Trešdien, 30. septembrī, Latvijas Leļļu teātrī notiks iestudējuma Nāve ēnā pirmizrāde pēc rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa noveles motīviem, ko veido pagājušā gada Latvijas Kultūras akadēmijas Leļļu teātra mākslas kursa absolventi, pašreizējie Latvijas Leļļu teātra aktieri Elīna Bojarkina, Rihards Zelezņevs un Matīss Millers sava bijušā kursabiedra Rūdolfa Apses vadībā, piesakot sevi uz profesionālās skatuves.
"Mani interesē izkopt, lauzt un pārkonstruēt paša izstrādāto vizuālo ābeci ilgtermiņā," saka mākslinieks
Indriķis Ģelzis, kurš tikko atklājis personālizstādi Londonā un gatavo nākamo ekspozīciju Gentē.
No šodienas, 26. septembra, līdz 3. oktobrim Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, Zirgu pastā un LKA Nacionālajā filmu skolā norisināsies jau vienpadsmitais LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls Patriarha rudens.
Pagājušās nedēļas nogalē Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8 (Rīgā) tika atklātas Rakstniecības un mūzikas muzeja trīs publiskās telpas – izstāžu zāle, lasītava un pasākumu vieta Tintnīca. Jaunajā izstāžu zālē var apskatīt ekspozīciju Himnai 100.
Latvijas kino sevi piesaka jaunais režisors Reinis Kalviņš, kurš ir radījis krimināldrāmu Maiņa par taksometra vadītāju un deviņdesmito gadu atskaņām mūsdienu sabiedrībā.
Nacionālā kino centra konkursā par kvalitatīvu un mākslinieciski augstvērtīgu daudzsēriju filmu veidošanu par pieejamo finansējumu viena miljona eiro apmērā ir tikuši atbalstīti divi projekti (no sešpadsmit pieteiktajiem). Katrs no šiem seriāliem ir plānots septiņu sēriju garumā un nonāks uz ekrāniem nākamā gada rudenī. Augstāko punktu skaitu šajā sacensībā ir ieguvusi daudzsēriju filma Emīlija. Latvijas preses karaliene (studija Mistrus Media), kurai ir piešķirti 529 942 eiro.
Mēs dzīvosim un pārvarēsim vientuļā cilvēka kompleksu. Ar starptautiskās mūsdienu glezniecības, skulptūras
un dekoratīvās mākslas izstādi šodien Rīgā tiek atklāts mākslas centrs Zuzeum.
Pagājušās nedēļas izskaņā Tērbatas ielā 75 Rīgā tika atklāta ikgadējā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde Būt drošībā ir bīstami (Being Safe is Scary), kuras nosaukums aizgūts no turku mākslinieces Banu Džennetoglu 2017. gadā speciāli ekspozīcijai Documenta 14 radītā darba. Pārņemot šo neviennozīmīgo apgalvojumu, laikmetīgās mākslas festivāls pievērsies drošības un politiskās vardarbības diskursam. Izstāde atvērta līdz 4. oktobrim.
77. Starptautiskajā Venēcijas kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvos Itālijas un Latvijas kopražojuma dokumentālā filma par slavenā režisora Roberto Rosellīni ģimeni.
"Ne jau visu citiem var izstāstīt ar vārdiem," saka matemātiķe un māksliniece Daina Taimiņa, kura kopā ar domubiedriem ir radījusi tamborētu plakņu instalāciju Rīgas Starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei RIBOCA2.
Šogad Dailes teātris atzīmē savu simtgadi un jaunajā sezonā skatītājiem piedāvās vienpadsmit jauniestudējumu. Tā trupai ir pievienojušies trīs aktieri – Imants Strads, Toms Veličko un Kārlis Arnolds Avots, kuram šajā sezonā ir paredzētas sešas lomas, no tām četras (!) būs galvenās. Par šī jubilejas gada centrālo notikumu kļūs Māras Zālītes jaunākās lugas Smiļģis uzvedums, kas būs veltīts Dailes teātra dibinātājam, novatoriskajam režisoram un aktierim Eduardam Smiļģim (izrāde ir iekļauta Latvijas valsts simtgades programmā un top ar tās atbalstu).
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle piedāvā Valda Celma ieceru īstenošanu dzīvē un Kristapa Ancāna kinētisko elementu domu un jūtu pasauli.
Reiz dzīvoja kultūras žurnāliste un pētniece Santa Remere, kura kādu dienu sarakstīja 50 pasaku par Latvijas sievietēm ar nosaukumu Mūsējās (izdevniecība Ascendum). Rozā mētelītī ar dzeltenu šalli ap kaklu pie zila velosipēda stūres – tieši tāda viņa ir redzama šīs grāmatas ilustratores Elīnas Brasliņas radītajā zīmējumā.
Nākamajā gadā režisors Māris Martinsons sāks uzņemt filmu Zeme, kas dzied. Šo vēsturisko stāstu par Dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu režisors uzskata par savu mūža darbu.
Vēstures liecības, pagātnes atmiņas, paaudžu mantojums, bērnības dienu elki, feminisms, neglītais skaistums, mutācijas un Covid-19 ietekme ir tikai daži no motīviem, kas kalpojuši par iedvesmu Latvijas Mākslas akadēmijas studentu radītajām tērpu kolekcijām, kas 26. augustā plkst. 19 tiks prezentētas tiešraidē digitālajā platformā virtuaal.lma.lv.
No 20. augusta līdz 13. septembrim Andrejostas teritorijā norisināsies Otrā Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA2) viss reizē zied, kura tika iecerēta kā nākotnes valdzinājuma atjaunošana – caur mākslas darbiem piedāvāt pievilcīgākus rītdienas scenārijus un gūt jaunas atbildes par to, kā ekoloģisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu virpulī būt cilvēkam.
Galerijā Māksla XO līdz 26. augustam ir apskatāma pazīstamās scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Annas Heinrihsones gleznu izstāde Aiz kadra, par kuras iedvesmas avotu ir kalpojusi sastapšanās ar vācu fotogrāfiju kolekcionāra un fotogrāfa Johena Raisa grāmatu Sievietes kokos, kas pievēršas pagājušā gadsimta pirmajā pusē populārajai parādībai – fotografēties kokos.
No japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas pasaules līdz civilizācijas evolūcijas stūrakmeņiem. Šajā nedēļas nogalē notiks 5. Valmieras Vasaras teātra festivāls, kas būs veltīts dokumentāliem notikumiem un saskarsmei dažādās izpausmēs.
"Sievietei ir grūtāk būt autoritatīvai nekā vīrietim, tāpēc man ir grūtāk kaut ko noorganizēt un tikt sadzirdētai. Man viss nāk ļoti asiņaini," saka māksliniece Iveta Laure. Sevi viņa uzskata nevis par feministi, bet profeministi.
No 1. augusta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē skatāma Olgas Šilovas, Ances Vilnītes un Nila Jumīša tēlniecības izstāde Laktācija.
Aizveram acis un iztēlojamies, ka esam pie jūras, bet īstenībā atrodamies kaut kur netālu no Torņakalna – improvizētajā galerijā Mazā Venēcija (Akmeņu ielā 26, Rīgā) sestdien, 1. augustā, plkst. 18 notiks mākslinieku Ievas Putniņas un Ivara Grāvleja vienas dienas izstāde ar svinīgo nosaukumu Latvijai 102, kurai par godu top īpaša kārtainā putuplasta torte ar Rīgas laku un krāsu rūpnīcas spīdīgās brūnās krāsas laku tās glazējumā. Mmm!
Šī gada Jāņa Baltvilka vārdā nosaukto balvu rakstniecībā ir ieguvusi Rasa Bugavičute-Pēce par garstāstu Puika, kurš redzēja tumsā (izdevējs Latvijas Mediji). "Vaļsirdīgi ieskatoties neredzīgu cilvēku ikdienā, atklāts ar to saistīta "citāda" zēna sāpīgs pieaugšanas stāsts. Reljefais rakstura atsegums epizodi pa epizodei, trāpīgi parādot zēna pieredzēto ikdienas dzīvē ģimenē, skolā un radu lokā, pārliecina ar patiesumu un raisa empātiju," raksturo žūrijas dalībniece literatūrzinātniece Ilze Stikāne.
"Krīzes brīži gan pagātnē, gan tagad parāda, cik svarīgi neļaut indivīdam tā viegli ieplūst kolektīvajā neprātā," uzsver režisors Dāvis Sīmanis. Intervijā KDi viņš stāsta par saviem aktuālajiem kino un mākslas projektiem.