Pēc trešā brīdinājuma atstāt satiksmes ministra amatu Aivis Ronis šo apņemšanos ir izpildījis. Otrdien ministrs oficiāli paziņoja, ka viņam «ir izveidojušās viedokļu atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā», A. Ronis nolēmis aiziet no valdības.
Bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa lēmumu demisionēt Vienotības pārstāvji skaidro ar domstarpībām par lielo valsts uzņēmumu vadības algu pieauguma apmēru. Ronis iebildis arī otrdien, kad valdība grozīja Ministru kabineta noteikumus, nosakot valdes locekļu atalgojuma griestus nepilnu piecu tūkstošu latu apmērā. Tikmēr jau ir sākušies gan jauna satiksmes ministra meklējumi, gan runas par plašāku portfeļu pārdali valdībā, vēsta Latvijas Radio.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pieļauj, ka demisionējošā satiksmes ministra Aivja Roņa vietu varētu ieņemt bezpartijisks ministrs, un plašākas rokādes valdībā netiek plānotas.
Nepieciešamības gadījumā jaunais satiksmes ministrs būtu jāvirza partijai "Vienotība" ar neatkarīgajiem deputātiem, kā tas arī notika iepriekš, un patlaban nav īstais brīdis izmaiņām koalīcijas sastāvā vai proporcijām koalīcijā, aģentūrai LETA sacīja "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins neizslēdz iespēju pretendēt uz drīzumā vakanto satiksmes ministra amatu, taču uzsver, ka amata kandidāts būs jāizvēlas Vienotības un neatkarīgo deputātu konsultācijās.
VAS ,,Latvijas Valsts ceļu” (LVC) valdē ieceltais “sociālais darbinieks” Reinis Freimanis pēc ilgas tielēšanās LTV raidījumam “de facto” atklāj, ka ticis arī pie maģistra grāda sabiedrības vadībā.
Treknie gadi atgriezušies Satiksmes ministrijā (SM). Tur trīs valsts amatpersonas devušās nepamatoti ilgā komandējumā uz Maskavu, lai saskaitītu pāris pamatlīdzekļu, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Klāvs Olšteins noraida pārmetumus par neprofesionālu kandidātu iecelšanu SM kapitālsabiedrību valdēs.
Izvērtējot Satiksmes ministrijas (SM) īstenoto VAS Latvijas Pasts pārvaldību un Latvijas Pasta darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un efektivitāti, Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi tiesību aktu pārkāpumus un nesaimnieciskas rīcības gadījumus, kas ir veicinājuši zaudējumu Ls 24,5 milj. apmērā uzkrāšanos 2005. - 2010.gada laikā, kā arī konstatētas būtiskas atkāpes no Latvijas Pasta biznesa plānā 2010. - 2014.gadam noteiktajiem izpildes rādītājiem.
Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts politikas plānošanas dokuments, kas noteiks informācijas tehnoloģiju drošības politikas stratēģiskos pamatprincipus, mērķus un turpmākās rīcības virzienus šajā jomā 2013.-2018.gadam, portālu Diena.lv informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Rolands Rumba.