Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Anna Strapcāne

Hidrologs par plūdiem: Drīzumā tiks sāktas diennakts dežūras(1)

Šobrīd augstākais ūdens līmenis ir Daugavā, un tuvākajās dienās arī tas varētu pārsniegt bīstamo applūšanas robežu, laikrakstam Diena sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidrologs Andrejs Zubaničs .

Ieguldīs miljonus, lai radītu jaunus medikamentus no augu izcelsmes vielām(3)

Latvijas Organiskās sintēzes institūts turpmākajos gados, ieguldot piecus miljonus eiro, plāno attīstīt jaunu pētniecības virzienu un izveidot fitoķīmijas centru. Mērķis ir pētīt Latvijas ārstniecības augus un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzētu radīt jaunus ārstniecības preparātus. Izpētot latviešu tautas ticējumus, apkopoti tur minētie augi, piemēram, kumelīte, pelašķis, sīpols, bet pētnieki to ārstnieciskajām spējām meklēs zinātnisku pamatojumu un pielietojumu. Nauda gan pārsvarā piesaistīta no Eiropas Savienības līdzekļiem, un arī līdz šim lielākie projekti nav guvuši valsts finansiālu atbalstu, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Savu ideju aizstāvēs Saeimā(1)

Simts jaunieši aprīļa otrajā pusē sēdīsies deputātu vietās, lai no Saeimas tribīnes un parlamenta komisijās diskutētu par viņiem svarīgām tēmām. Šobrīd ir dots starts 7. Jauniešu Saeimas vēlēšanām, kam patlaban norit pieteikšanās. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām te katrs jaunietis kandidē atsevišķi, un programmas vietā ir viena viņam svarīga ideja. Sešos projekta gados iesniegtas 780 idejas. Vienlaikus gan skolēni norāda, ka vairāk vēlētos, lai viņus tiešām sadzirdētu un idejas īstenotu.

Par RPIVA nākotni tās studenti un darbinieki ir gatavi cīnīties arī tiesā(8)

Jautājums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU) valdībā tiks izlemts tuvākajā laikā. Tas gan nenozīmē, ka visi iesaistītie ir panākuši vienošanos. Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) uzsver, ka visi riski ir izvērtēti un citu organizāciju viedokļi ir ņemti vērā, joprojām ir skaļi iebildumi, īpaši uzsverot, ka process ir pārlieku sasteigts. Parādās arī tiesvedības riski.

Patologi zem viena jumta(2)

Lai jau šobrīd aktīvi strādātu pie Valsts patoloģiju centra izveides, trūkst finansējuma. Izstrādāts ir projekts un veikti aprēķini, bet, visticamāk, to šogad īstenot neizdosies. Plānots, ka centrā tiktu apvienotas slimību diagnostikas, izglītības un zinātnes iespējas, kā rezultātā lielākie ieguvēji būtu onkoloģijas pacienti. Grūdiens līdz šim bijis privātas kompānijas iesaiste ar savu finansējumu, bet neiztikt bez valsts daļas, mainot pakalpojumu tarifus, kas šobrīd nav atbilstoši.

Sacēlusies ažiotāža ap radiologu algām(10)

Veselības aprūpes privātais sektors nav gatavs atteikties no peļņas, ko gūst par radioloģijas izmeklējumu sniegšanu, uzskata Veselības ministrijā (VM), tāpēc ciest varētu radiologi un ultrasonogrāfijas speciālisti. Daļa nozares speciālistu šobrīd ministrijai pārmet vēlmi mainīt tarifus attiecībā uz iekārtu amortizāciju, kas, pēc viņu teiktā, varot ietekmēt arī speciālistu atalgojumu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Gatavojas lielajai pārvākšanās dienai(1)

Nedēļas sākumā saņemts pēdējais nepieciešamais atzinums par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa pirmās kārtas būvniecību no Veselības inspekcijas (VI), līdz ar to var uzsākt ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šobrīd prognozē, ka pacienti jaunajā korpusā tiks uzņemti jūnijā. Vienlaikus sākts darbs pie otrās kārtas būvniecības plānošanas.

Ar zinātni saistītie muzeji vienuviet

Kā turpmāk attīstīt vairāku nozaru, tostarp augstskolu, muzejus, ir jautājums, kas aktualizējies līdz ar Latvijas Universitātes (LU) vēlmi sakārtot sev piederošos nekustamos īpašumus. Uzmanības centrā ir ēka Kronvalda bulvārī 4 – viena no idejām ir koncentrēt tajā vairākus ar zinātni saistītus muzejus. Bez valsts atbalsta tas gan, visticamāk, nebūs iespējams. Daļēji par to runāts arī līdz šim, bet bez rezultātiem, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Visu LU kompleksu grib pabeigt pāris gados(5)

Patlaban Torņakalnā slejas tikai Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, taču turpmākajos pāris gados plānots izveidot būtībā veselu studentu pilsētiņu, koncentrējot tur 85% studiju un zinātniskās darbības. Nākamās ēkas celtniecība varētu sākties jau pavasarī, tomēr bez aizdevuma un Eiropas naudas piesaistes iztikt nevarēs.

Viens sociālais darbinieks strādā pat ar 50 augsta sociālā riska ģimenēm(3)

Nesenie traģiskie notikumi, kad bojā gājuši vairāki bērni, atbildīgajiem dienestiem likuši domāt par to, kā uzlabot savu sadarbību, lai riskus varētu pamanīt savlaicīgāk un traģēdijas novērst. Diskusijās problēmas iezīmējas vairākas, tajā skaitā sociālo darbinieku noslogotība, otrdien lasāms laikrakstā Diena.

No redzesloka pazudušie bērni(3)

Pagājušajā gadā kopumā nevienā izglītības iestādē nebija reģistrēti vairāk kā 19 tūkstoši bērnu obligātajā izglītības vecumā. Lai gan lielā daļā gadījumu iemesli ir zināmi, piemēram, ģimene dzīvo ārvalstīs, bieži vien pašvaldības nav spējušas noskaidrot, kur bērni palikuši. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) pašvaldībām pārmet nepietiekamu darbu un atsevišķos gadījumos arī prettiesisku rīcību.

Neizkāpt no pozitīvās lomas(7)

Lai izcīnītu savu vietu, jābūt bezkaunīgam – pat ja tas nozīmē neievērot noteikumus. Jēkabs Ludvigs Kalmanis jeb – skatuves vārdā – The Ludvig grib pierādīt, ka arī sešpadsmit gadu vecumā var pārstāvēt Latviju uz lielās Eirovīzijas skatuves.

Ja nepatiks, varēs nedejot(18)

Gatavojoties nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem, būtiskākie iebildumi radušies pret paredzēto repertuāru, no kura vairums deju ir pāris autoru jaunradītas. Šī iemesla dēļ radušās šaubas, kam šiem svētki domāti. Tagad visi iebildumi ir izvērtēti, bet deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskās koncepcijas autori no savas vīzijas nav gatavi atteikties. Pieļauti gan vairāki kompromisi.

Galvenais Māras zemes zobratiņš(3)

Karstāk nekā iepriekš pirms gaidāmajiem simtgades svētkiem uzbangojusi diskusija par Deju svētku repertuāru. Kamēr vieni apgalvo – oficiāli esot saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes –, citi vāc parakstus atklātai vēstulei, ko nosūtīt augstākajām valsts amatpersonām. Iebildumi ir ne tikai par deju zelta fonda trūkumu centrālajā koncertā, bet arī par attieksmi pret ierindas dejotājiem, kuru argumentos neieklausās.

Grib īsāku studiju laiku(10)

Jāsamazina minimālais studiju ilgums, lai uzlabotu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, – uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātē (ESF), cerot ar īsākām maģistra studiju programmām piesaistīt vairāk ārzemju studentu. Nozare par to ir gatava diskutēt, bet ne bez risku izvērtēšanas, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Ar āmuļu terapiju pret vēzi(6)

Līdz 2020. gadam paredzēts veikt virkni pasākumu, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti onkoloģijas pacientiem. Speciālisti tam redz ieguvumus ilgtermiņā un lielāko daļu ieceru slavē, taču pretrunīgu reakciju radījis fakts, ka plānots izvērtēt arī homeopātiskās un antroposofās medicīnas lietošanas iespējas vēža pacientiem. Atsevišķs finansējums gan tam nav paredzēts, tomēr pēc izvērtējuma tiks lemts, vai to iekļaut klīniskajās vadlīnijās.

Pazudusī pacientu drošība(6)

Veselības ministrijai (VM) tomēr vēl nepieciešams mēnesis, lai izvērtētu Valsts asins donoru centra (VADC) direktores Ivetas Ozoliņas rīcību pēc tam, kad secināts, ka 25 pastāvīgajiem donoriem ir C hepatīts, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Problēmas aizēno ieguvumus

Par pirmo veiksmīgi izrakstīto e-recepti un zāļu saņemšanu Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja pērn oktobra beigās, taču tas nenozīmē, ka šajā laikā izdevies atrisināt visas ar jauno sistēmu saistītās problēmas. Ģimenes ārsti būtībā sistēmas izmēģināšanu ir pārtraukuši, savukārt aptiekas ir gatavas ar neērtībām pagaidām samierināties, jo redz ieguvumus pēc tam.

Miljoni tagad, grūti lēmumi vēlāk(2)

Koledžu modernizācijā ieguldīs aptuveni 14 miljonu eiro, kaut nākotnē, iespējams, būs jālemj par skolu apvienošanu, ceturtdien vēsta avīze Diena.

Raganu medības neuzsāks(24)

"Raganu medības" nesāks un speciālas pārbaudes neveiks, tā Dienai uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kam ir jāvērtē pedagogu un skolas direktoru lojalitāte Latvijas valstij. Lai gan likuma izmaiņas stājušās spēkā ar janvāri, trīs sūdzības jau saņemtas pērn. Nevienu skolotāju gan neatlaidīs, jo nav bijis pietiekamu iemeslu. Vienlaikus pašiem pedagogiem un direktoriem nav skaidrs, kas notiks, ja kāda sūdzība tomēr būs pamatota – neviens par to, kā jārīkojas, nav informējis.

Ar cerību, ka veselības aprūpe uzlabosies(3)

Šogad veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai būs par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gada budžetā. Tas gan nenozīmē, ka gaidāmas kādas būtiskas pārmaiņas, pārsvarā finansējums tiks novirzīts, lai risinātu jau esošās problēmas un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Veselības ministre Anda Čakša sola, ka pacienti uzlabojumus gan jutīs. Tam nevar nepiekrist arī nozares pārstāvji, kuri vienlaikus tomēr atzīmē, ka darba vēl ir pilnas rokas un ar 2017. gadu nepietiks, lai to visu paveiktu.

Apiets likums, norauti pirksti(2)

Šis ir pirmais gads, kad tirdzniecības centru gaiteņos un pie ieejas durvīm vairs nevar nopirkt pirotehniku, kam ap gadumiju ir liels pieprasījums. Izbraukuma tirdzniecības aizliegums pieņemts, lai rūpētos par cilvēku drošību, taču vienlaikus tas radījis paaugstinātu risku, ka pirotehniku varētu pārdot personas bez licences. Arī Dienas novērojumi liecina, ka tiek izmantoti sludinājumu portāli, lai apietu likumu. Tas rada bažas ne tikai Valsts policijai (VP), bet arī mediķiem.

