Šogad mediju atbalstam novirzīs papildu 2,9 miljonus eiro, ceturtdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Mediju nepietiekamais finansējums Latvijā ir vispārzināms fakts. Sākoties Covid-19 krīzei, to vēl vairāk padziļināja straujais ienākumu kritums. Latvijā mediju atbalstam tika piešķirti 2,04 miljoni eiro, kurus sadalīja vairāku projektu konkursu rezultātā. Daļu jeb 1,04 miljonus eiro Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), bet daļu – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Kā mediju ikdienas darbu ietekmējusi nu jau par ierastu kļuvusī attālinātā realitāte? Vai žurnālistu organizētajās diskusijās vairs var tā sirsnīgi pastrīdēties? Un kā šodien piekļūt informācijai, kuru no žurnālistu acīm nu palīdz sargāt arī pandēmijas uzliktie ierobežojumi?
Baltkrievijas varas iestādes ir aizturējušas gandrīz 300 mediju darbiniekus, vēršoties pret žurnālistiem, kas atspoguļo šajā valstī notiekošos protestus, trešdien paziņoja preses brīvības organizācija Reportieri bez robežām (RSF).
Komercmediju darbinieki, kas pašlaik ir darba tiesiskajās attiecībās, no nākamā gada 1. jūlija var kļūt par pašnodarbinātajiem. Šādu padomu sniedz Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, lūgta komentēt Latvijas Preses izdevēju asociācijas atklātajā vēstulē pausto, ka nevar medijiem būtiski paaugstināt izmaksas nākamā gada vidū, jo abonēšanas kampaņa ir jau sākusies un nākamā gada budžets saplānots.
Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem 2021.gadā vietējā satura ražošanai, Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs, savā paziņojumā norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
Baltkrievijas varas iestādes sestdien anulējušas akreditāciju vairāku ārvalstu mediju žurnālistiem, kas atspoguļojuši protestu norisi pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām; ziņots arī par vairāku žurnālistu aizturēšanu.
Jaunas darba metodes, jauni raidījumi, specializētas sadaļas un vējš maciņos jeb Kā pandēmijā strādāja Latvijas mediji gan nacionālā, gan reģionālā mērogā.
Jaunā koronavīrusa izraisītā globālā pandēmija skāra arī žurnālistus un redakcijas. Covid-19 izgaismoja dažas no Latvijas mediju telpas problēmām - žanru vienveidīgums, specializācijas trūkums žurnālistu vidū un neskaidras prasības no valsts, ko tad tā īsti vēlas sagaidīt par piešķirto naudu. ''Krīze saasina vājās un stiprās puses,'' portālam Diena.lv sacīja Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras profesors Ainārs Dimants.
Sociālā tīkla Twitter uzņēmums ceturtdien paziņoja, ka sāks skaidri marķēt kontus, kas pieder valdību institūcijām un amatpersonām, kā arī valstīm piederošiem medijiem.
Austrālijā izstrādāts kodekss, kas regulēs attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tādiem digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem kā Google un Facebook, kuriem būs jāmaksā par mediju satura izmantošanu savās platformās.