Trešdien, 13. maijā, plkst. 19 interneta tiešraidē notiks režisores Lauras Grozas-Ķiberes monoizrāde Trojas ķēve, kurā galveno lomu atveido aktrise Inga Tropa. Viņas spēlētā varone ir Eiropas Parlamenta deputāte, kura netiek pārvēlēta uz nākamo termiņu. Tagad viņai jāatgriežas dzimtenē. Vai tā ir sakāve un iegūtā vara bija maldīga? Varbūt viņa zina kaut ko, kas no mums pārējiem tiek slēpts? Šis iestudējums tapis pagājušajā gadā starptautiskā teātra projektā Euhuman, kurā mākslinieki no Nīderlandes, Portugāles, Itālijas, Rumānijas un Latvijas tika aicināti savos uzvedumos reflektēt par Eiropas Savienības nozīmi un sabiedrības atbildību vienotas Eiropas veidošanā.
"Svinot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) trīsdesmitgadi, mēs vēlamies runāt par tās īpašo vietu Latvijas kultūras vidē, Latvijas izglītības, un jo īpaši kultūrizglītības, sistēmā. Tāpat kā cilvēku jubilejās, arī LKA savā trīsdesmitajā gadskārtā vēlas uzsvērt savu unikalitāti, ko nosaka tās dzimšana reizē ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu," apaļās jubilejas priekšvakarā sarunā ar laikrakstu Diena saka LKA profesore Anda Laķe.
Dzīves mērķis? – jautā aktiera Artūra Skrastiņa varonis Daniels Kristensens, Orhūsas Universitātes Humanitārās fakultātes profesors, kustības Eiropas islāms aktīvists, kura atveidotājs sēž pie datora ekrāna lauku mājās Tukuma novadā. Lūk, tāds ir ārkārtējās situācijas laika teātris!
Līdz 20. maijam platformā Kunstmatrix.com ir aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde Dienaskārtība, kurā ir redzami SEB stipendijai glezniecībā pieteiktie darbi.
Šķita, ka nekas nav mainījies – tie paši pusplikie puikas publikā toreiz un arī tagad. Režisore Aija Bley stāsta par savu jauno dokumentālo filmu Mēs gribējām izmainīt pasauli.
"Šis laiks ir piemērots jauniem radošiem mēģinājumiem," apgalvo mūziķis Arstarulsmirus. Rudenī gaidāmajos koncertos viņš izpildīs ne tikai pēdējā laikā tapušās "vēlējuma dziesmas", bet arī Gustavo perioda kompozīcijas.
Rīga, Rīga, daudzināta,/ Kāda tāda Rīga bija?/ Valnis valnī, tornis tornī,/ Pašā galā zelta gailis – Raiņa dramatiskajā poēmā Daugava (1919) Vecmāmiņai pierakstītie vārdi atgādina par šo pilsētas panorāmas neatņemamo sastāvdaļu. Jau 1612. gadā tipogrāfa Nikolaja Mollīna iespiestajā gravīrā ir redzams Rīgas Doma gailis, Svētā Pētera baznīcas gailis un Svētā Jēkaba katedrāles gailis, kurš pēdējo reizi ir ticis atjaunots 1982. gadā. Šī gada aprīļa beigās tas ir nolaidies no 91,64 metrus augstās torņa smailes uz zemes, lai uzpucētu savas spalvas. To šajās dienās veic a/s Būvuzņēmums Restaurators speciālisti.
Gaiss ir pilns ar virtuālām skulptūrām! – no pagājušās nedēļas visā Latvijā ir skatāms mākslinieka Ginta Gabrāna jaunākais papildinātās realitātes aplikācijas SAN projekts Jaunās teritorijas.
Nākamajā nedēļā tiks nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas 2020 ieguvēji. Kategorijā Spilgtākā debija uz šo godu pretendē Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Rvīns Varde un Ligija Purinaša, ar kuru mēs sarunājām nelielu interviju neklātienē.
Grāmatu namā Valters un Rapa (Aspazijas bulvārī 26 Rīgā) ir iespējams klātienē aplūkot mākslinieka Andreja Bovtoviča izstādi Torņakalna stāsti, ievērojot noteikto divu metru distanci.
Šveices festivālā Visions du Réel notiks režisores Lailas Pakalniņas dokumentālās īsfilmas Pirmais tilts pasaules pirmizrāde – nevis uz lielā ekrāna, bet tiešsaistē.
Dizaina palīdzības punkts ir vieta, kur satikties dizaineriem, kuri vēlas palīdzēt, ar organizācijām, kurām nepieciešama dizaineru kompetence akūtu sociālu, veselības, izglītības un vides problēmu risināšanā.
Vācijas izdevniecība dienacht Publishing laidusi klajā fotogrāfa Arņa Balčus fotogrāmatu Myself, Friends, Lovers and Others (Es, draugi, mīļākie un citi), kuru ar autora parakstu var iegādāties interneta vietnē Balcus.lv.
Pirms kāda laika uzņēmums Helio Media nāca klajā ar paziņojumu, ka gatavojas uzņemt jaunu latviešu detektīvseriālu Bezvēsts pazudušās pēc latviešu rakstnieces, kino producentes un zīmola Dream Light Planner dibinātājas Leldes Kovaļovas plašu popularitāti iemantojušā debijas romāna motīviem. Cik ļoti tu patiesībā vari uzticēties savām atmiņām? – sava darba lapaspusēs jautāja autore, kuras debijas romāns tiks izdots pagājušā gada nogalē izdevniecībā Latvijas mediji.
Māksliniece Marta Ģibiete par ceļojumu uz Japānu, cepuru veidošanu un tās sekām stikla mākslā, kā arī to, kāpēc ārēja krīze radošiem cilvēkiem brīžiem nemaz nenāk par ļaunu.
Februāra sākumā Samanta Tīna ar savu kompozīciju Still Breathing nopelnīja ilgi kāroto ceļazīmi uz 65. Eirovīzijas dziesmu konkursu, kuram maija vidū bija jānotiek Nīderlandes pilsētā Roterdamā. 18. martā oficiāli tika paziņots, ka pasākums tiek atcelts Covid-19 dēļ.
Kamēr Jaunā Rīgas teātra aktieri un teātra trupas Kvadrifrons dalībnieki, viņu draugi, radi un paziņas lasa itāļu rakstnieka Džovanni Bokačo noveļu krājumu Dekamerons, tikmēr Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks kopā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci iesākuši Liepājas teātra podkāstu Pīpētavas sarunas par un ap teātri.
Vakar tika paziņoti Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētā grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2019 laureāti. Par gada mākslinieku ekspertu komisijas vērtējumā tika nosaukts Aleksejs Muraško, kurš šo balvu izpelnījies otro reizi (iepriekš tas notika 2018. gadā).
Izdevniecība Dienas grāmata laidusi klajā rakstnieka Jāņa Joņeva stāstu krājumu Tīģeris par nomoda sapņiem, kurus pa pāriem mēģina sakārtot Volts Disnejs un Henrijs Fords un kuru realizēšanās viņa grāmatas lapaspusēs nereti liek atcerēties seno teicienu: esi uzmanīgs ar to, ko tu vēlies, jo tas var piepildīties.
Kultūras ministrija ir uzsākusi informatīvo kampaņu #Ēkultūra, aicinot Latvijas iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā izbaudīt visdažādākās kultūras norises virtuāli un izmantot digitālos resursus un e-pakalpojumus attālināti. (Katrs kampaņas dalībnieks par piedāvājumiem informēs savos sociālo mediju profilos. Mirkļbirkas #Ēkultūra lietojums palīdzēs vieglāk atrast informāciju par tiem.)
Sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē tapis režisora Klāva Meļļa iestudējums Lepnums un aizspriedumi pēc angļu rakstnieces Džeinas Ostinas manieru romāna Lepnums un aizspriedumi (1813) motīviem, kurš skatītāju vērtējumam tiks nodots ceturtdien, 12. martā, plkst. 18.30. Tas ir stāsts par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus.
Atzīmējot latviešu dzejnieces Aspazijas 155. dzimšanas dienu, martā Jūrmalā – Aspazijas mājā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un Dubultu baznīcā – norisināsies viņas dzīves un daiļrades atceres pasākumi, – laikrakstu Diena informēja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Inese Krieviņa.
Vai tev kaut kas niez? – no otrdienas, 10. marta, galerijā Istaba (Krišjāņa Barona ielā 31a Rīgā) būs skatāma jauno mākslinieku izstāde ar nosaukumu Nieze.
Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē ceturtdien, 5. martā, pirmizrādi piedzīvoja režisores Ināras Sluckas uzvedums Tukšais zieds (Jerma) pēc izcilā spāņu dramaturga un dzejnieka, mākslinieka un komponista Federiko Garsijas Lorkas lugas motīviem.