters vēsta, ka ASV
prezidenta Džo Baidena
administrācija ir pieņēmusi
"pašu nopietnāko kopš 90.
gadiem" lēmumu par mikroshēmu eksporta uz Ķīnu
ievērojamu ierobežošanu.
Energoresursu cenu iespaidīgā augšupeja un neziņa par to, kā situācija attīstīsies gaidāmajā ziemā, jau ir radījusi spēcīgu
stresu mūsu sabiedrībā un daudziem iedzīvotājiem likusi izjust bažas par savu labklājību.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē 5. oktobrī pirmoreiz pēc Covid-19 pandēmijas klātienē notika naftas eksportētājvalstu apvienības OPEC+ nozares ministru tikšanās, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums, ka apvienības valstis, sākot ar novembri, samazinās naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā
Neskaitāmas problēmas piedzīvojis kārtējais Rīgas "pārmaiņu koalīcijas" iedzīvotāju pacietības daudzuma mērīšanas eksperiments – nu jau viennozīmīgi bēdīgu slavu ieguvusī IT platforma Pusdienlaiks.lv, kuras primārais un faktiski vienīgais uzdevums ir nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu skolās un bērnudārzos apmaksas procesu.
Minimālajai algai visā Eiropas Savienībā (ES) jābūt tādai, kas "ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi". To šoruden ir paziņojis Eiropas Parlaments (EP), kas septembrī pieņēma Direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu ES. Iecerēts, ka dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t.
s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to
iznākuma savukārt lielā mērā būs
atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.
Vēlētāji ir devuši iespēju Jaunajai Vienotībai (JV) palikt pie varas, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kuri 13. Saeimas laikā nav bijuši valdošajā koalīcijā, priekšroku devuši pragmatiskajiem – Zaļo un zemnieku savienībai un Apvienotajam sarakstam (AS), nevis klaigātājiem populistiem. Jāpiebilst arī – vēlēšanu rezultāti spilgti atklāj to, ka savs elektorāts gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū ir tiem politiķiem, kuri akcentē nacionālo tematiku, jo 14. Saeimā pārstāvēta būs gan Nacionālā apvienība, gan Stabilitātei!.
Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.
Vēlēšanu gados aizvien vērojama lielas daļas balsstiesīgo iedzīvotāju vienaldzīgā, būtībā pat noraidošā attieksme pret šo pilsoņa iespēju un zināmā mērā arī pienākumu ar savu balsi ietekmēt to, kāds būs valsts attīstības virziens nākamajos četros gados.
Dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām valdība nolēma, ka elektroenerģijas juridiskajiem lietotājiem, to vidū uzņēmumiem, valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.
Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos