Neraugoties uz pastāvošajiem globālajiem politiskajiem riskiem, visi Latvijas lielie eksporta tirgi ir augoši, tas nozīmē, ka arī Latvijas ekonomika augs, šodien Baltijas nekustamo īpašumu tirgus apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Apstrādes rūpniecības uzrāviens, kuru redzējām pērn 4.ceturksnī un kas turpinās arī šogad, atspoguļojas eksporta sniegumā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada janvārī eksporta vērtība bija par 13,3% augstāka nekā gadu iepriekš.
Latvijas eksporta un importa apmērs arī pagājušajā gadā bija mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bija Lietuvā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.
Situācija kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir visai nestabila, to lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi – gan dažādie valūtu kursi un to svārstības, gan energoresursu cenas, gan politiskā situācija, Dienai atzīst aptaujātie uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Pērnais gads Latvijas eksportā noslēdzies ar strauju pieaugumu, preču eksportam decembrī augot par 7,6% salīdzinājumā ar 2015. gada decembri, un šobrīd ir pietiekami pamatotas cerības, ka decembris jau varētu iezīmēt noturīgāku Latvijas eksporta pieaugumu. Eksporta pieaugums decembrī, šķiet, ir arī tiešā veidā ir saistīts ar norisēm apstrādes rūpniecībā, kur izaugsme pēdējos mēnešos ir pārsniegusi pat 10%. Vienlaicīgi decembrī par 11,4% palielinājies arī imports, tādējādi nedaudz pasliktinot Latvijas tirdzniecības bilanci, taču te būtisku lomu ir nospēlējusi airBaltic jauno lidmašīnu iegāde.
Pagājušā gada decembrī pret iepriekšējo decembri preču eksports audzis strauji, par 62,7 miljoniem eiro jeb 7,6%. Kāpums būtu bijis vēl straujāks, ja nebūtu graudu eksporta krituma par 42,3 miljoniem eiro. Kopumā pērn gada pēdējos piecos mēnešos eksportēja graudus par 236 miljoniem eiro, 2015. gadā šajā laikā bija 298 miljoni. Iemesli vispārzināmi — laika apstākļi un cenu kritums. Vairāk nekā puse starpības tātad attiecas uz decembri. Savukārt pretēja ietekme ir koksnei, tā eksporta kāpumā deva 24,2 miljonus eiro. Vēl 10,7 miljonu pozitīva ietekme bija farmācijai, bet 10 miljoni eiro — automašīnām un to rezerves daļām. Citu posteņu ietekme šoreiz diezgan neliela.
Pagājušajā gadā Latvija eksportēja preces 10,332 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,3% jeb 30,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gadā, bet importēja - par 12,279 miljardiem eiro, kas ir kritums par 1,7% jeb 212,9 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Satraukums par to, ka robežas, kas šķir precīzus faktus, argumentētus viedokļus, subjektīvus pieņēmumus un viltus ziņas, kļūst izplūdušākas, pieņemas spēkā, liekot kritiski vērtēt informācijas gūzmu, kas veļas pretī no interneta. Gadās arī saņemt solījumus atmaskot mītus. Tomēr reizēm mītu atmaskošana nemaz nav viennozīmīga.
2016. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgu periodu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 3,4%, savukārt importa – par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Apstrādes rūpniecības ražīgais sniegums pērnajā rudenī ir beidzot atspoguļojies arī eksporta sniegumā. Aizgājušā gada novembrī eksportētās produkcijas vērtība pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2015. gada novembri. Eksporta apjomi ir auguši straujāk, jo ražotāju cenas eksportam joprojām bija zemākas nekā gadu iepriekš.
Latvijā janvārī-oktobrī reģistrēts ceturtais lielākais eksporta apmēra kritums Eiropas Savienības (ES) salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem desmit mēnešiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.
