Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ilze Auzāne

Valodas notumses zona ar vārdu "episki"(2)

Par gada vārdu Latvijā ir nosaukts vārds "notumse", kas ieteikts angļu vārda blackout vietā kā īss un ērts apzīmējums reizēm, kad pazūd elektriskā strāva. Ar pirmatnējo nozīmi "krēsla" vai "tumsa" šis vārds ir minēts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna 1925. gada Latviešu valodas vārdnīcā – atklāja viens no akcijas Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens žūrijas dalībniekiem – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.

Komiski un smeldzīgi. Tekstu grupas Orbīta dziesmas pēc atmiņas Vladislava Nastavševa versijā

Vai atceries? – 1. februārī plkst. 19 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos tekstu grupas Orbīta jubilejas traģikomēdijas Piecas dziesmas pēc atmiņas uzvedums, ko ir iestudējis režisors Vladislavs Nastavševs. "Šī izrāde ir par atmiņu – par cilvēkiem, kuri visu ir aizmirsuši, bet kuri cenšas atcerēties. Laika gaitā viņi saprot, ka kopš tā brīža, ko viņi cenšas atcerēties, ir pagājuši trīsdesmit gadu, un viņi nolemj, ka to vajag atzīmēt," stāsta režisors.

Telpa, ko paņemt savās rokās. Scenogrāfija, māksla un dzeja – Toma Treiberga un Evijas Pintānes kopdarbā

Biezoknis var saistīties ar kaut ko tumšu, bīstamu un neparedzamu. Tam var piekrist. Un jāatzīst, ka šajā krājumā ir noteikta daļa no iepriekš pieminētā. Taču katrā biezoknī ir vieta, caur kuru varam ieraudzīt gaismas parādīšanos. Vai aiziešanu, – saka dzejnieks Toms Treibergs par savu trešo dzejoļu krājumu Biezoknis, kas seko viņa iepriekšējiem darbiem Gaismas apstākļi (2012) un Drudzis (2015).

Jaunā teātra apvienība Esarte Elmāra Seņkova vadībā sāk ar tuvošanos vecumam(1)

Es ar’ te – Latvijas teātra vidē sevi ir pieteikusi jauna teātra apvienība Esarte, kuras dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir režisors Elmārs Seņkovs. Tās kodolu veido pagājušā gada Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktiera mākslas ar specializāciju leļļu teātra mākslā absolventi, kuriem divu gadu garumā Elmārs Seņkovs ir pasniedzis aktiermeistarību un kuru veikumu plašāka publika ir varējusi novērtēt diplomdarba izrādēs Medības un Nelabā roka (plānots, ka iestudējums Medības atgriezīsies pie skatītājiem šī gada pavasarī, vieta tiks precizēta – I. A.).

Pilnīgs izmisums. Režisors Kārlis Lesiņš stāsta par nepieciešamību sarunāties un atmiņām

Dzīvot, nevis eksistēt! – ar šādu devīzi tiek pieteikta jaunā režisora Kārļa Lesiņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Izmisums, kas patlaban ir skatāma Latvijas kinoteātros. Pirms divarpus gadiem šī kinodarba veidošana tika atbalstīta Valsts kultūrkapitāla mērķprogrammā Mikrobudžeta filmu ražošana kopā ar jaunās režisores Alises Zariņas topošo kinodarbu Blakus, kas uz lielajiem ekrāniem iznāca pagājušā gada pavasarī un izpelnījās Latvijas kino balvu Lielais Kristaps 2019 par labāko scenāriju.

Kāds lielisks skats pa logu!

ISSP galerijā Berga bazārā no ceturtdienas, 16. janvāra, būs apskatāma ISSP Rīgas rezidences izstāde ar jūsmīgo nosaukumu Wow, kāds lielisks skats. Tās laikā galerija pārtaps improvizētā rezidences dzīvoklī, kurā būs apskatāmi sešu ārvalstu mākslinieku Latvijā tapušie darbi, – laikrakstu Diena informēja ISSP galerijas pārstāve Veronika Viļuma.

Cilvēki no rakstniecības un Mēness

Latvijas Televīzijas 1. kanālā atgriežas raidījums Literatūre ar žurnālistiem Martu Selecku un Gustavu Terzenu.

