Latvijā ir ceturtās zemākās skolotāju faktiskās algas starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, liecina OECD izglītības pārskata Education at a Glance 2021 dati par Latviju.
Gatavojoties jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, pašvaldībām joprojām ir jautājumi par pedagogu piesaisti un atalgojuma koeficientiem, secināts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pirmajā valdes sēdē pēc jaunā sastāva apstiprināšanas.
No 2021./2022. mācību gada stājas spēkā nule Ministru kabineta apstiprinātie kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji vidējās izglītības pakāpei, kas skolām būs jāievēro, lai saņemtu valsts dotāciju pedagogu algām. Tie paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu, ņemot vērā reģionālo iedalījumu, pieļaujot izņēmumus privātajām un augstskolu dibinātajām izglītības iestādēm.
Vairāk nekā gadu Saeimā pacietīgi rindā gaida ap 10 000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva, kurā aicināts novērst diskrimināciju pirmsskolas pedagogu nodarbinātībā, proti, nevienlīdzību darba slodzē un samaksā. Tas attiecas uz pedagogiem, kuri strādā ar 1,5–4 gadus veciem bērniem, – viņiem pašvaldības maksā algas, kuru summas ir atkarīgas no vietvaras rocības (pusē no tām vidējā alga ir līdz 749 eiro, tikai piecās – no 900 līdz 1006 eiro). Tikmēr pārējiem kolēģiem algu maksā valsts.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav "pilnībā gandarīts" par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto plānu un risinājumiem pedagogu algu celšanai, jo uzskata, ka ministrija strādā vairāk pie mazām detaļām, neredzot kopējo ainu.
Pirmsskolas pedagogu atalgojuma nevienlīdzības mazināšanai taps jauni aprēķini, lai vērtētu iespējas to celt vairāk nekā bijis plānots līdz šim, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) stāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pedagogu darba samaksas modelī slodzes sadalē, visticamāk, tiks ievērota proporcija 60:40, proti, kontaktstundām atvēlot 24 stundas, sagatavošanās darbam un papildu pienākumiem – 16 stundu. Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlējās panākt sadalījumu 80:20, pret ko ļoti iebilda nozares arodbiedrība. Lai panāktu šā modeļa ieviešanu, provizoriski valsts budžetā vajadzēs atrast papildu 406 miljonus eiro. Vai valdība dos savu jāvārdu šādai summai, atbildes vēl nav.
Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim visam 2022./2023.mācību gadam provizoriski būs nepieciešami papildu 406 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas sēdes par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Šobrīd pedagogu vārdu krājumā arvien biežāk izskan ''pārslodze'' un ''dubultslodze''. Aptuveni puse skolotāju jūtas pārguruši un profesionāli izdeguši, tikpat daudzi vēlas pamest šo profesiju tuvāko piecu gadu laikā, un nav īpašas atšķirības starp tiem, kuri skolā nostrādājuši dažus gadus vai virs 30 gadiem.
Lai realizētu jauno pedagogu modeli 2023.gadā, no valsts budžeta provizoriski būtu nepieciešami 125 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja IZM Izglītības departamenta vecākā eksperta Modra Jansone.