Ukraina piecēlās kājās diezgan ātri, saka Latvijas armijas majors Jānis Slaidiņš un vienlaikus atzīst, ka ukraiņiem bijušas arī kļūdas, par kurām jau "asins nodevas" samaksātas.
Janvāris Latvijā saistās ar barikāžu laiku. Tajos gados es vēl biju bērns, un manās personīgajās atmiņās vairāk par bailēm un neziņu, kuras noteikti netrūka daudziem, atmoda un liktenīgais janvāris palicis prātā ar pacēluma un brīva gaisa sajūtu.
Gadumijā, simboliski sadauzot un šķīvja lauskās atstājot vecajā gadā visu slikto, tik tiešām aizdomājos par to, ko sagaidu no jaunā, 2024. gada. Tas nu jau lēnu garu iesācies un pasaulē neko īpaši mierīgāks nesolās būt. Tomēr vismaz personīgajā dzīvē, protams, gribētos drusku skaistāku, kaut nedaudz veiksmīgāku, interesantāku, brīnišķīgiem notikumiem un piedzīvojumiem pilnāku – vārdu sakot, labāku un laimīgāku gadu
Medaļu un īpašu zvaigžņu spožums pār Latviju, jauni līderi un vienota dziesma un deja – tā īsumā gribas uzskaitīt skaisto, kas saistās ar gandrīz, gandrīz jau par "veco" kļuvušo 2023. gadu. Bet, protams, bija arī ēnas, drūmais un traģiskais. Tāpēc īsi par visu pēc kārtas.
Šā numura interviju ar SKDS vadītāju Arni Kaktiņu
brīžam pavadīja skaļas urbšanas skaņas. Šķita, ka urbējs
darbojas radiatoros, reiz pat žalūziju šņore tā sašūpojās,
it kā trokšņa izraisītājs būtu neredzams un atrastos
tepat telpā starp mums.
Dzīvības spēks un vienlaikus trauslums mani
arvien pārsteidz nesagatavotu. Un šīs nedēļas SestDienā tam
sanācis saplūst kopā uzreiz vairākos, kaut ļoti atšķirīgos dzīvesstāstos un piemiņas vārdos.
Es esmu divarpusi! – saka reperis Helvijs
Fiņķis, atbildot uz jautājumu, kurai hiphopa mākslinieku paaudzei viņš pieder. Kaut kas starp iepriekšējo un vēl līdz galam
neizveidojušos jauno. Varbūt šādu starpposmu ne tikai mūzikā
un citās mākslās, bet visdažādākajās jomās mums pietrūkst?
Tādu, kas apzinās iepriekšējās paaudzes bagāžu un sasniegto un
vienlaikus jau redz nākotni ar tās iespējamo triumfu un problēmām?
Patrioti pērk vietējo un gatavi maksāt vairāk. Pie tāda secinājuma nonākuši pētnieki, norādot, ka valstīm ir izdevīgi spēcināt patriotismu sabiedrībā, jo tas pozitīvi ietekmē arī ekonomiku. Lūk, atbilde visiem, kuri patriotismā saskata tikai cēlu garu un drošsirdīgas dvēseles! Vai, citiem vārdiem, ja uz šo it kā drusku netveramo jēdzienu paskatās no cita leņķa, izrādās, tā var būt gana praktiska parādība.
Sācies sveču laiks. Un līdzās Latvijas karavīru piemiņai dedzinātajām jau otro gadu lejam arī jaunas – Ukrainas aizstāvjiem. Protams, simboliski. Protams, skumji, ka šī akcija arī šogad jāturpina. Taču vērts atcerēties, ka pat izdegusi svece var dzīvot vēl otru dzīvi, darot labu.
Ir tādi cilvēki, ar kuriem tev it kā tiešā veidā nav bijis nekāda sakara, tomēr vienmēr šķitis, ka viņi ir tepat, kaut kur blakus, līdztekus cīnoties arī par saviem mērķiem un klūpot aiz saviem akmeņiem. Un, kad viņiem kāda uzvara, tevī arī tāds nesavtīgi skaists prieks: rekā, viņiem sanāca! Tā silti un sirsnīgi.