Bērziņš: Valodai ir jābūt vienojošajam faktoram Latvijas sabiedrības saliedēšanai
Valodai ir jābūt vienojošajam faktoram Latvijas sabiedrības saliedēšanai, ceturtdien notikušajā Valsts valodas komisijas sēdē uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Latviešu valoda
Aicinājums amatpersonām runāt tikai latviski praksē nestrādātu
Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām saziņā, īpaši komunikācijā ar medijiem, izmantot vienīgi latviešu valodu, uz ko aicina Saeimas deputāte un valodniece Ina Druviete (V), praksē nestrādātu. Lielākā daļa Dienas aptaujāto politiķu un amatpersonu atzīst, ka ir gatavi pāriet uz citu valodu, lai atvieglotu saziņu ar iedzīvotājiem vai žurnālistiem.
Tagad grib statusu kā lībiešu valodai
«Nekāds pārsteigums. Par to mēs esam brīdinājuši jau no 90. gadu sākuma,» par Dienas eksperimentu, kurā, apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu, secināts, ka valodas barjera ikdienā nepastāv un krievu valodā runāt ir izdevīgāk nekā latviski, saka deputāte Ina Druviete (Vienotība).
Īrijā un Lielbritānijā parakstu vākšanā par krievu valodu rekordliela aktivitāte
Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, raksta laikraksts Neatkarīgā.
Čigāne: Viedoklis aktīvi jāpauž tiem, kuri pret krievu valodu kā otro valsts valodu
Referendumu par krievu kā otru valsts valodu nevajadzētu ignorēt, bet gan izmantot savas pilsoņa tiesības un apstiprināt Satversmē noteiktās pamatvērtības, šādi, skaidrojot otrdien izplatīto paziņojumu ar aicinājumu referendumā balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, sacīja vairāki valdošo koalīcijas partiju Vienotība, Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība pārstāvji.
Koalīcijas partijas kopīgi aicina piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu
Valdošās koalīcijas partijas Vienotība, Zatlera Reformu partija un _Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK _kopīgi aicina Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā par grozījumiem Satversmē un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Krievu valodā runāt pat izdevīgāk nekā latviski
Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski,Diena secina, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv. Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.
ZZS mudina savākt vismaz miljonu balsu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina ikvienu, kam svarīga latviešu valodas pastāvēšana arī tālākā nākotnē, piedalīties gaidāmajā referendumā un savākt vismaz vienu miljonu balsu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, Dienai pavēstīja ZZS Saeimas frakcijā.
Bērziņš: Jāturpina mērķtiecīga sabiedrības integrācija uz latviešu valodas bāzes
Parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu norise un tās rezultāti uzskatāmi pierāda, ka Latvijā ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie integrācijas politikas uz latviešu valodas bāzes, uzskata Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ministri.
Valsts augstākās amatpersonas izplatīs paziņojumu par valodu
Tuvāko dienu laikā medijiem tikšot izplatīts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība), Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) un, visticamāk, arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa parakstīts Latvijas iedzīvotājiem - latviešiem un krieviem - adresēts paziņojums.
Parakstu vākšana un likumprojekts par Satversmes grozījumiem atklāj kroplīgu latviešu valodas lietošanu
Centrālās vēlēšanu komisijas izplatītā informācija liecina, ka "parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu". Taču valsts valoda ir valsts valoda - ja valsts valodas ir vairākas, nav hierarhijas, kura no tām būtu pirmā.
Deputāts Upenieks tiksies ar VVC vadību, lai risinātu latviešu valodas lietošanas jautājumu
11. Saeimas neatkarīgajam deputātam Jānim Upeniekam nav pieņemama nievājoša attieksme pret latviešu valodu, kas novērota Liepājā. Viņaprāt, tā ir izplatīta problēma Latvijā, tādēļ, lai meklētu risinājumus, nākošnedēļ J.Upenieks tiksies ar Valsts valodas centra (VVC) vadību, portālu Diena.lv informēja J.Upenieks.