Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Lielākais pozitīvais ieguvums. Saruna ar LNMM direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir iegādājies 300 laikmetīgās mākslas darbu 550 000 eiro apmērā. KDi cenšas noskaidrot, kāpēc iepirkti tieši šie darbi un kas ar tiem notiks tālāk.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājums ir papildinājies ar trim simtiem mākslas darbu, kurus ir radījuši vairāk nekā simt pašlaik aktīvi strādājošu autoru un apvienību. Tie pārstāv plašu vizuālās mākslas nozaru spektru: glezniecību, tēlniecību, fotogrāfiju, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplinārus projektus un dizainu. Lielākā daļa no iepirkto darbu autoriem pieder pie paaudzes, kas ir ienākusi mākslā XXI gadsimta sākumā. Vienai trešdaļai mākslinieku šī ir pirmā parādīšanās LNMM krājumā esošo darbu autoru sarakstā, viņu vidū ir arī XX gadsimta deviņdesmitajos gados dzimuši mākslinieki.

Muzeja dati liecina: 107 autoru vidū ir četrdesmit deviņas sievietes (pilns autoru saraksts ir pieejams LNMM mājaslapā). Vidējā pirkuma summa vienam autoram ir bijusi ap 5000 eiro, vidējā samaksa par vienu darbu – ap 1840 eiro. Darbi ir iegādāti par valsts līdzekļiem, kas tikuši novirzīti Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšanai uz kultūras nozari. Darbu atlasi ir veikusi ekspertu komisija, kuras sastāvā darbojušies pieci LNMM speciālisti (Māra Lāce, Elita Ansone, Daina Auziņa, Līna Birzaka-Priekule un Iveta Derkusova) un pieci pieaicinātie eksperti (Māris Čačka, Santa Hirša, Solvita Krese, Zane Onckule un Vilnis Vējš).

Uz sarunu aicinājām LNMM direktores vietnieci krājuma darbā un LNMM krājuma komisijas priekšsēdētāju Ivetu Derkusovu.

Vai komisijai bija konkrētāk noteikti kritēriji un vadlīnijas, ko vajag iegādāties un kā vērtēt darbus? Vai bija jāņem vērā mākslinieku vecums un dzimums?

Bija skaidrs, ka mēs definējam pēdējo trīsdesmit gadu periodu Latvijas mākslā, ko vēlamies aptvert ar šo mākslas darbu iepirkumu, reaģējot gan uz aktuālo mākslas procesu, gan arī uz to, ka deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā bija ļoti ierobežotas finanses mākslas darbu iegādei vai dažbrīd to nebija vispār. Lai nodrošinātu mūsdienu mākslas kolekcijas nepārtrauktību, mēs apzinājām iztrūkumus un izmantojām iespēju to papildināt.

Nosakot laika robežas, dažādu paaudžu aptvērums ir loģisks šajā mākslas darbu autoru sarakstā, bet dzimumu simetrija nevar būt kritērijs, jo kritēriji visiem ir kopīgi – ir pārstāvēti mākslinieki, kas ir nākuši ar jaunām idejām, īpaši precīzi atspoguļojuši savu laikmetu vai noteikuši tendences mākslas attīstībā. Izejot cauri šīm pazīmēm, vecuma un dzimumu līdzsvars tika sasniegts, bet tas nebija matemātisks aprēķins.

Kā tika noteiktas mākslas darbu cenas? Vai to darīja paši mākslinieki, vai jūs katram no viņiem piedāvājāt konkrētas summas kopējā budžeta ietvaros? Kā veidojās cenu politika?

Tās bija sarunas ar māksliniekiem. Par savstarpēji salīdzināmiem mākslas darbiem pirkuma maksa ir vairāk vai mazāk līdzīga, bet ir arī dažādas nianses – darba radīšanas tehniskā specifika vai arī aktuālais mākslas tirgus, kurā kāda konkrēta mākslinieka darbu cenu līmenis ir nostabilizējies noteiktā augstumā. Galu galā tas ir ļoti individuāli, bet, protams, noteiktā iepirkuma budžeta ietvaros sarunas tika virzītas tā, lai mēs saglabātu kaut kādu balansu starp summām, kas tiek maksātas vienam vai otram māksliniekam.

Ir dzirdēts, ka mākslinieki ir gatavi muzejam pārdot savus darbus par zemākām cenām nekā privātkolekcionāriem.

Protams, faktors par mākslas darba nokļūšanu muzeja krājumā bija klātesošs sarunās par pirkumu cenu. Muzejs allaž ir ļoti pateicīgs māksliniekiem, ka viņi izprot, ka muzejam ir dota noteikta summa, kurā ir jāiekļaujas.

Vai darbi tika iegādāti no māksliniekiem? Vai procesā bija iesaistītas arī komercgalerijas, kuras pārstāv šos autorus?

Galvenokārt tie tika iegādāti no māksliniekiem, bet ir arī mākslas darbi, kas ir pirkti no autorus pārstāvošajām galerijām. Galerijas ir pilnvērtīgi mākslas tirgus dalībnieki. Mākslinieku un galeriju savstarpējās attiecības ir viena no mākslas dzīves formām, kuras muzejs respektē, jo nevaram rīkoties ārpus mākslas dzīves loģikas.

Vai kaut ko vērtīgu neizdevās iegādāties augstas cenas vai citu iemeslu dēļ?

Šī konkrētā iepirkuma gadījumā visi darbi, kurus ekspertu komisija bija izvēlējusies un par kuriem notika konkrētas sarunas ar māksliniekiem, tika iegādāti, bet, protams, muzeja praksē ir bijušas situācijas, kad cenas vai citu iemeslu dēļ muzeja vēlme nerezultējas ar darba nokļūšanu kolekcijā.

Kā un kad ir plānots šos jaunieguvumus izrādīt? Varbūt paredzēts īpašs izstāžu cikls? Vai lielākā daļa darbu nenonāks krātuvē, kur ilgi gaidīs savu zvaigžņu stundu? Vārdu sakot, kas notiks tālāk?

Šāds apjomīgs mākslas darbu iepirkums prasa arī apjomīgu muzeja darbinieku kolektīva darbu, lai notiktu pilnvērtīga to kataloģizācija un informācijas sagatavošana un nodrošinātu to pieejamību kuratoriem un pētniekiem zinātnisko darbu vai izstāžu sagatavošanas vajadzībām. Tas būs vairāku mēnešu darbs, kas turpināsies 2021. gadā. Ja jautā: vai muzejs plāno šī darbu iepirkuma kopizstādi, atbilde ir noraidoša vairāku apsvērumu dēļ. Viens no tiem ir tas, ka Rīgā nav tāda izmēra izstāžu zāļu, otrs – šie darbi ir ļoti dažādi. Lai katrs no tiem tiktu eksponēts cieņpilni un parādīts ar tādu vēstījumu, kādu mākslinieks šajā darbā ir ielicis, katram ir jāatrod vispiemērotākais projekts, kurā šis darbs un tā radītājs varētu vispilnvērtīgāk uzrunāt apmeklētājus.

Šim iepirkumam ir milzīgs potenciāls nākotnē. Mēs ļoti gaidām, kad tiks pabeigta LNMM izstāžu zāles Arsenāls rekonstrukcija un muzejs varēs tajā atgriezties ar izstāžu darbību. Tā būs platforma, kur šajā reizē iegādātie darbi varēs iekļauties regulārā izstāžu apritē kopā ar citiem muzeja krājumā esošajiem, jo šis iepirkums nav radies tukšā vietā.

Iepazīstinot ar šo iepirkumu, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem jūs rakstījāt: "Īpašs paldies Indriķim Ģelzim, Maijai Kurševai, Elzai Sīlei un Līgai Spundei, kuri muzeja pirkumam pievienoja savu darbu dāvinājumus." Vai ekspertiem bija jāapstiprina arī dāvinājuma kvalitāte?

Dāvinājumus parasti izvērtē ekspertu komisija, jo tie ir daļa no muzeja krājuma komplektēšanas politikas, bet šajā gadījumā mākslinieki ir dāvinājuši savus darbus, kas ir tiešā veidā saistīti ar šo pirkumu un kas varētu to papildināt. Mēs iegādājamies vienu vai divus darbus, un mākslinieks attiecīgi uzdāvina klāt otru vai trešo. Tā ir skaista rīcība no viņu puses. Šie dāvinājumi ir sarunu laikā par mākslas darbu pirkumiem radusies autoru iniciatīva, kas no muzeja puses ar lielu pateicību ir akceptēta.

Kad iepriekšējo reizi tika veikts līdzīgs masveida iepirkums?

