Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Anna Strapcāne

Citāda rehabilitācija pusaudžiem(4)

Aizgūstot pieredzi no Lielbritānijas, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) kopā ar nozares speciālistiem izveidojis Latvijā pirmo sabiedrībā balstīto programmu, kas sniedz atbalstu pusaudžiem ar datora, interneta, mobilo telefonu vai vielu atkarības risku. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) secināts, ka nereti pusaudžiem ar atkarībām palīdzība netiek sniegta pēc būtības, savā ziņā šie jaunieši tiek norakstīti. Speciālisti jauniešiem un viņu ģimenēm konsultācijas ir gatavi sniegt jau tagad, bet individuāli ar pusaudžiem strādāt no maija vidus.

Zāles daudziem, bet ne visiem

Šogad iecerēti vairāki uzlabojumi kardioloģijas jomā, kam papildus piešķirti aptuveni 11 miljoni eiro. Vienlaikus gan mediķi, gan pacientu organizācijas norāda, ka jādomā ne tikai par ātrāku slimību diagnostiku, bet arī par to, kā pēc tam pacientu ārstēt. Daļa nemaz nevar atļauties iegādāties medikamentus. Lai gan papildināts arī kompensējamo zāļu saraksts šai pacientu grupai, tas esot tikai pirmais solis, lai situāciju uzlabotu.

Eksāmeni e-vidē jau pēc pāris gadiem

Pēc trīs gadiem skolās valsts pārbaudes darbus skolēni kārtos tiešsaistē. Tas nozīmē, ka papīra lapas nomainīs datora ekrāns. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekts, kuru šobrīd vēl saskaņo ar pašvaldībām. Pagaidām gan nav skaidrs, vai iespējamie ieguvumi būs lielāki par ieguldījumiem. No Eiropas naudas tam paredzēti 3,5 miljoni eiro.

Piekļūt veselības aprūpei traucē gan rindas, gan lielie līdzmaksājumi

Lai uzlabotu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz šim veikti vairāki uzlabojumi. Kā vienu no redzamākajiem veselības ministre Anda Čakša (ZZS) min īsākas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. To, kā soli pareizā virzienā vērtē arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), taču nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi, lai teiktu, ka veselības aprūpe Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama.

Lielām skolām lielāks labums(1)

Fakts, ka skolu vides uzlabošanai ir pieejams Eiropas fondu finansējums, vairākās pašvaldībās bijis mudinājums sakārtot skolu tīklu, jo naudu drīkst ieguldīt tikai tajās skolās, kurās ir pietiekami liels skolēnu skaits, tātad perspektīva arī nākotnē. Tagad iecerētie projekti sāk iegūt reālas aprises, un vairākos novados būvdarbi skolās noritēs jau šovasar. Lielākas pārmaiņas gan varēs just vēl pēc gada.

Atbalsts ārpus Jūrmalas neliels

No iepriekš izveidotajiem septiņiem Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) atbalsta punktiem šogad darbojas vairs tikai divi – Rēzeknē un Daugavpilī. To mērķis bija nodrošināt pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku ar invaliditāti dzīvesvietai, jo visi uz Jūrmalu nav gatavi doties. Uz šo aspektu patlaban norāda arī nevalstiskās organizācijas, bet SIVA plānos ietilpst šāda atbalsta punkta darbību atjaunot tikai Kurzemē.

Sešgadnieki ceļā uz skolu(4)

Jautājums par sešgadniekiem pirmajā klasē jārisina vēl esošajai Saeimai, un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) cer, ka līdz jūnijam jau būs pieņemts konkrēts lēmums. Šobrīd valdība savu akceptu ir devusi, un no 2019. gada 1. septembra plānots ieviest mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma.

Ainažu slimnīcu plānots orientēt uz rehabilitācijas pakalpojumiem

Kopš Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži tika atklāti pārkāpumi, pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Veselības ministrijā (VM) šobrīd atturas vērtēt slimnīcas darbību, taču norāda uz konkrētiem uzlabojumiem. Patlaban ārstniecības process slimnīcā turpinās un pacienti saņem nepieciešamo aprūpi. Savukārt tiem bērniem, kuru veselības stāvoklis prasa ārstu diennakts uzraudzību, medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta citās psihiatriskajās slimnīcās. Vienlaikus visas atbildīgās iestādes iesaistījušās, lai risinātu esošās problēmas plašākā kontekstā.

Manas vecmammas Sibīrijas stāsts

Vecmamm, es rakstīšu par tevi, es izstāstīšu tavu stāstu, saku skaļi viņas istabā, un man liekas, ka viņa dzird un dod atļauju. Tagad viņas mājā dzīvo tikai kaķis un uz palodzēm vairs nav daudzo tomātu stādu, bet nav arī tukšuma sajūtas – te vienmēr būs mīļa un silta aura.

Darba devēji baidās no "mūžīgas laulības"(16)

Latvijā vien neliela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti. Lai gan atbildīgās iestādes un darba devēji meklē un piedāvā dažādus risinājumus, situācija kopumā ir slikta, uzskata Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča. Darba devēji kā galveno šķērsli min likuma normas, kas viņiem ierobežo iespēju atlaist cilvēkus ar invaliditāti. Vienlaikus nav pārliecības, ka šo normu atcelšana situāciju mainītu.

Katrā slimnīcā grib redzēt pediatru(1)

Slimnīcās, kur ir uzņemšanas nodaļas, būtu jābūt pieejamai arī pediatra palīdzībai. Tas nozīmētu, ka vecāki varētu pie šiem speciālistiem bērnus vest gan akūtos gadījumos, gan situācijās, kad nepieciešama vien konsultācija. Šobrīd daudzi izvēlas uzreiz doties uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), jo pediatru pieejamība Latvijā ir slikta. Nozares speciālisti mudina meklēt risinājumu.

Palīdzība sapakota pakās(8)

Ar Eiropas Savienības atbalstu Latvijai gadā ir pieejami aptuveni 6,5 miljoni eiro, lai vistrūcīgākajām personām izsniegtu pārtikas un cita veida atbalsta pakas. Pērn tādas saņēmuši 60,5 tūkstoši cilvēku. Šogad šis skaits varētu būt vēl lielāks, jo no aprīļa atbalsts pienāksies arī maznodrošinātajiem. Eiropas nauda gan pēc pāris gadiem beigsies, un vēl nav zināms, cik lielā mērā šo atbalstu turpinās.

Stradiņos pārbauda visu veco ēku tehnisko stāvokli(2)

Lai plānotu konkrētus remontdarbus 32. korpusa kāpnēm, kur pagājušajā nedēļā tika atklātas plaisas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) vēl gaida piesaistīto būvekspertu atzinumu. Vienlaikus, apsekojot arī citas vecās ēkas, eksperti norāda uz virkni problēmu, kas gan pacientu drošību neapdraud.

Lai nebūtu jāizvēlas starp darbu un ģimeni(3)

Mazāk nekā puse Latvijā strādājošo uzskata savu darba vietu par ģimenēm draudzīgu. Viens no iemesliem šādai statistikai – cilvēkiem ir grūti savienot darba un ģimenes dzīvi. Liela daļa strādā nestandarta darba laiku, bet tas rada sarežģījumus ar bērnu pieskatīšanu. Šogad noslēdzies projekts, kura ietvaros vecākiem šādos gadījumos palīdzēja apmaksāt aukli, taču bez ilgtermiņa risinājuma iesāktā prakse varētu apsīkt.

Pēc vēža gaidīs atbalsts

Vēzi pārcietušajiem pacientiem vairs nevajadzēs paļauties uz ziedojumiem, lai saņemtu psihosociālo rehabilitāciju. No šī gada tas ir valsts apmaksāts pakalpojums. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks pirmo programmu īstenos marta vidū. Uzlabojumi solīti arī attiecībā uz jaunu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, bet tas pagaidām izdarīts tikai daļēji.

Viens un nezināmā vietā(3)

Pēc vairākiem publiski izskanējušiem gadījumiem, kad mazi bērni izsēdināti no sabiedriskā transporta un tas novedis pat pie traģiskām sekām, Iekšlietu ministrija (IeM) apņēmusies meklēt risinājumus, lai šādas situācijas vairs nepieļautu. Lai gan jau tagad ir noteikta kārtība, kā šoferiem jārīkojas, ministrijā tomēr saskata problēmas un uzskata, ka visiem iesaistītajiem jāuzņemas lielāka atbildība.

