Nebūtu tā gaļa tik garšīga, par veģetāriešiem vai pat vegāniem droši vien taptu visi, jo kas pie ēšanas var būt jaukāks par apziņu, ka tev savas dzīvības procesu uzturēšanai nevajag nogalināt citu dzīvību, nu, vismaz to, kura nepārprotami izrāda nevēlēšanos tikt apēsta, kamēr par augiem to tā skaidri nevar zināt, dažu labu savu augli tie izkar tieši tev degungalā, lai speciāli kārdinātu, viņu vairošanās stratēģija pat paredz, ka tu to augli apēd, tad paej vai pabrauc kādu gabalu tālāk un sēklas izsēj jaunā vietā. No tā izriet svarīgs secinājums, ka īsts veģetārietis ir tikai tas, kurš ne tikai ēd zāli, bet arī nokārtojas dabā, nevis slēgtos vaterklozetos, un tā iekārtotiem patiesībā būtu jābūt īstiem veģetārajiem restorāniem, lai tajā reiz pabijis apmeklētājs pēc kāda gada var atbraukt atkal un pārliecināties, ka viņa izvēlētais pārtikšanas veids ir ļāvis augt jaunai dzīvībai – kamēr mednieks var ēst kuiļa pautus, cik grib, nekādi sivēntiņi no viņa laukā neiznāks.
Taču pilsētā, kur ar brīvu zemi tik švaki, šāds vegīrestorāns, kam ir arī krūmāju placis vai grāvītis ar labierīcību papildfunkciju blakus, būtu pārāk liela greznība, ja nu vienīgi bijušajā Sporta pils teritorijā tādu varētu iekārtot. Tak tas vegānu restorāns, kurā mēs ielūkosimies, atrodas blīvi apbūvētajā Skolas ielā. Te pat velosipēdam brīvu vietu grūti atrast, kur nu vēl krūmus. Pirms dodamies iekšā, jāpasaka, ka tajos tālajos laikos, kad es biju ābolu čiepēja vecumā, nekādu veģetāro restorānu Rīgā nebija, lai gan arī gaļa veikalos bija liels retums. Precīzāk sakot, tā tas bija no 70. gadu vidus, kamēr 60. gados ar produktiem bija drusku labāk, veikalos pat vairāku marku desas karājās un reizēm pat somu šokolādi vai Jaffa apelsīnu sulas skārdenes izmeta. Paši apelsīni gan veikalos nestāvēja – ja arī retumis parādījās, uzreiz tika izķerti – un banāni jau bija ārkārtīgs retums. Jā, gandrīz vai vienīgais veģetārais produkts, ko vienmēr varēja dabūt vismaz Centrālajā universālveikalā, bija īstie Kubas cigāri.
Veģetārais un vegāniskais restorāns ar daudzsološo nosaukumu Nirvāna, kurā nu dodamies, no ārpuses ir diezgan nemanāms, ja nu vienīgi, mūžīgajos Skolas ielas sastrēgumos sēžot, to var iegaumēt. Taču iekšā tevi apņem miera, lēnprātības un apgarotības sajūta, šķiet, pat apmeklētāju starpā te nav neviena ar plēsonīgu skatu, kā tas citos restorānos mēdz gadīties. Vēl apgarotāks tu jūties, sācis lasīt ēdienkarti, ja vien neesi to izdarījis jau pa ceļam feisbukā: lūk, «Raw cukīni spageti ar bazilika pesto, pasniegti ar saulē kaltētiem tomātiem, rukolu, ķiršu tomātiņiem, zaļumiem, sēkliņām un bio dīgstiem» vai «zaļo bio griķu pankūka ar krāsnī ceptu batāšu pildījumu, pasniegta ar bazilika pesto, veganēzi, tomātiņiem, gurķīšiem, zaļumiem, sēkliņām un bio dīgstiem»... Kā smejies, te tu nejauši vari kļūt par gaļēdāju, norīdams savu mēli, cik garšīgi tas viss izklausās. Viesmīle mierina, teikdama: ja nu kāds ar savu gaļu atnāks, ārā jau nedzīsim. Arī atsauksmes ir cita par citu cildinošākas (lūk, viena, mašīntulkotāja interpretācijā: «Šis ēdiens liek man justies tik labi no iekšpuses uz āru!»). Vienīgie neapmierinātie ir bijuši pāris apmeklētāji, kam šķitis, ka viņi ir nepietiekami brīdināti par kādu sastāvdaļu, pret kuru viņiem ir alerģija. Taču tas, kāpēc mūsdienās vai katram otrajam ir alerģija, ir atsevišķa raksta temats, un veģetārais ēdiens ir garšīgs arī tad, ja tev nevienas īstas vai iedomātas nepanesības nav.
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
- Vegānu restorāns NIRVANA RAW
- Adrese: Skolas ielā 22
- Atvērts: No 12.00 līdz 20.00 (P līdz 18.00, Sv līdz 17.00)
SESTDIENA ĒDA
- Tom-yum zupa kokospienā ar nori jūraszālēm un edamames pupiņām, pasniegta ar pakčoju, lociņiem, sezama sēkliņām un bezglutēna maizīti 11,00
- Vegānais tiramisu 6,50
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
GAN VĒDERAM, GAN SIRDSAPZIŅAI. Veģetāras ēšanas lielais pluss ir apziņa, ka nenodari pāri dzīvniekiem, turklāt Nirvānā šos godīgos ēdienus gatavo ļoti garšīgi.