Skaitliski šāda apjoma iepirkuma nav bijis kopš septiņdesmitajiem gadiem, bet varbūt nav īsti korekti salīdzināt ar padomju laikiem, jo tad bija pilnīgi citi kritēriji un sistēma. Pirms astoņiem gadiem, 2012. gadā, tika piešķirti 100 000 latu mākslas darbu iepirkumam.

Ja atskatāmies uz pēdējo piecu gadu periodu, muzejs katru gadu no sava budžeta, kā arī piesaistot līdzekļus no Kultūras ministrijas administrētās valsts budžeta mērķprogrammas Nacionālā muzeju krājuma papildināšana, vidēji 200 000 eiro iegulda darbu iegādei un vidēji iepērk simt darbu, ar kuriem tiek papildinātas visas muzeja kolekcijas no vizuālās mākslas līdz dizainam. Mēs glabājam mākslas darbus no XVIII gadsimta beigām līdz mūsdienām, līdz ar to ikgadējo iepirkumu profils ir atšķirīgs.

Šis iepirkums ir unikāls ar pēdējo trīsdesmit gadu mākslas aptvērumu. Tas ir ļāvis iegādāties tikpat daudz mākslas darbu šajā konkrētajā mūsdienu mākslas segmentā, cik pēdējos desmit gados kopumā, tas ir neiedomājami spēcīgs impulss muzeja kolekcijas papildināšanā, gan atskatoties uz iepriekšējiem periodiem un amortizējot nepilnības, gan raugoties nākotnē, jo gandrīz viena trešdaļa autoru, kas ir iekļuvuši šajā darbu iepirkumu sarakstā, ir iekļuvuši tajā ar savu pirmo darbu, arī gados jauni mākslinieki.

Noteikti daļa no deviņdesmitajos gados un šajā gadsimtā tapušajiem darbiem ir zudusi vai nav sasniedzama.

Jā, tāpēc muzeja mūsdienu mākslas darbu kolekcijas komplektēšanā regularitāte ir ārkārtīgi būtiska, lai visu laiku notiktu aktuālās mākslas ainas monitorēšana, sekošana līdzi dažādām norisēm un pavērsieniem autoru daiļradē un lai muzejs to spētu atbilstoši piefiksēt savā krājumā, jo pēc tam to būs daudz grūtāk izdarīt vairāku apsvērumu dēļ.

Šajā gadījumā ļoti nozīmīgs pienesums bija ekspertu komisijas darbs, kurā katrs iesaistījās ar savām zināšanām un kopīgiem spēkiem izvērtēja esošo kolekciju un kopējo mākslas lauku konkrētajā laika periodā, lai izveidotu sarakstu ar māksliniekiem un viņu darbiem, kas ir neatliekami iegādājami muzeja krājumam.

Šis valsts piešķirtais finansējums ir ievērojams atbalsts ne tikai muzejam, bet arī māksliniekiem.

Jā, mūsu mērķis bija kvalitatīvi papildināt muzeja kolekciju un vienlaikus sniegt atbalstu māksliniekiem, jo uzaicinājums pārdot savu darbu muzeja krājumam nav tikai finanšu jautājums, tas ir arī autoru daiļrades novērtējums, jo mākslinieki paši ir sacījuši, ka tas viņiem ir ļoti būtiski, it īpaši tagad, kad mēs patiesībā nezinām, kā mākslas dzīve attīstīsies uz priekšu, cik ilgi būs traumēta izstāžu darbība un vispār pēc kādiem nosacījumiem mēs tālāk varēsim eksistēt un komunicēt. Šajā brīdī šis morālais atbalsts ir apliecinājums radošā darba vērtībai kopējās sabiedrības mentālās veselības labā. Iespējams, tas ir lielākais pozitīvais ieguvums no šī finansējuma piešķīruma.

Turklāt mākslas darbiem tiek piešķirta jauna dzīve.

Tas, kas nokļūst muzeja krājumā, tiek glabāts mūžīgi, jo tādi ir muzeja darbības spēles noteikumi. Mēs uzņemamies par tiem atbildību un aprūpējam tos pēc labākās iespējas. Protams, katra mākslas darba izstāžu dzīve ir ļoti individuāla, tāpat kā cilvēku likteņi. Mēs nevienam autoram nevaram solīt konkrētu eksponēšanas biežumu, bet ir svarīgi, ka šie darbi atrodas publiskā kolekcijā un vienmēr ir pieejami.

Vairāk par par LNMM laikmetīgās mākslas iepirkumu var lasīt šeit.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja