Pašpasludinātās, Krievijas atbalstītās Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs šīs nedēļas vidū paziņoja, ka jau tuvākajā nākotnē notiks referendums par Dienvidosetijas, kuru par savu sastāvdaļu uzskata Gruzija, iekļaušanos Krievijas sastāvā. Virkne pazīmju liecina, ka Krievijas sastāvā var tikt iekļautas vēl citas teritorijas, tajā skaitā daļa Ukrainas.
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ maz ievērības piesaistīja ziņa par kārtējo attiecību saasināšanos starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas tajā daļā, kas atrodas Krievijas "miera uzturētāju" atbildības zonā.
Kamēr Rietumu politiķu un ekspertu vidū valda bažas par Ķīnas atbalstu Ukrainā iebrukušajai Krievijai, gan Pekina, gan Maskava lolo katra savus pasaules pārkārtošanas plānus.
Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.
Eiropas valsts, kuras pastāvēšanai Krievijas iebrukums Ukrainā rada vairs ne tikai potenciāli pašus lielākos apdraudējumus uzreiz pēc Ukrainas, ir nelielā Moldova, kuras valdība šā iemesla dēļ jau tagad atrodas atklāti neapskaužamā situācijā.
Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas,
cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas
piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un
atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma
Ukrainā dēļ nopietni satrauc
rietumvalstis, ir Maskavai
atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja.
Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka
negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar
Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto
sankciju efektu.
Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.
Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas
pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par
"mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi
apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?
Krievijas pagājušā gada decembrī
izvirzītais būtībā ultimāts
rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk
par divām nedēļām ilgstošais iebrukums
Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri
neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā
– mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu
dalību Ziemeļatlantijas aliansē.
Krievijas iebrukums Ukrainā liek pievērst pastiprinātu uzmanību arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam. Abos gadījumos pastāv zināmas, lai arī ne pilnīgas līdzības, tostarp Ķīnas augstākās amatpersonas neskopojas ar paziņojumiem, ka Taivānai nāksies "atgriezties dzimtenes apskāvienos".
Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis,
visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko,
valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt
Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti,
ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju.
Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī
politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.
Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.
Situācijā, kad rietumvalstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nodemonstrējušas sen neredzētu saliedētību un gatavību upurēt arī būtiskas savas ekonomiskās intereses, nosakot bezprecedenta sankcijas pret Maskavu, uzreiz vairāku nozīmīgu nerietumu valstu nostāja paver Krievijai iespējas samazināt pret to vērsto sankciju efektivitāti.
Ceturtdienas agrā rītā Krievijas
prezidents Vladimirs Putins
paziņoja, ka Krievija sāk "speciālo operāciju" ar nolūku
panākt Ukrainas "denacifikāciju
un demilitarizāciju", kā arī
nodrošināt, ka abas separātiskās Ukrainas
austrumu republikas (tā sauktais Donbass)
atgūst kontroli pār visām Ukrainas Doneckas
un Luhanskas apgabala teritorijām. Šāds
lēmums tika arguments ar nacionālās
drošības apsvērumiem, atsevišķi norādot, ka
Krievija neplāno Ukrainas okupēšanu, raisot
asociācijas ar 2008. gada notikumiem Gruzijā.
Nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins gana teatrāla procesa gaitā paziņoja par lēmumu oficiāli atzīt abu Ukrainas austrumu separātisko republiku neatkarību. Šis lēmums paredz arī militāro sadarbību – Krievijas bruņoto spēku atklātu ievešanu tā sauktajā Donbasā.
Nedēļas vidū oficiālā vizītē Krievijā ieradās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Uz Maskavu Bolsonaru devās, neraugoties uz ASV uzstājīgiem aicinājumiem atteikties no šī brauciena, kas gana uzskatāmi liecina par Vašingtonas aizvien pieaugošajām problēmām Latīņamerikā, kuru ASV ir pieņemts uzskatīt par savu ģeopolitisko "iekšpagalmu".
Gana daudz iemeslu uzskatīt, ka
Ukrainas krīzes asākais punkts
varētu būt pārvarēts, tomēr arī
kāds ilgtermiņa krīzes risinājums joprojām nav saskatāms.
Viens no būtiskiem pozitīviem ir signāliem ir fakts, ka noslēgumam
tuvojas Baltkrievijas un Krievijas kopīgās
militārās mācības Baltkrievijā, kuras virknē
rietumvalstu tika uzskatītas par aizsegu
iespējamajam iebrukumam Ukrainā.
Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots
neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai.
Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu
norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.
Kanādā nerimstas protesta akcijas, kas sākās 23. janvārī kā kravas automašīnu šoferu tālbraucēju akcija pret premjerministra Džastina Trudo valdības lēmumu obligāto vakcināciju pret Covid-19 attiecināt arī uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus starp Kanādu un ASV. Šobrīd protesti ir pārauguši jau krietni vērienīgākos nemieros, kuru dalībnieki prasa virknes ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, kā arī Trudo atkāpšanos vai vismaz ievērojamas izmaiņas valdības sastāvā.
Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.
Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.
Ķīnā izveidotais, globālā
mērogā populārais sociālais
tīkls TikTok pagājušajā gadā
vairāk nekā trīskāršojis sava
zīmola vērtību. Būtiskas pārmaiņas – gan kāpumus, gan
kritumus – piedzīvojusi arī
dažādu citu zīmolu vērtība.
Pirms šodien Pekinā paredzētās
ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Ķīnā ir ieplānota
arī tās līdera Sji Dzjiņpina un
Krievijas prezidenta Vladimira
Putina tikšanās. Tiek gaidīts, ka
abu lielvaru līderi nāks klajā ar kopīgu
starptautiskās situācijas redzējumu, kā arī
parakstīs vairākus divpusējās sadarbības
līgumus.
Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".
Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi
– nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –,
Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām
kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no
konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu
atvieglojumiem un tarifu griestiem.
Trešdien ASV un Ziemeļatlantijas alianse iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz tās pagājušajā gada decembrī izvirzītajām prasībām starptautiskās drošības jomā.