Visā visumā balvas ir viss

Vakar pēcpusdienā Latvijas 1. Rokkafejnīcā tika paziņoti Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons nominanti. Šogad izvērtēšanai tika iesniegti 116 albumi, 55 dziesmas, 61 videoklips, 22 debijas albumi un astoņi koncertieraksti video formātā – kopskaitā 262 pieteikumi, kas ir par deviņiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Tos noklausījās žūrija 44 nozares profesionāļu sastāvā.

Tekstilansambļu krāsu spēles Edītes Pauls-Vīgneres personālizstādē Kafijas kantāte

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 1. martam ir aplūkojama Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde Kafijas kantāte, ar kuru tiek atzīmēta pazīstamās latviešu tekstilmākslinieces astoņdesmitā dzimšanas diena un viņas radošās darbības piecdesmit gadu jubileja. Tās nosaukums ir aizgūts no viņas četrdaļīgā darba, kurš tapis 1976. gadā un kurā attēlots kafijas pupiņu ceļš līdz zeltaini baltajai tasītei.

Atrodiet personālizstādi!

Līdz 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls telpās ir skatāms Elīnas Vītolas veidotais projekts Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde, kas ir mākslinieces lielprojekta Kā kļūt par mākslinieku? noslēdzošā daļa.

Dažāda, neidealizēta un neizskaistināta. Pirmizrādi piedzīvos dzejas izrāde Netikumīgie

Viņi/glāsta savas šķidrās ūsiņas/viņas/pirkstos virpina matus/viņi/prot platām kājām sēdēt/viņas/prot spēles ar plakstiņiem un lūpām, raksta Kirils Ēcis. Viņš ir viens no autoriem, kurš radījis tekstus režisores Kristas Burānes dokumentālajam dzejas iestudējumam Netikumīgie, kā nosaukums publicitātes materiālos rotājas uz Instagram sirsniņu fona. Tas ir stāsts par XXI gadsimta jauniešiem, viņu pieaugšanu, attiecībām ar skolu, audzināšanu un brīvību, kura pirmizrāde notiks sestdien, 14. decembrī, plkst. 19 Dirty Deal Teatro (Talsu ielā 1, Āgenskalnā).

Meklēt, radīt, atrast

Sestdien, 23. novembrī, tiks pasniegtas Spēlmaņu nakts balvas par 2018./2019. gada sezonas sasniegumiem teātra mākslā. Kategorijā Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki ir nominēti astoņi jaunie profesionāļi. KDi aicināja viņus atbildēt uz diviem jautājumiem.

Zem vērtētāju lupas. Lielā Kristapa ceremonijā uzvar filma par izlaušanos no verdzības

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā ir nosaukts režisora Jura Kursieša kinodarbs Oļegs. Tā pamatā ir patiesos notikumos balstīts stāsts par krievu izcelsmes Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā.

Manā istabā sāk iemaldīties skudras

Līdz 30. novembrim Rīgas mākslas telpas Intro zālē aplūkojama mākslinieka Ata Izanda personālizstāde Istabā sāk iemaldīties skudras. Tā vēsta par pragmatiskās domāšanas dominanci un citādā nepieņemšanu, kas sakņojas paaudzēs izkoptās paražās un kalpo par vīrišķās izpausmes instrumentu. Savijoties ar tām līdzās pastāvošo militāro tematiku, šī maskulīnā dominance rada hibrīdiskas, pašpieņemtas varonības un varas demonstrējumus gan ģimenē, gan arī ārpus tās, raksturo ekspozīcijas kuratore Luīze Lismane.

Starp atmiņu un iztēli

Līdz 12. janvārim Mākslas stacijā Dubulti aplūkojama izstāde Pārvietojumi. Starp atmiņu un iztēli. Tajā piedalās seši mākslinieki no dažādām valstīm – Džonijs Brigss (Londona), Sigita Daugule (Rīga), Kaisu Koivista (Helsinki), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka) un Vineta Kaulača (Rīga), kura ir šīs ekspozīcijas idejas autore.

No priestera līdz stendapam

Pirmdien, 11. novembrī, kinoteātrī Splendid Palace Latvijas kinofestivālā Lielais Kristaps notiks Latvijas Televīzijas projekta Latvijas kods piecu dokumentālo īsfilmu pirmizrādes. Tās iesāksies plkst. 17.30 ar brāļu Laura un Mārča Ābeļu kopdarbu Pārgājiens ‘44. Šī personiskā stāsta uzmanības centrā ir Melita Ābele, kura 89 gadu vecumā vēlreiz izceļo savu 1944. gada bēgļu gaitu ceļu.