Iegūt citu patiesos smaidus(15)

Traumatologs ortopēds Kaspars Ūdris ir nevis runātājs, bet darītājs. Attiecībā uz labajiem darbiem, iespējams, tas ir arī veiksmīgākais variants, jo tā vietā, lai idejas apspriestu, ārsts ieceres īsteno. Šobrīd ne viens vien Latvijas iedzīvotājs viņam saka paldies par nesavtīgo darbu, kas ieguldīts pacientu labā.

Nevakcinējoties pakļauj sevi un citus riskam(9)

B hepatīts, tuberkuloze, difterija, stinguma krampji, garais klepus ir vien dažas infekcijas, pret kurām jau agrā vecumā bērns saņem vakcīnu. Lai gan lielākā daļa vecāku šīm vakcīnām piekrīt, daļa tomēr atsakās. Rezultātā, neveidojoties kolektīvajai imunitātei, pasargāti nav arī vakcinētie bērni un tie, kuri medicīnisku iemeslu dēļ vakcīnas nevar saņemt. Speciālisti norāda, ka te liela loma ir skaidrojošajam darbam, jo aizvien tiek izplatīta maldīga informācija, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Slimnīcu atbildība tikai līdz durvīm(1)

Ik pa laikam rodas situācijas, kas raisa diskusijas par pacientu drošību pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Vēl nesen netālu no Madonas slimnīcas atrasta mirusi sieviete, kas pirms pāris dienām no tās pašas ārstniecības iestādes izrakstīta. Notikušo šobrīd izmeklē policija.

HIV Latvijā tikai kā aisbergs(5)

10 000 ar HIV inficētu cilvēku, bet tikai pusei no tiem slimība atklāta. No tiem vien 35% saņem terapiju, bet tā efektīva ir 64% gadījumu. Latvijas Veselības ekonomikas asociācija aprēķinājusi, ka rezultātā vien 11% ar HIV inficēto sasniegts terapijas mērķis. Lai gan Latvijā situācija klibo arī ar ārstēšanu, pēc speciālistu domām, steidzami jādomā par to, kā diagnosticēt HIV tiem, kuri paši, iespējams, par šo infekciju nemaz nenojauš. Jau šobrīd speciālisti attiecībā uz HIV Latvijā grib lietot vārdu "epidēmija".

Būt vai nebūt starp viduvējībām izglītībā(4)

Kamēr vieni uzskata, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu sasniegumu starptautiskā pētījuma PISA 2015 rezultāti ir apmierinoši, jo Latvija ierindojas pa vidu citām valstīm, tikmēr citi uzskata, ka mums tomēr ir jābūt lielākām ambīcijām. Par piemēru var ņemt kaut vai Igauniju, kam nu izdevies apsteigt arī Somiju. Sperot gan kaut vai radikālus soļus, pozitīvi rezultāti būtu tikai pēc vairākiem gadiem, nevis uzreiz.

Retais uzraksta atļauju izmantot orgānus(12)

Atkal izskan jauns termiņš – 2018. gads, kad valsts varētu sākt apmaksāt aknu transplantāciju arī pieaugušajiem. Šo operāciju varētu veikt tepat Latvijā. Patlaban no valsts budžeta līdzekļiem gadā veic ap 60–70 nieru un divas sirds transplantācijas. Tomēr pat tad, ja ierobežojošo kvotu nebūtu, problēmas sagādā donoru trūkums. Šogad bijusi pat situācija, kad vairāk nekā pusē gadījumu radinieki nav ļāvuši mirušā cilvēka orgānus izmantot.

Sola stāvēt pacientu kurpēs(4)

Lai arī ģimenes ārstu problēmas joprojām nav atrisinātas un tiek spriests par jaunām protesta akcijām, pārmaiņas tomēr notiek un Veselības ministrija (VM) pamazām ķērusies pie pretrunīgi vērtētā Pasaules Bankas (PB) pētījuma rekomendāciju īstenošanas.