Ķīnas līdera ierašanās Arābijas pussalā uzskatāmi apliecināja, ka Pekina paplašina starptautisko ietekmi, izejot ārpus tai ierasto Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas kaimiņvalstu robežām, kā arī to, ka Persijas līča arābu valstis pārorientējas uz jaunu ģeopolitisko patronu – Ķīnu.
Kas attiecas tieši uz vizīti, tad Sji Dziņpiņs Saūda Arābijā tika sagaidīts ar īsteni karalisku vērienu un ceremonijām (kam Austrumos ir ārkārtīgi liela nozīme) un brauciena laikā tikās kā ar Saūda Arābijas, tā arī virkni citu Persijas līča valstu vadītājiem. Par vizītes praktisko rezultātu savukārt kļuva daudzmiljardu vienošanās starp Ķīnu un Saūda Arābiju par sadarbību visdažādākajās sfērās, uzaicinājums arābu valstīm pārdot naftu par juaņām Šanhajas biržā, paziņojums par abu valstu būtībā ģeopolitisko attīstības programmu, attiecīgi Viena josla, viens ceļš un Vīzija 2030 koordinēšanu, kā arī, kas ļoti būtiski, paziņojums par kopīgu rīcību drošības un stabilitātes garantēšanai, kas ir pirmais gadījums, kad Pekina šādus plānus izvērš tik tālu no savām robežām un papildus padara atklāti mazticamu bruņota konflikta iespēju starp Saūda Arābiju un Irānu.
Kopumā iepriekšminētais nozīmē, ka Pekina Arābijas pussalā ir ieradusies uz ilgtermiņa palikšanu, bet Saūda Arābijai un attiecīgi arī pārējām Persijas līča valstīm pret to nav nekādu pretenziju (kas gan nenozīmē, ka tādas nevarētu rasties laika gaitā). Šāda nostāja, kas šķita neiedomājama vēl pirms dažiem gadiem, patiesībā nav pārsteidzoša, jo vēsturiski arābu šeihi vienmēr ir demonstrējuši spējas īstajā laikā izvēlēties pareizo ģeopolitisko aizbildni, un pārorientēšanās no ASV uz Ķīnu ir tikai kārtējais no šādiem gadījumiem. Ja tā izrādīsies neizdevīga, Saūda Arābija un pārējās Persijas līča valstis tikpat viegli pagriezīsies citā virzienā.
Patlabanējā notikumu gaita arī liecina par to, ka tieši Ķīna ir galvenā ieguvēja no Rietumu un Krievijas nesamierināmā konflikta, kas ir novērsis uzmanību no pārējās pasaules un vienlaikus ierobežo arī Rietumu iespējas bremzēt Ķīnas ģeopolitiskos plānus, kuri ievērojamā daļā rietumvalstu ir atklāti nenovērtēti. Un ja patlabanējā nostāja netiks pārskatīta, tad var īpaši nešaubīties, ka arābu valstis ne tuvu nebūs pēdējais reģions, kurā Pekina ieradīsies uz ilgtermiņa palikšanu.