Skolās būs jāspēj sniegt atbalstu bērniem ar mācīšanās vai uzvedības problēmām(1)

Diskusija par sešgadniekiem 1. klasē turpmākos mēnešus būs visskaļākā, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi arī citas izmaiņas, kas skar virkni skolu, tajā skaitā ģimnāzijas, vakarskolas un speciālās skolas. Šo pārmaiņu kontekstā izskan pārmetumi, ka reformas tiek virzītas vēl pirms problēmas izvērtējuma. Piemēram, plānots pārtraukt pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmas, taču, likvidējot internātskolas, var nākties secināt, ka šiem bērniem trūks atbalsta.

Jāuzņemas lielāka atbildība(6)

Jautājums, kā samazināt iepakojuma daudzumu mazumtirdzniecībā, produktu ražošanā, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā, kļūst aizvien aktuālāks. Lai gan vides aizstāvji norāda, ka šajā ziņā netiek darīts pietiekami daudz, uzņēmumos uzskata, ka attiecīgi procesi jau sākušies.

Sešgadniekus sūta uz skolu(30)

Jautājums par sešgadnieku izglītību atkal būs krustugunīs, jo līdz vasarai grib pieņemt lēmumu, vai šajā vecumā jau būtu jāsāk skolas gaitas. Atbildīgie sola, ka 1. klasē būs rotaļas, pielāgota vide un dienas režīms, turklāt vecākiem joprojām būs izvēles iespējas. Taču tieši skolas vides piemērotība maziem bērniem rada lielākās bažas. Savākti arī paraksti "pret" ar saukli "Ļausim bērniem saglabāt bērnību".

Bērnos rada ķīmijas dzirksti

Ķīmijas skolotāju Agnesi Freibergu Diena satiek pilī. Tās plašie gaiteņi ir skolēnu pilni, jo Jelgavas Valsts ģimnāzija patlaban atrodas Jelgavas pils telpās. Ar vēsturisku pieskaņu nav tikai pati ēka, bet arī ķīmijas kabinets un tā aprīkojums. Līdz būs pabeigta skolas ēkas renovācija, skolēniem un pedagogiem tam jāpielāgojas. Taču tas nav iemesls vecākiem žēloties, jo izglītības iestādē strādā izcili pedagogi, un Agnese ir viena no viņiem. Viņai izdodas iedegt ķīmijas dzirkstelīti bērnos un radīt izpratni, kāpēc konkrētās prasmes un zināšanas viņiem ir nepieciešamas.

Nosūtījumi vēl čaukstošā formātā(6)

No rītdienas arī nosūtījumi pie speciālistiem un uz izmeklējumiem būtu jāizraksta tikai e-veselībā, taču ieviešanas termiņš tomēr pagarināts. Atbildīgās iestādes sola nepieļaut iepriekšējās kļūdas un cer šoreiz nodrošināt pakāpenisku pakalpojuma izmantošanu.

Jauno mācību saturu uzlabos

Februārī ir noslēgusies jaunā mācību satura sabiedriskā apspriešana, un tagad mēneša laikā eksperti plāno pilnveidot jaunā izglītības standarta vadlīnijas un aprīlī valdībai nodot vērtēšanai pamatizglītības standartu. Savukārt līdz augustam tiks pabeigts vispārējās vidējās izglītības standarts.

No traģēdijas baseinā visi nemācās(3)

Ir pagājis gandrīz pusgads, kopš Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā peldbaseinā peldēšanas mācību nodarbības laikā gāja bojā četrus gadus vecs zēns. Nodarbības tur ir atsākušās, un līdz tam veikta virkne uzlabojumu, lai pastiprinātu drošību. Arī daļā citu pašvaldību traģiskais gadījums ir bijis iemesls pārmaiņām. Tomēr valsts mērogā pārmaiņu būtībā nav. Atbildīgie cits uz citu rāda ar pirkstu.

