Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Stāsti ar pieredzes nesamaitātiem varoņiem. Tuvākajos divos gados latviešu kino ir gaidāms daudz jaunu filmu

Tieši ar viena mēneša starpību no Amsterdamas un Tallinas festivāliem tika saņemtas ziņas par latviešu spēlfilmu projektu panākumiem. Festivāla CineKid projektu tirgū divas balvas ieguva režisora Pāvela Gumennikova topošā spēlfilma Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola. Savukārt festivāla Black Nights kinoindustrijas sadaļā laurus plūca režisora Matīsa Kažas Neona pavasaris, kā arī viņa igauņu kolēģa Jāka Kilmi Snaudošais zvērs, kas būs Latvijas un Igaunijas kopražojums. Visus trīs kinodarbu projektus vieno tas, ka galveno varoņu vecums nepārsniedz divdesmit gadu un savā ziņā ierakstās bērnu un jauniešu filmu kategorijā, kurā šobrīd vērojama īpaša aktivitāte.

Uzsvars uz hiperreālismu 

Matīsa Kažas spēlfilma Neona pavasaris būs mūsdienu drāma par divdesmitgadnieci Laini, kura nonāk Rīgas pagrīdes elektroniskās mūzikas un reivu pasaulē, kur sāk pakāpeniski zaudēt saikni ar realitāti un savu iepriekšējo dzīvi. Režisors stāsta, ka doma par šādu kinodarbu viņam radusies pēc tam, kad atgriezies Latvijā no Amerikas Savienotajām Valstīm un pats nokļuvis šajā Rīgas pagrīdes elektroniskās mūzikas un reivu pasaulē, kur iepazinies ar daudziem interesantiem jauniešiem un viņu dzīvesstāstiem, kas atveduši uz šejieni – bieži vien ne tikai mūzikas gaume, bet arī eskeipisms no realitātes.

Šīs filmas scenārijs tapis koprades procesā ar tajā iesaistītajiem aktieriem un visu radošo komandu un uzņemts šā gada vasaras beigās. "Katru ainu filmējām vienā kadrā (ar dažiem izņēmumiem) divu apsvērumu dēļ, pirmkārt, tas rada spēcīgu klātbūtnes sajūtu, otrkārt, tas dod izdevību filmēt daudzās lokācijās, ar masu skatiem un tamlīdzīgām lietām, kas parasti mazbudžeta projektos nav iespējams," akcentē Matīss Kaža, kurš kopā ar operatoru Aleksandru Grebņevu šo prasmi ir slīpējis savā iepriekšējā darbā, filmizrādē Kino un mēs, kas tika uzņemts vienā kadrā.

Arī aktierspēles stilā viņi ir likuši uzsvaru uz šo hiperreālismu – uz spontanitāti, nevis uz precīzi uzrakstītiem dialogiem, uz dzīvošanu kadrā, nevis uz aktieru tehnisko varēšanu, jo daudzi šajā filmā ir neprofesionāļi vai aktiermeistarības studenti. Galvenajā lomā būs redzama dzejniece un māksliniece Marija Luīze Meļķe. "Uzskatu, ka viņa ir apveltīta ar izcilu aktrises talantu, kura izpaušanai bija nepieciešama spēcīga loma," norāda režisors un piebilst, ka viņi šajā darbā centušies būt tik patiesi, cik var – neko neizskaistinot un tajā pašā laikā neko arī nedramatizējot.

Festivālā Black Nights šis spēlfilmas projekts plūca laurus kategorijā The Baltic Event Works in Progress, kur tiek izcelti projekti ar visspēcīgāko māksliniecisko redzējumu. Matīss Kaža atklāj, ka šīs balvas radītā rezonanse piesaistījusi vairāku festivālu organizatoru un pārdošanas aģentu uzmanību. Šobrīd filma atrodas pēcapstrādes procesā un varētu būt gatava pavasarī, bet pirmizrāde ir atkarīga no tā brīža situācijas pasaulē. Jāatzīmē, ka tieši Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ viņš nevar pabeigt sava vesterna Kur vedīs ceļš skaņu celiņa ierakstu ar orķestri.

Tas ir viens no kinodarbiem, kas ticis atbalstīts Nacionālā kino centra ģimenes filmu konkursā līdzās Lailas Pakalniņas filmai Spogulī, Daces Pūces kinodarbam Bedre un igauņu režisora Jāka Kilmi filmai Ziemassvētki džungļos. Šis konkurss ir viens no faktoriem, kāpēc šobrīd vērojams tāds bērnu un jauniešu spēlfilmu projektu pieplūdums, turklāt tās spēj uzrunāt plašu auditoriju un izrunāt ar to dažādas tēmas, kas skar gan bērnus un jauniešus, gan arī viņu vecākus. "Šis nepieredzējušā cilvēka skatpunkts uz lietām ir ļoti izdevīgs kino stāstam, jo tā varonis nav pieredzes samaitāts un sižeta attīstības laikā var piedzīvot krasas transformācijas. Mums patīk šie iniciācijas stāsti," skaidro Matīss Kaža.

 

Pēc Ziemassvētkiem

Pēc sava iepriekšējā kopdarba Ziemassvētki džungļos (uz lielajiem ekrāniem Latvijā tas varētu nonākt nākamā gada izskaņā) studija Lokomotīve turpina sadarbību ar Jāku Kilmi. Viņa nākamā spēlfilma Snaudošais zvērs pievērsīsies desmit gadu vecajam Kristjanam, kurš tiks nostādīts izvēles priekšā: vai rīkoties pareizi un nostāties pret saviem draugiem, vai padoties vienaudžu spiedienam un izpatikt viņiem. Šis būs stāsts par lūzuma momentu jauna puiša dzīvē, kad viņš ir spiests pats saprast, kas ir labs un kas ir slikts.

"Paralēli spēlfilmas Ziemassvētki džungļos pēcapstrādes darbiem notika šī jaunā projekta filmēšana," atklāj producents Roberts Vinovskis, kurš šo pienākumu dala ar savu kolēģi Dominiku Jarmakoviču. Ja viss ies pēc plāna, tad pie skatītājiem Snaudošais zvērs varētu nonākt jau nākamgad. Producents vērš uzmanību, ka šie Jāka Kilmi darbi ir ļoti atšķirīgi projekti vairāku iemeslu dēļ. Tie abi tiek īstenoti pēc dažādiem producēšanas scenārijiem – Ziemassvētki džungļos ir Latvijas filma ar Igauniju kā mazākuma kopražotāju, bet Snaudošais zvērs ir Igaunijas filma ar Latviju kā mazākuma kopražotāju. 

Pirmie uzņemti Indonēzijā, kas ir bijis liels izaicinājums producenta darba procesā, bet otrs – tepat Igaunijā. "Šie kinodarbi ir atšķirīgi arī pēc sava rakstura – Ziemassvētki džungļos ir vairāk piedzīvojumu un izklaides filma, bet Snaudošais zvērs – vairāk drāma," skaidro Roberts Vinovskis un piebilst, ka šie kinodarbi uzskatāmi parāda atšķirību starp filmu bērniem un filmu par bērniem. Pirmo mums akūti trūkst, jo, viņaprāt, tie paši Jāņa Norda (Mammu, es tevi mīlu) un Madaras Dišleres (Paradīze ‘89) darbi ir drīzāk par bērniem nekā bērniem.

"Filmas bērniem ir ļoti specifisks kino veids, kurā Latvijā ir maz autoru, kas ar to būtu nodarbojušies. Viens no retajiem ir Varis Brasla ar Emīla nedarbiem, Ūdensbumbu resnajam runcim un citiem. Tas prasa noteiktas prasmes un zināmu pieredzi," uzskata producents. Visi jaunie latviešu režisori pievēršas dažādām personiski svarīgām sociālām tēmām un pagaidām neviens no viņiem nav nonācis līdz klasiskam bērnu kino – tieši šī iemesla dēļ viņš pirms vairākiem gadiem uzrunājis Jāku Kilmi, kam uzticēt savu ideju par Ziemassvētku sagaidīšanu džungļos.

 

Scenārija daudzslāņainība

Pāvela Gumennikova spēlfilma Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola būs stāsts par divu māsu attiecību veidošanos – jaunākā māsa ir neredzīga un domā, ka dzīvošana mežā ietilpst televīzijas šova noteikumos, bet vecākā māsa ar piedzīvojumu cenšas viņu pasargāt no ziņas par tēva pēkšņo nāvi. Režisors atklāj, ka šīs filmas projekta pirmsākumi meklējami pirms trim gadiem Losandželosā, kur viņš piedalījies kinofestivālā Hollyshorts ar savu īsfilmu Sarauj, Just! un iepazinies ar amerikāņu scenāristu Rosu Naitu, ar kuru kopā sākuši attīstīt viņa piedāvāto ideju.

"Man patika, ka filmas galvenie tēli ir divas meitenes, nevis puiši, kā ierasts, un ka pašam stāstam ir old school piesitiens, jo filmas darbība norisināsies 90. gados bez interneta un mobilajiem telefoniem," stāsta producents Sergejs Serpuhovs (filmu studija Baltic Pine Films), kurš iesaistījies šīs filmas veidošanā. Kā noorientēties mežā bez tehnoloģiju palīdzības? Soli pa solim viņi ir turpinājuši darbu pie šī scenārija un padarījuši to bagātāku – tas būs ne tikai aizraujošs piedzīvojums, bet arī skars tādus sabiedrībā aktuālus tematus kā kāda ģimenes locekļa zaudēšana, jauno apstākļu pieņemšana un svešu cilvēku ielaišana savā dzīvē, kas ir bijuši ļoti personiski jautājumi arī paša režisora pieredzē.

"Atceros, ka man pašam bērnībā patika filmas, kas runā par svarīgām tēmām un nemēģina neko slēpt, ko darām arī mēs – veidojam stāstu par bērnu, kura dzīvē sabrūk drošības sistēma, kas uzbūvēta ap viņu caur vecāku rūpēm," saka Pāvels Gumennikovs. Lielu iespaidu uz viņu pašu ir atstājusi 1979. gadā uzņemtā drāma Krāmers pret Krāmeri par precēta pāra šķiršanos un tās ietekmi uz viņu dēlu, kā arī Indianas Džonsa sīkvels, spēlfilma Mākslīgais intelekts un tamlīdzīgi darbi, kas atbalsosies režisora topošās filmas vizualitātē, uz 90. gadu pelēcību paraugoties no bērnu skatpunkta.

Šī trīs gadu laikā izlolotā iecere festivāla CineKid projektu tirgū saņēma Eiropas Padomes kultūras fonda Eurimages kopražojumu attīstīšanas balvu 20 000 eiro apmērā un vizuālo efektu un pēcprodukcijas kompānijas Filmmore balvu 5000 eiro apmērā. Šobrīd notiek scenārija tulkošana no angļu valodas uz latviešu valodu un tā lokalizēšana, pārrunas ar potenciālajiem līdzproducentiem un citiem, kuru interesi par šo filmu nenoliedzami ir veicinājusi abu balvu saņemšana (Baltic Pine Films piedāvā arī sponsoriem iespēju iesaistīties šī sabiedrībai aktuālā projekta atbalstīšanā).

Nākamajā gadā filmas veidotāji plāno šo projektu iesniegt Nacionālā kino centra ražošanas konkursam, uzfilmēt to nākamā gada otrajā pusē un aizvest līdz ekrāniem 2022. gada pirmajā pusē. "Šobrīd bērni ļoti daudz informācijas smeļas no audiovizuālajiem medijiem – sākot no tiktoka līdz pat pilnmetrāžas filmām. Tā ir ļoti ziņkārīga paaudze, kurai atšķirībā no manējās pieejams neierobežots saturs neierobežotā laikā un kuras apetīte pēc tā turpina augt," norāda Sergejs Serpuhovs un tic, ka kvalitatīvs saturs var veicināt visas ģimenes sanākšanu kopā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devusies ainavu arhitekte Gundega Lināre

Pirmdien, 4. novembrī, mūžībā devusies profesijas māte, vēstnese un skolotāja - ainavu arhitekte Gundega Lināre (18.07.1944.-04.11.2024.), ar dziļām skumjām vēsta Latvijas Ainavu arhitektu aso...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja