Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -10 °C
Skaidrs
Otrdiena, 3. februāris
Vida, Ida, Aīda

Andis Sedlenieks

Gorbačova nebeidzamie paradoksi

Šā gada 30. augustā Maskavā 91 gada vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekretārs un pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Viņš bija arī pēdējais dzīvais un pamanāmākais no PSRS sabrukuma posma padomju politiķiem, taču vienlaikus viena no vispretrunīgāk vērtētajām personībām vai visa XX gadsimta vēsturē.

Atliktā atgriešanās mājās

Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.

Vēstures atstātais mantojums

Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.

Nepietiekami izdiskutēta iecere

Par Izglītības ministrijas virzīto augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli Andis Sedlenieks sarunājas ar Vidzemes Augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Agnesi Dāvidsoni.

Naftas un gāzes cenu griesti

Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.

Kosovas un Serbijas pretrunīgais stāsts

Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.

Padomju impērijas simbols

Augusta pašās beigās – 30. augustā – 91 gada vecumā no dzīves aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekratārs un vienlaikus pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Apvienotās Eiropas altāris

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.

Izsniegt nevar neizsniegt

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.

Vēlēšanas ziemas priekšvakarā

Pēc mēneša – 25. septembrī – Itālijā ir gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tiks vēlēti gan 400 parlamentāriešu, gan 200 senatoru), kuru rezultātā pie varas ar gana augstu ticamības pakāpi nāks labējā koalīcija. Savukārt uz lielāko vēlētāju atbalstu ne bez iemesla cer iepriekš mazāk zināma nacionāli konservatīva partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia, FdI)

Jaunās neitralitātes iezīmes

Līdz ar esošās pasaules kārtības acīmredzamu izjukšanu pa visām šuvēm un pasaules aizvien uzskatāmāku sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos aktuāls kļūst arī jautājums par to, kas būs nākamās neitrālās valstis.

Izraēla un palestīnieši jeb nebeidzamā konfrontācija

Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?

Nav dūmu bez uguns?

Pēdējās dienās uzreiz vairākas augsta ranga Polijas amatpersonas publiski ir veltījušas neglaimojošus vārdus Vācijai.

Irānas tagad vai nekad

Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".

Stratēģiski svarīgais Taivānas jautājums

Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?

Šengenas vīzas kara apstākļos

Uzreiz vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tajā skaitā arī Latvijas aicinājums iekļaut ES sankciju pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā septītajā paketē liegumu izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Šengenas vīzas (izņemot īpašus privātus gadījumus) ir sava veida indikators, kas parāda Eiropas valstu attieksmi pret to ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc šā gada 24. februāra

Ankara uz diviem krēsliem

Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas kūrortpilsētā Sočos risinājās vairāk nekā četras stundas ilgas Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana sarunas, par kuru biežāk pieminēto rezultātu kļuva vienošanās, ka Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes turpmāk norēķināsies rubļos. Vienlaikus šī vienošanās, pēc visa spriežot, ir tikai aisberga pati redzamākā daļa

Biznesa pielāgošanās māksla Krievijas gaumē

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, liels skaits ārvalstu kompāniju nolēma pamest Krievijas tirgu. Kā šie lēmumi maina situāciju Krievijā, un kurās nozarēs tie varētu izrādīties Maskavai vissāpīgākie?

Vai pārieta Ķīnas Rubikona?

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi, par spīti Ķīnas protestiem, īstenotā vizīte Taivānā, ko Pekina uzskata par tā sauktās vienas Ķīnas politikas pārkāpšanu, visticamāk, radikalizēs Ķīnas ārpolitiku, tostarp pietuvinot lēmuma pieņemšanu par Taibejas atgriešanu Pekinas paspārnē ar militāru spēku.

Atgādinājums par Balkāniem

Iepriekšējās nedēļas nogalē kārtējo reizi saasinājās situācija Kosovas (vai pareizāk Kosovas un Metohijas) un Serbijas pierobežā, jo Kosovas varas iestādes iepriekš 1. augustu bija noteikušas par termiņu, pēc kura iestāšanās cilvēkiem, kuriem ir Serbijas personas apliecība, pēc ierašanās Kosovā tā jānomaina pret īpašiem pagaidu dokumentiem.

Eiropa grūtas ziemas gaidās

Lielas daļas Eiropas valstu jau tāpat būtiskās problēmas enerģētikas jomā tagad vēl ievērojami padziļinājis konflikts ar Krieviju tās iebrukuma dēļ Ukrainā. Tas novedis pie eiropiešu atteikšanās no Krievijas energoresursu piegādēm, kā arī Maskavas centieniem izmantot šos resursus kā politikas instrumentu. Kādas sekas tam būs Eiropas valstīs?

ASV starpvēlēšanu priekšvakarā

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus pirms ASV gaidāmajām starpvēlēšanām gandrīz visas socioloģiskās aptaujas liecina, ka balsojuma rezultātā republikāņi atgūs kontroli pār abām ASV Kongresa palātām. Turklāt ļoti ticams, ka vairākums šo republikāņu pārstāvēs nevis partijas klasisko spārnu, bet gan būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji.

Samocītā labības vienošanās

Iepriekšējā nedēļā Turcijā ar ANO un Ankaras starpniecību tika parakstītas vienošanās, kuras optimistiskā scenārija īstenošanās gadījumā jau šonedēļ ļaus Ukrainai atsākt labības un citu lauksaimniecības produktu eksportu pa jūras ceļu.

Obligātā dienesta atšķirības

Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar ierosinājumu no 2023. gada pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā – vispārējo karaklausību. Rosinājumu, kura cēlonis ir Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā nepieciešamība stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, jau atbalstījuši visi koalīcijas partneri, un, visticamāk, iniciatīva tiks arī apstiprināta. Citu pasaules un arī Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.

Lielvaras prestiža vārdā

Augustā iespējamā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīte Taivānā tiks uzskatīta par atklātu, pret Pekinu vērstu provokāciju un var izraisīt daudz vērienīgāku incidentu nekā 1996. gada Taivānas šauruma krīze, vēsta Ķīnas izdevums Global Times.

Bezpilota lidaparātu paēnā

Pirms vakar notikušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Irānā virkne ASV amatpersonu pauda satraukumu par varbūtējām Irānas militāro bezpilota lidaparātu (BPLA) piegādēm Krievijas armijai, kā arī solīja šādā gadījumā noteikt pret Teherānu jaunas sankcijas. Vienlaikus bez ievērības tika atstāti citi daudz svarīgāki Krievijas un Irānas attiecību momenti.

Samazina globālā gāzes pieprasījuma prognozes

Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA) paredz, ka pieprasījums pēc dabasgāzes Eiropā šogad samazināsies par 9,1% un lejupslīdoša tendence būs arī turpmākajos gados.

Borisa Džonsona krišana

Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija izturējis savas Konservatīvās partijas parlamentāriešu uzticības balsojumu, viņam tomēr nācās paziņot par atkāpšanos no amata. Kas lika britu konservatīvajiem mainīt savu nostāju, kurš stāsies Džonsona vietā, un pie kā novedīs iekšpolitiskās jukas karalistē?

Neiepriecinošas tendences

Kamēr rietumvalstu uzmanības centrā atrodas pretimstāvēšana Krievijai tās iebrukuma Ukrainā dēļ, ievērojami mazāk uzmanības tiek pievērsts procesiem ne Rietumu pasaulē, kur pieņemas spēkā ģeopolitiskā kooperācija.