Kurš kuram paliks parādā(5)

Jaunā nodokļu sistēma ir sarežģītāka un daudziem radījusi mulsumu, jo prognozes par saviem ienākumiem šajā gadā, iespējams, neatbilst reālajai situācijai. Arī eksperti atzīmē, ka cilvēkam ir grūtāk precīzi prognozēt ienākumus. Fakts, ka arī godīgs nodokļu maksātājs gada beigās var būt parādnieks, apjukumu radīs arī turpmāk. Finanšu ministrijā gan uzsver, ka informācijas par izmaiņām bija daudz un mazo algu saņēmēji ir galvenie ieguvēji, neskatoties uz cilvēku šaubām.

Centralizēta pieeja reto slimību pacientiem

Februāra beigās tiks atklāts Reto slimību centrs, kas darboties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) paspārnē. Tam būtībā būs koordinējoša funkcija – organizēs ārstu konsilijus, nodrošinās speciālistu komandu pacientu aprūpei un apkopos visu nepieciešamo informāciju, lai pašam pacientam nebūtu ar dokumentu kaudzīti jāskraida no viena speciālista pie nākamā. Līdz šim grūti bijis arī plānot finansējumu reto slimību diagnostikai un ārstēšanai, jo nav bijuši precīzi dati. Tagad pilnveidots pacientu reģistrs. Visas problēmas gan šāda centra izveide neatrisinās.

Ar bezmaksas maisiņu ierobežošanu nepietiks(4)

Eiropas Savienība ir apņēmusies krietni samazināt plāno polietilēna maisiņu izmantošanu, un tas jādara arī Latvijai. Plāns ir aizliegt bez maksas veikalos piedāvāt mazos plastmasas maisiņus. Deputāti un sabiedriskās organizācijas gan aicina domāt arī par citām lietām, piemēram, mudināt pircējus arī sveramos salātus un līdzīgus produktus iegādāties līdzi paņemtos traukos. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) uzsver, ka tas atļauts arī šobrīd, taču tirgotāji bieži baidās, ka šādi varētu netikt ievērotas higiēnas prasības.

Pašvaldības steidz pieņemt lēmumus par pārmaiņām savās skolās līdz ar septembri

Šis ir pēdējais mēnesis, lai pašvaldības pieņemtu lēmumus par skolu tīkla izmaiņām, kas spēkā būs jau septembrī. Vairākas arī to steidz darīt, jo nelielais skolēnu skaits tomēr spiež pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apstiprinājusi septiņus vietvaru lēmumus, bet vēl saskaņošanā šobrīd ir deviņu pašvaldību plānotās izmaiņas. Septembrī pārmaiņas būs arī 17 izglītības iestāžu darbībā, kur lēmumi jau pieņemti iepriekšējo divu gadu laikā.

Domā par atgriešanos pie studiju programmu akreditācijas(4)

Pirms vairākiem gadiem tika mainīta akreditācijas sistēma, un no studiju programmu akreditācijas tika pāriets uz studiju virzieniem. Tagad izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) rosina atgriezties pie rūpīgas studiju programmu vērtēšanas. Tas uzlabošot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, taču nozarē šādām pārmaiņām neredz pamatojumu.

Motivē mainīt paradumus(2)

Uzraksts uz tabakas izstrādājumiem par iespēju saņemt atbalstu, lai atmestu smēķēšanu, jau vairākus gadus ir obligāts. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jānodrošina šāds pakalpojums. Konkrētajā gadījumā tas ir speciāls tālrunis, uz kuru ik mēnesi zvana gandrīz 200 cilvēku. Pārsvarā palīdzību lūdz vīrieši, kas smēķējuši ilgstoši. Konsultāciju efektivitāti gan ir grūti izmērīt, bet šāda pakalpojuma nepieciešamība apšaubīta netiek.

Plāno, kā uzlabot bērnu paliatīvo aprūpi

325 bērni pagājušajā gadā saņēma paliatīvo aprūpi mājās, Latvijā kopumā varētu būt 600–700 neizārstējamu bērnu. Šogad valsts spērusi soli pretī un šīm ģimenēm mājās ir iespēja saņemt arī psihosociālo rehabilitāciju. Pakalpojumu klāsts gan krietni samazinās, bērnam sasniedzot pilngadību. Lai to daļēji risinātu un sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm kopumā, ir vēlme piecu gadu laikā izveidot multifunkcionālu bērnu paliatīvās aprūpes un hospisa centru.