Darba centrālais motīvs ir mācītāja un afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustības aktīvista Mārtina Lutera Kinga runas I Have a Dream titulcitāts, kuru Artūrs Virtmanis izzīmēs, savukārt Daniela Vētra zīmējumā trieks neskaitāmus šķēpus.
Performances rezultātā taps izstāde ar jaunradītiem objektiem, ko Rīgas mākslas telpā varēs aplūkot no 29. oktobra līdz 6. decembrim.
Auto lukturu gaismā
Augustā Artūrs Virtmanis un Daniela Vētra piedalījās igauņu mākslas grupas Non Grata organizētajā performances festivālā Diverse Universe Pērnavā, kur veica šī darba izmēģinājumu mazākā mērogā un kur viņu izdomātā performance reālajā laikā un vietā ieguva negaidītas, pat dramatiskas aprises. "Mēs to bijām iecerējuši kā poētisku un simbolisku mākslas darbu, bet nevienā brīdī neiedomājāmies, ka tas varētu kļūt par tik stresa pilnu pārdzīvojumu skatītājiem," sarunā ar KDi atklāj performances māksliniece un laikmetīgā cirka izrāžu autore un dalībniece Daniela Vētra.
Viņa piebilst, ka tas ir bijis saistīts ar gaisā uzvirmojušo nedrošības sajūtu, jo šķēpu mešana ir tikusi uztverta kā sava veida vardarbības forma, kas saārda kaut ko tīru un skaidru. Šo sajūtu ir paspilgtinājis apstākļu kopums ar skatītāju tuvo klātbūtni un apgaismojuma neesamību. "Tika sadzītas automašīnas, un ieslēgti tālie lukturi. Tāds pilnīgs street style," atmiņās dalās instalāciju mākslinieks Artūrs Virtmanis.
Pirms brauciena uz Igauniju mākslinieki ir trenējušies mest šķēpu savās vasaras mājās Pāvilostā un izjutuši šo procesu kā ļoti dabisku, it kā sajustu sevī sensenu paaudžu pieredzi, kas viņiem ir tikusi nodota cauri gadsimtiem (arī ikvienam izstādes apmeklētājam būs iespēja sajust, vai līdz viņam ir nonākusi šī informācija vai ne). Daniela Vētra atzīmē, ka Rīgas mākslas telpā starp performances dalībniekiem un skatītājiem būs lielāks emocionālais un fiziskais attālums un lielāks arī spēles laukums un šķēpu skaits (150), kas ir radīti kādā metāla darbnīcā Ogrē.
"Šis process man asociējas ar filmu sērijas Gredzenu pavēlnieks orku armijas bruņošanos," salīdzina Artūrs Virtmanis, kurš kopā ar Danielu Vētru visu daru pats – paši kaļ, metina un slīpē. Viņi stāsta, ka performances radīšana notiek galvā vairāku mēnešu garumā, tāpēc ir labi, ja tajā ir fiziski priekšmeti, kuru sagādāšana un radīšana ir kā veselīga terapija nepārtrauktās domāšanas procesā. "Būsim gatavi jebkādam postCovid-19 pasaules attīstības scenārijam," smejas Daniela Vētra.
Jēgas ģenerēšana
Mākslinieki akcentē, ka performances ideja viņiem ir radusies vēl pirms pandēmijas sākšanās, bet tagad tā ir transformējusies un ieguvusi jaunas nozīmes pašreizējās situācijas kontekstā. "Viens no dzīva un vitāla mākslas darba kritērijiem ir tas, ka tā jēga ģenerējas procesā un tam ir daudz interpretāciju," skaidro Artūrs Virtmanis.
Sākumā māksliniekiem ir bijusi iecere radīt apolitisku darbu kā cilvēces spoguli, kas reflektē par tēmām, kas ir saistītas ar sapņiem, – kas notiek, ja viena cilvēka sapnis tiek pavērsts pret citiem, cik viegli cerību nesoša ideja var pārvērsties katastrofālā iznākumā –, bet visi notikumi – pandēmija, kustība Black Lives Matter, krīze Baltkrievijā un citi – liek domāt par konkrētākiem procesiem.
