Latviešu valoda

Šadurskis: VL-TB/LNNK rosinātā parakstu vākšana par izglītību valsts valodā ir vieglprātīga

Nacionālās apvienības rīcība, rosinot Satversmes grozījumus par izglītību valsts valodā, par ko notiks arī parakstu vākšana, ir nepārdomāta un vieglprātīga dažu politiķu iniciatīva, intervijā Latvijas Televīzijā piektdienas rītā sacīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis (Vienotība).Šadurskis atzina, ka mērķis ir labs un pareizs, taču nepareiza ir metode, kā šāda iniciatīva tiek realizēta.

15. aprīlis, 2011, 8:30

Mudina Latviju izmantot minoritāšu valodas vietējo nosaukumu rakstībā

Eiropas Padomes (EP) Ministru komiteja ministru vietnieku līmenī mudina Latviju saskaņā ar nacionālo minoritāšu aizsardzību konvenciju atļaut paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos izmantot mazākumtautību valodu.Ministru komiteja 30.marta rezolūcijā secinājusi, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā negūst pilnīgu labumu no svarīgiem Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem, tāpēc likumdošanas jomā un praktiskā līmenī ir jāpieliek pūles, lai ļautu personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, izmantot savu valodu darījumos ar administratīvajām iestādēm un arī paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

8. aprīlis, 2011, 15:00

Jaunais Tildes Birojs. Latviešu valoda ienāk mākoņskaitļošanā.

Tildes Birojs tirgū ir pieejams jau no 90 gadu beigām. Labākais, ko Tilde ir izveidojusi tieši Latvijas lietotājam. Ar katru versiju tiek sasniegts kāds jauns slieksnis, jaunas tehniskas iespējas. Jaunas versijas nāk ar jauniem būtiskiem uzlabojumiem. Kas raksturo jauno versiju?

8. aprīlis, 2011, 11:56

CVK sāks parakstu vākšanu par izglītību valsts valodā

Nacionālās apvienības deputātu iesniegtais parakstu skaits par Satversmes grozījumiem ir pietiekams, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāktu vākt parakstus par izglītību valsts valodā, ceturtdienas vakarā apstiprināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

7. aprīlis, 2011, 19:24

35% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā jābūt divām valsts valodām

35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā jābūt divām oficiālām valodām - latviešu un krievu, secināts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes veiktajā aptaujā.Latvijā oficiālā valsts valoda ir latviešu valoda, un 63% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka tā tam arī ir jāpaliek.

7. aprīlis, 2011, 7:27

Savākti 6000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu

Jauniešu kustība Vienota Latvija savākusi aptuveni 6000 parakstu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē, aģentūrai LETA pastāstīja kustības priekšsēdētājs Eduards Svatkovs. Vienota Latvija plāno nepieciešamos 10 000 parakstus savākt līdz šī gada 9.maijam.Organizācija sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību _Dzimtā__ valoda _marta sākumā sāka vākt parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē.

5. aprīlis, 2011, 16:40

Parakstu vākšana par izglītību latviešu valodā var izmaksāt 500 000 latu

Ja Nacionālās apvienības iesniegto parakstu skaits Satversmes grozījumiem par izglītību latviešu valodā izrādīsies pietiekams, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāorganizē parakstu vākšana visā Latvijā, tas varētu izmaksāt aptuveni 500 tūkstošus latu, bet referendums - turpat divus miljonus latu.

1. aprīlis, 2011, 9:43

Jāradina pie latviešu valodas

Ja situāciju vienkāršo, tad integrācija nekur nav izdevusies pilnībā - visur ir kaut kādas problēmas. Izņēmums ir tās valstis, kuras iebraucējus ātri piespieda asimilēties un kurās par integrāciju runas nebija. Tā savulaik rīkojās ASV, Kanāda, Austrālija un jo īpaši Krievija. Tādējādi pēc definīcijas ideāla integrācija lielākam skaitam iebraucēju nemaz nav iespējama. Jāizvēlas vai nu piespiedu asimilācija, vai arī jārēķinās ar lielākām vai mazākām problēmām. Tomēr ir valstis, kur integrācija ir veiksmīgāka nekā citur.

10. decembris, 2010, 7:30

Sociolingviste: drīzāk Kruka apgalvojumus par vērtībām varētu dēvēt par vecmodīgiem

"Drīzāk par novecojušiem un vecmodīgiem varētu dēvēt Sergeja Kruka apgalvojumus," ar šādiem vārdiem sociolingviste Vineta Poriņa komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesora nesen pausto viedokli, ka, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām un ka latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok dziļu bedri.

12. jūnijs, 2010, 18:40

Dezorientācija latviešos valsts valodas lietošanā

Piektdien, 12.martā, laikrakstā _Diena _publicētā rakstā: “Latviešu valoda – dominējošā?” tā autore Vineta Poriņa secina: “Krievu valodas lietojums saziņā starp latviešiem un mazākumtautību cilvēkiem pašlaik – neatkarīgas valsts jau divdesmitajā gadā – ir kā zāģis latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem valsts valodas apguvē un funkcionēšanai.”

25. marts, 2010, 19:12

Eksperti ir pret sasteigtu pāreju uz mācībām tikai latviski

Es saprotu, kāpēc tēvzemiešiem to vajag, bet nesaprotu, kāpēc to vajag valsts politikai, - tā izglītības politikas pētniece Marija Golubeva komentē apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK rosinājumu noteikt, ka no 2011.gada notiek pakāpeniska valsts finansēto skolu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Tam, ka par šo jautājumu jādiskutē, piekrītot ne tikai partijas politiķi, bet arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

4. decembris, 2009, 0:00

Latviski iesaka teikt tvītošana, ne čivināšana vai vīterošana

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija apstiprinājusi un ieteikusi oficiālai lietošanai terminus saistībā ar sociālā tīkla Twitter. Pirms lēmuma pieņemšanas tīmeklī tika veikta aptauja, kurā varēja izteikt viedokli par piemērotāko atbilsmi angļu terminam “tweeting” (sk.

2. novembris, 2009, 9:16

Šodien

Latviešu valoda