Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -8 °C
Sniega pārslas
Svētdiena, 16. februāris
Jūlija, Džuljeta

Latviešu valoda

Ušakovs: krievu skolēni latviski runā labāk par mani

Krīze ir satuvinājusi latviešus un cittautiešus, uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskņas cenbtrs). Viņaprāt, cilvēki redz, ka patlaban visiem ir līdzīgas problēmas, tāpēc arī savstarpējās attiecības kļuvušas labākas. "Cerēju, ka dzimtā valoda vairs nešķirs cilvēkus. Arī bilingvālā apmācība darbojas lieliski – krievu skolēni, kuri tagad absolvē skolu, latviski runā un raksta labāk par mani," uzskata N.

Savākti vairāk nekā 10 000 paraksti par krievu valodu kā otru valsts valodu

Jauniešu kustība _Vienota Latvija _un biedrība _Dzimtā valoda _savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē. "Salīdzinājumam radikālie nacionālisti vāca savus desmit tūkstošus vairāk nekā gadu, bet biedrībai mums tam vajadzēja tikai 45 dienas," Dienai stastīja biedrības pārstāvji.

Šadurskis: VL-TB/LNNK rosinātā parakstu vākšana par izglītību valsts valodā ir vieglprātīga

Nacionālās apvienības rīcība, rosinot Satversmes grozījumus par izglītību valsts valodā, par ko notiks arī parakstu vākšana, ir nepārdomāta un vieglprātīga dažu politiķu iniciatīva, intervijā Latvijas Televīzijā piektdienas rītā sacīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (Vienotība).Šadurskis atzina, ka mērķis ir labs un pareizs, taču nepareiza ir metode, kā šāda iniciatīva tiek realizēta.

Mudina Latviju izmantot minoritāšu valodas vietējo nosaukumu rakstībā

Eiropas Padomes (EP) Ministru komiteja ministru vietnieku līmenī mudina Latviju saskaņā ar nacionālo minoritāšu aizsardzību konvenciju atļaut paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos izmantot mazākumtautību valodu.Ministru komiteja 30.marta rezolūcijā secinājusi, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā negūst pilnīgu labumu no svarīgiem Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem, tāpēc likumdošanas jomā un praktiskā līmenī ir jāpieliek pūles, lai ļautu personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, izmantot savu valodu darījumos ar administratīvajām iestādēm un arī paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

Jaunais Tildes Birojs. Latviešu valoda ienāk mākoņskaitļošanā.

Tildes Birojs tirgū ir pieejams jau no 90 gadu beigām. Labākais, ko Tilde ir izveidojusi tieši Latvijas lietotājam. Ar katru versiju tiek sasniegts kāds jauns slieksnis, jaunas tehniskas iespējas. Jaunas versijas nāk ar jauniem būtiskiem uzlabojumiem. Kas raksturo jauno versiju?

CVK sāks parakstu vākšanu par izglītību valsts valodā

Nacionālās apvienības deputātu iesniegtais parakstu skaits par Satversmes grozījumiem ir pietiekams, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāktu vākt parakstus par izglītību valsts valodā, ceturtdienas vakarā apstiprināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

35% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā jābūt divām valsts valodām

35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā jābūt divām oficiālām valodām - latviešu un krievu, secināts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes veiktajā aptaujā.Latvijā oficiālā valsts valoda ir latviešu valoda, un 63% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka tā tam arī ir jāpaliek.

Savākti 6000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu

Jauniešu kustība Vienota Latvija savākusi aptuveni 6000 parakstu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē, aģentūrai LETA pastāstīja kustības priekšsēdētājs Eduards Svatkovs. Vienota Latvija plāno nepieciešamos 10 000 parakstus savākt līdz šī gada 9.maijam.Organizācija sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību _Dzimtā__ valoda _marta sākumā sāka vākt parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē.

Parakstu vākšana par izglītību latviešu valodā var izmaksāt 500 000 latu

Ja Nacionālās apvienības iesniegto parakstu skaits Satversmes grozījumiem par izglītību latviešu valodā izrādīsies pietiekams, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāorganizē parakstu vākšana visā Latvijā, tas varētu izmaksāt aptuveni 500 tūkstošus latu, bet referendums - turpat divus miljonus latu.

Jāradina pie latviešu valodas

Ja situāciju vienkāršo, tad integrācija nekur nav izdevusies pilnībā - visur ir kaut kādas problēmas. Izņēmums ir tās valstis, kuras iebraucējus ātri piespieda asimilēties un kurās par integrāciju runas nebija. Tā savulaik rīkojās ASV, Kanāda, Austrālija un jo īpaši Krievija. Tādējādi pēc definīcijas ideāla integrācija lielākam skaitam iebraucēju nemaz nav iespējama. Jāizvēlas vai nu piespiedu asimilācija, vai arī jārēķinās ar lielākām vai mazākām problēmām. Tomēr ir valstis, kur integrācija ir veiksmīgāka nekā citur.

Sociolingviste: drīzāk Kruka apgalvojumus par vērtībām varētu dēvēt par vecmodīgiem

"Drīzāk par novecojušiem un vecmodīgiem varētu dēvēt Sergeja Kruka apgalvojumus," ar šādiem vārdiem sociolingviste Vineta Poriņa komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesora nesen pausto viedokli, ka, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām un ka latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok dziļu bedri.

Dezorientācija latviešos valsts valodas lietošanā

Piektdien, 12.martā, laikrakstā _Diena _publicētā rakstā: “Latviešu valoda – dominējošā?” tā autore Vineta Poriņa secina: “Krievu valodas lietojums saziņā starp latviešiem un mazākumtautību cilvēkiem pašlaik – neatkarīgas valsts jau divdesmitajā gadā – ir kā zāģis latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem valsts valodas apguvē un funkcionēšanai.”

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide