Lai sniegtu operatīvu un izsmeļošu informāciju visiem uzņēmējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) no šī gada 25. marta sāk darboties īpaši tam izveidota atbalsta tālruņa līnija 67120020, portālam Diena.lv pavēstīja VID.
Kredītņēmēju interese par kredītbrīvdienām saistībā ar Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi ir gana liela, Dienai apliecina lielākajās bankās. Par kredītsaistību atlikšanu interesējas gan privātpersonas, gan uzņēmēji. No banku atbildēm iezīmējas skaidras tendences: privātpersonu grūtību veikt kārtējos kredītmaksājumus galvenie iemesli ir darba zaudēšana, atrašanās bezalgas atvaļinājumā, dīkstāve, kā arī pieprasījuma krass samazinājums individuālajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Banka Luminor īpaši atzīmē, ka biežāk kredītbrīvdienas nepieciešamas pašnodarbinātajām personām, individuālajiem komersantiem un mikrouzņēmējiem.
Krīze raisa bažas par bankrotiem kredītu parādu dēļ. Vai bankas ir gatavas būt solidāras ar klientiem – Rūtas Kesneres intervija ar Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Sanitu Bajāri.
Kredītiestāžu aizdevuma portfeļa kritums ir daudz apspriesta tēma jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes 2009. gadā, tomēr nākas secināt, ka šīs tēmas aktualitāte mazāka nekļūst.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā liecina, ka šādu situāciju galvenokārt ietekmējusi valsts kopējā ekonomiskā izaugsme, kas, lai gan kļuvusi lēnāka, joprojām ir pozitīva un atspoguļojas iekšzemes kopprodukta (IKP), uzņēmumu peļņas un uzkrātā kapitāla pieaugumā. Tiesa, kopumā uzņēmumu spēja aizņemties joprojām ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizņēmumu. Savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus, lai gan joprojām ir augstāka nekā pirms desmit gadiem, nozarē piedzīvoto strukturālo pārmaiņu ietekmē šogad sarukusi, indeksa prezentācijā norādīja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu Par 2019. gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem, kurā piedāvāts pārskatīt ierobežojumus pašvaldībām aizņemšanās jomā.
Ekonomikas augšupeja, kas vismaz daļai sabiedrības ir veicinājusi ienākumu palielināšanos, nes pozitīvas korekcijas arī mājokļu tirgū. Komercbanku pārstāvji zina stāstīt, ka iedzīvotāju interese par hipotekāro kredītu saņemšanu kļūst aizvien jūtamāka.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka sludinājumu portālā Zip.lv viltvārži, uzdodoties par licencēta kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja SIA Laredo 5 pārstāvjiem, mēģina apkrāpt portāla lietotājus.
Centieni ierobežot tā saucamo ātro kredītu reklāmas atdūrušies pret pērn īsi pirms Saeimas vēlēšanām pieņemto likuma grozījumu izmaiņu būtiskām nepilnībām. Izrādās, ka pērn likuma grozījumu izstrādes laikā likumā termins "ātrie kredīti" nav iekļauts, tāpēc grozījumi no šā gada 1. jūlija nozīmētu, ka tiktu skartas pilnīgi visas kreditēšanas pakalpojumu reklāmas. Tas nozīmētu, ka bankas un uzņēmumi nedrīkstētu reklamēt arī, piemēram, viedtālruņu iegādi uz nomaksu un auto līzingu.
"Bankas pēdējos gados ir daudz strādājušas gan pie atbildīgas kreditēšanas principiem, gan pie sabiedrības finanšu pratības veicināšanas. Kopumā patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs," intervijā Magdai Riekstiņai pauž Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers.