Šis ir pirmais Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras kopdarbs, kurā satiekas viņa pārstāvētā instalācijas mākslas un viņas praktizētā performances māksla. Par performances aspektu savā daiļradē mākslinieks ir domājis jau iepriekš. "Manu darbu veidošanā ir daudz fascinējošu lietu, tāpēc dažreiz ir žēl, kas tas notiek it kā hermētiski noslēgtā vidē, kurā varu būt klāt tikai es vai citi šajā procesā iesaistītie cilvēki," atzīmē Artūrs Virtmanis. Viņa darbi – tāpat kā performance – ir efemeri, tie aiziet bojā līdz ar izstādes slēgšanu un saglabājas vienīgi fotogrāfijās.
"Artūrs vēlas piedzīvot dzīvo mākslu, savukārt es vēlos to atgriezt institucionālajā vidē, jo šobrīd performance, kas aizsākusies no vizuālās mākslas, ir kļuvusi par skatuves mākslu, ar ko nodarbojas dejotāji, aktieri, mūziķi un citi," par saviem mērķiem stāsta Daniela Vētra. Mākslinieki ir priecīgi par iespēju veidot dzīvo mākslu – šādu iespēju Latvijā ir ļoti maz, jo performance ir mākslas veids, kas uzplaiksnī uz brīdi, un proporcija starp šo īso laika nogriezni un ieguldīto darbu, un finanšu līdzekļiem padara to par salīdzinoši dārgu procesu.
"Performance pašlaik ir tādā pabērna lomā," norāda Artūrs Virtmanis. Arī Valsts kultūrkapitāla fonda konkursos perfomances projekti tiek mētāti kā karsti kartupeļi no vienas mākslas nozares uz citu un galu galā paliek bešā, kaut arī pasaules tendences pierāda dzīvās mākslas nozī mību. Pēdējās divas reizes pēc kārtas Ve nēcijas mākslas biennālē ir uzvarējusi tieši performance – Lietuvas ekspozīcija Sun & Sea (Marina) 2019. gadā un Vācijas ekspozīcija Faust 2017. gadā.
Vai izturēs plecs?
Mākslinieki uzskata, ka performances artefakti kā patstāvīga tai sekojoša ekspozīcija ir viens no risinājumiem dzīvās mākslas durvju atvēršanai uz institūcijām. "Šajā gadījumā tā tiek noenkurota vizuālās mākslas pasaulē," uzsver Artūrs Virtmanis. Izstādē būs aplūkojams gan performances rezultātā tapušais darbs, gan videomateriāls ar tās sagatavošanas procesu un pašu performanci – platleņķī un mākslinieku tuvplānos, lai skatītāji varētu ieraudzīt nosvīdušo pieri un trīcošās rokas no fiziskās slodzes un sajust mākslinieku apmātību ar šo procesu gluži kā sportistiem (operators Mārcis Ābele; performancē piedalīsies arī mūziķis Linards Kalniņš, DJ Monsta un Rīgas Doma kora skolas audzēknis Olivers Veldre).
Arī pašiem māksliniekiem šie videomateriāli būs iespēja palūkoties uz sevi no malas un atklāt daudz ko jaunu. Viņi stāsta, ka tikko ir noskatījušies tā saukto making of video ar performances radīšanas pirmsākumiem un ir radusies sajūta, it kā šī materiāla tapšanā būtu bijis piesaistīts scenārists, kas radījis metaforu pilnu tekstu. "Tu pats esi konkrētā mirkļa apžilbināts, tāpēc nav distancētas apziņas, un tikai vēlāk ieraugi tā daudznozīmību," stāsta Artūrs Virtmanis.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka jebkurā performancē ir vairāki zināmie un nezināmie lielumi, kas nosaka tās gaitu. Vai iz turēs plecs? Vai griestu klātbūtne ietekmēs ne tikai iespējamo šķēpa lidošanas augstumu, bet arī psiholoģiskās sajūtas? – ieskicē Daniela Vētra un piebilst, ka negaidīti risinājumi negaidītās situācijās var tikai piešķirt papildu nozīmi viņu iecerētajam darbam.
Performance
Rīgas mākslas telpā 23.X plkst. 20
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15