Lai nomainītu logus skolām un remontētu bērnudārzu virtuves, Rīgas dome šobrīd meklē iespējas aizņemties; vienlaikus pašvaldība uztur spēkā investīciju projektus gandrīz 2 miljardu eiro vērtībā, trešdien lasāms avīzē Dienas Bizness.
Krievijas iekšzemes kopprodukts šogad saruks par 3% pie naftas cenām 50 dolāru par barelu, savukārt kapitāla bēgšanas apmēri tiek lēsti uz 115 miljardiem dolāru, sestdien paziņoja Krievijas ekonomikas attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs.Valdība iepriekš prognozēja ekonomikas sarukumu par 0,8%. Tāpat arī mainīta inflācijas prognoze no pašreizējiem 7,5% uz 12%, pavēstīja Uļukajevs.
Lai sakārtotu Āgenskalna tirgus un Vidzemes tirgus infrastruktūru, to nomniekiem nāksies veikt pamatīgas investīcijas, pirmdien, 5.janvārī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Jau drīz AS _Rīgas Centrāltirgus _varētu parakstīt jauno nomas līgumu ar Āgenskalna tirgus ilggadējo apsaimniekotāju SIA Roveks uz termiņu līdz 2021.
Eiropas Savienības līderi, tiekoties samitā Briselē ceturtdien un piektdien, gatavojas pastiprināt aizliegumu investīcijām Krievijas anektētajā Krimā, ziņo Reuters. Tas tikšot īpaši paplašināts jomās, kas saistītas ar naftas un gāzes atradņu apguvi Melnajā jūrā.ES Padome paziņos par jaunajām sankcijām, kas tiks koordinētas ar līdzīgiem ASV soļiem.
Eiropadome piektdien Briselē vienojās atbalstīt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumu par 300 miljardu eiro sadalīšanu vairākām nozarēm izaugsmes veicināšanai.Junkers šā gada jūlijā publiskoja politiskās vadlīnijas, kurās bija pausta nepieciešamība mobilizēt 300 miljardus eiro, lai stimulētu privātās investīcijas.
Krievijai jau vairākus pēdējos gadus nākas sadzīvot ar kapitāla aizplūšanu no valsts. Īpaši tas redzams Krievijas akciju tirgū, bet arī citi investori ir piesardzīgi, piektdien raksta Dienas Bizness.Konflikts Krimā deva smagu triecienu Krievijas uzņēmumu akcijām. To vērtība dienas laikā kritās vairāk nekā izmaksāja rekorddārgo Soču olimpisko spēļu rīkošana.
Lai gan Latvijā ir ierobežota deviņdesmitajiem gadiem raksturīgo piramīdu darbība, krāpnieku netrūkst arī mūsdienās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.Firmas, kuras dažu lekciju laikā piedāvā kļūt par profesionālu tirgotāju, investīciju pārvaldnieki, kuri ir gatavi pieņemt pārsimt eiro un nodrošināt milzu atdevi, mistiskas struktūras, kur peļņas procenti no ieguldījumiem krietni pārsniedz jebkuras bankas piedāvāto, ir tikai daži no piemēriem.
Latvijas Bankas ceturtdien publicētie dati liecina, ka pērn tekošā konta deficīts samazinājās līdz 0,8% no IKP, 2012.gadā tas sasniedza 2,5%. Deficīts mazinājās lielākoties dēļ uzlabojuma preču un pakalpojumu tirdzniecības bilancē. Preču un pakalpojumu eksports uzrādīja 2,3% izaugsmi, kamēr imports nedaudz nokritās par 0,3%.
2013.gada beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi valsts fondēto pensiju otrajā līmenī bija 1,7 miljardi eiro. No tiem 48,3% tiek ieguldīti Latvijā, pērkot obligācijas un vērtspapīrus. Tuvojoties vēlēšanām, politiķi, konkrēti Einara Repšes vadītā partija Latvijas attīstībai, nākusi klājā ar konceptuālu ideju - otrā pensiju līmeņa līdzekļus ieguldīt ne tik daudz vērtspapīros, kā ražošanas atttīstībā Latvijā.
Neraugoties uz vairākām problēmām būvniecības jomā, kuras aktualizēja 21.novembrī Zolitūdē notikusī traģēdija, izskatās, ka investīciju plūsma šajā nozarē neapstāsies, lai gan ārvalstu ieguldījumi īstermiņā varētu mazināties.Lai gan pēc traģēdijas daudz tika runāts par sistēmiskām kļūdām nozarē, kas noveda pie šāda iznākuma, patlaban Dienas aptaujātajiem ekspertiem radies iespaids, ka potenciālie investori to varētu uztvert vien kā atsevišķu traģisku gadījumu.
Varam būt lepni, ka esam izpildījuši Māstrihtas kritērijus un ar
nākamo gadu būsim eirozonā. Valdības vadītājs un Latvijas Bankas
prezidents sola, ka tas ļaušot uzlabot kredītreitingus, veiksmīgāk
piesaistīt investīcijas. Jācer, ka tā tiešām būs. Kaut redzot, cik
pretrunīgus signālus pasaulei raida mūsu politiķi, māc bažas, vai
ar eirostāstu būs pietiekami, lai pārliecinātu, ka mūsu valsts ir
atvērta, draudzīga un droša vietējā un ārvalstu kapitāla
ieguldījumiem ražošanā, no kā lielā mērā atkarīga izaugsmes
ilgtspēja.
"Lietuvas banka Medicinos bank nekad nav izsniegusi uzņēmumam Nida Invest ne santīma kredīta, tādēļ apgalvot, ka tās investīciju dēļ būtu iespējams rosināt pret Latviju kādu Eiropas Komisijas (EK) prasījumu, ir absurdi. EK nevar aizsargāt investīcijas, kuras nekad Latvijā nav veiktas," portālam Diena.lv norāda advokāts Ainars Kreics.
