Turcijas parlamenta vēlēšanu rezultāti tiek uztverti kā trieciens prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un viņa varas konsolidācijas plāniem, taču tie var iedragāt arī valsts politisko un ekonomisko stabilitāti, pirmdien atzīst eksperti.
Turpmākās divas nedēļas paies Valsts prezidenta vēlēšanu zīmē, jo otrdien sāksies kandidātu izvirzīšana, kas ilgs līdz svētdienai. Valsts prezidenta vēlēšanas paredzētas 3. jūnijā, un pagaidām neviens neprognozē tajās drošu uzvaru kādam no pieteiktajiem kandidātiem, jo aizklātā balsojumā iznākumu var noteikt dažādi apstākļi. Aizklātums arī dod iespēju publiskajā telpā raidīt, iespējams, maldinošus signālus, lai ietekmētu procesu, otrdien lasāms avīzē Diena.
Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar partiju cīņu par ietekmi valdībā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot partiju 2013.gada pārskatus, pieņēmis 14 lēmumus par pretlikumīgu līdzekļu atmaksu valsts budžetā par kopējo summu 108 014 eiro.
Arī martā partiju reitingi nav būtiski mainījušies un populārākie politiskie spēki joprojām ir Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Vienotība, liecina Latvijas faktu veiktā aptauja.
Piecas Lietuvas partijas, kas marta sākumā notikušajās pašvaldību vēlēšanās ievēlētas Viļņas padomē, otrdien parakstījušas koalīcijas līgumu, vēsta Lietuvas mediji.
Latvijā tikai nepilni divi procenti iedzīvotāju ir kādas politiskās partijas biedri, kuriem ir monopoltiesības kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta un lielāko pašvaldību vēlēšanās. Minot šo faktu, konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps trešdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē aizstāvēja Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumu Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās dot iespēju piedalīties tikai tiem politiskajiem spēkiem, kuros ir vismaz 500 biedru un kas nodibināti ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām.
Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru pārvarēja seši politiskie spēki, taču parlamentā ievēlēti deputāti no 15 partijām, kuru daļai ir sadarbības līgumi ar tā dēvētajiem lielajiem spēkiem. Jau decembrī komisijām Saeima nodeva vairākus likumprojektus, kas sagatavoti pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas nolūkā stabilizēt partiju sistēmu.
Jautājuma par viņa iespējamo izslēgšanu no Vienotības "iesaldēšanu" ir veicinājušas bailes no partijas sašķelšanās, norāda Vienotības Viļānu nodaļas vadītājs Juris Vidiņš.
Opozīcijā esošā sociāldemokrātiskā partija Saskaņa cer nonākt pie varas, veicot pārmaiņas partijā un izmantojot savu dalību Eiropas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Svētdien Maskavā notiks partijas Lielā Krievija (Boļšaja Rossija) dibināšanas kongress, kurā, kā paziņojuši iniciatori, piedalīsies gan Krievijas reģionu pārstāvji, gan Krievijas pilsoņi, kas dzīvo "vēsturiskās Krievijas" teritorijā, vēsta tīmekļa ziņu vietne Regioni Rossii.Uz kongresu ieradīšoties arī ārvalstu viesi, kuru vidū būšot arī tā dēvētā Latvijas Nepilsoņu kongresa pārstāvis Aleksandrs Gapoņeko, tā dēvētais antifašists no Igaunijas Sergejs Seredenko, bēdīgi slavenais somu kreisais ekstrēmists Jihans Bekmans, kurš līdz ar kādu Alfrēdu Krūmiņu no Latvijas un kādu Andreju Buračovu no Moldovas uzdotas par Eirāzijas Tautas frontes līdzpriekšsēdētājiem.
Skandāli saistībā ar atsevišķiem Saeimas deputātiem, piemēram, iespējama vēlētāju balsu pirkšana par labu Dzintaram Zaķim, skandāls par Veiko Spolīša braukšanu reibumā un Artura Kaimiņa ālēšanās reibumā izklaides vietā liecina par partiju attīstības līmeni, ceturtdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
