Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Sandra Kalniete

Hibrīddraudi pret demokrātiju

Programmatūra Pegasus ir militāriem nolūkiem radīta spiegošanas programmatūra, ko izveidoja un attīstīja Izraēlas uzņēmums NSO Group. Organizācija Forbidden Stories 2021. gada vasarā publicēja izmeklēšanas datus, kuros secināts, ka programmatūru viedtālrunī var instalēt attālināti, tālruņa īpašniekam to pat nenojaušot.

Kalniete: Nepārdosim Putinam virvi, kurā viņš centīsies Eiropu pakārt(29)

Ceturtdien Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju par stāvokli Ukrainā un Eiropas attiecībās ar Krieviju. EP atkārtoti nosodīja Krievijas "hibrīdkaru" pret Ukrainu un pauda nopietnas bažas par iespējamu Krievijas karaspēka tālāku ofensīvu ar mērķi izveidot "sauszemes koridoru" uz Krimu un tālāk līdz Piedņestrai.

Kalniete: Jaunais amats pilnībā atbilst Dombrovska dziļākajai pārliecībai(34)

Jau vairāk nekā piecpadsmit gadus Eiropas Savienība mēģina reformēt komisiju, lai padarītu komisijas darbu efektīvāku. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera piedāvātā jaunās komisijas uzbūves struktūra zināmā mērā iemieso šo reformētās divu līmeņu kolēģijas principu. Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir viens no septiņiem viceprezidentiem un būs atbildīgs par saskaņotu EK eiro politiku un sociālo dialogu.

Lauki - identitātes jautājums(26)

Klausoties priekšvēlēšanu diskusijas, sabiedrības apziņā varētu nostiprināties iespaids, ka Latvijas lauku attīstības galvenā nelaime ir mūsu diskriminācija ES tiešo maksājumu sadalē. Tomēr mēs nedrīkstam agrāro politiku nonivelēt tikai līdz vienai, lai arī tiešām būtiskai problēmai.

Vai zaudēsim latvisko Rīgu?(90)

Pēdējo aptauju dati mūs brīdina – pastāv liela iespēja, ka Rīga nonāks apvienotās Šlesera un Ušakova komandas rokās. Saskaņā ar «Latvijas faktu» datiem iznāk, ka abi kungi galvaspilsētā var iegūt vairāk nekā 40% balsu. Vien būtu jāpiemeklē trešais partneris. Piemēram, PCTVL vai Žuravļova «Dzimtene» ar Putinu un Medvedevu sarakstā.

Akadēmiskā bibliotēka un Kalvītis(36)

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB) un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis – kāda gan te var būt saistība? Ir. Un vistiešākā.Tieši Aigars Kalvītis ir tas, kuram jāuzņemas atbildība par to, ka viņa valdīšanas «treknajos» gados nekas netika iekrāts nebaltai dienai, un šodien valsts ir gandrīz bankrotējusi.

Mūs sit, bet mēs esam iecietīgi(148)

Vakar BNS izlasīju ziņu, ka Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins paudis sašutumu par, viņaprāt, Latvijas oficiālo struktūru kārtējo mēģinājumu reabilitēt latviešu leģiona karavīrus. Latvijas vēstnieks, lūk, esot izplatījis tekstu, kas reabilitē šos „nacistu kolaboracionistus”. Rogozins arī nevilcinājās apgalvot, ka Latvijas varas iestādes šos „noziedzniekus” aizstāvot.

Vai tiešām ir piedots?(91)

Pirms pāris dienām uzzināju, ka kādreizējām Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmajam sekretāram Rubikam ir visai lielas izredzes tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā.Ja man kāds pirms 20 gadiem būtu teicis, ka es un Alfrēds Rubiks vienlaicīgi kandidēsim uz Eiropas Parlamentu, lai tur pārstāvētu Latviju, es būtu sākusi nevaldāmi smieties.

Čivināšana(42)

Vakar izlasīju Guntas Slogas rakstu par čivināšanu. Jā, es apzinos, ka mana čivināšana ir neveikla un sausa. Es apzinos, ka draugiem.lv man ir pilnīgi jauna pasaule, kurā iejūtos palēnām. Mans palīgs, kuram ir 23 gadi, mani jau iepriekšējā vasarā sāka pierunāt iesaistīties. Es ieskatījos un nobijos. Sapratu, ka man būs sevi jālauž, lai no atturības atvērtos uz tāda līmeņa atklātību.

Par saviem bērniem un saviem pilsoņiem!(58)

Vēlos pateikties visiem, kas atsaucās manam aicinājumam palīdzēt Mirjanai Ādamsonei. Ļoti ceru, ka jūsu ziedojumi viņai palīdzēs atgūt meitu Emīliju, kuru Austrālijas pilsonis Lū Teisiks ar varu ir atņēmis mātei un aizvedis uz Austrāliju. Mirjana tagad par savu meitu cīnās otrā pasaules malā.

Atmaskošana ir neatgriezeniska(5)

Pirmā publiskā noklausīšanās par šo tēmu notika 2008.gada 8.aprīlī. Visticamāk, tā nemaz nebūtu rīkota, ja vēl gadu agrāk Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomē Luksemburgā Polija un Baltijas valstis nebūtu izvirzījušas prasību ES ietvarlēmumā Par rasismu un ksenofobiju līdzās nacisma noziegumiem iekļaut arī normu, kas aizliedz visās ES dalībvalstīs attaisnot, noliegt vai banalizēt Staļina režīma pastrādātos noziegumus.

Palīdzēsim Mirjanai Ādamsonei atgūt savu bērnu!(235)

Pirms vairākiem mēnešiem Mirjana Ādamsone man atrakstīja vēstuli un izstāstīja savu neticamo stāstu. Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) un Latvijas tiesa, piesedzoties ar likuma burtu, bet nedomājot par likuma garu, piespriedusi, ka viņai sava meita Emīlija jāatdod Austrālijas pilsonim Lū Tasičam.

Mana vectēva piemiņai(93)

Mans vectēvs Aleksandrs Kalnietis bija leģionārs. Tā nebija viņa brīvprātīga izvēle. Kā daudzus latviešu vīrus viņu iesauca, un viņš dienēja 19.divīzijā. Pēc kara viņš kļuva par mežabrāli. Drīz viņu noķēra un ieslodzīja Gulagā. Vectēvs mira 1953.gada 18. februārī Pečorlagā, tā arī neuzzinājis, ka viņam ir piedzimusi mazmeita.

Somi gatavojas jaunam lēcienam. Ko dara „šofera dēlu” zemē?(48)

Šodien laikrakstā “Diena” lasāms virsraksts “Igaunija mācās no Latvijas kļūdām.” Nu, ko? Vismaz kaut kam Latvija starptautiski ir noderīga. Lai kļūtu par paraugu citiem, kā nevajag. Man, protams, daudz labāk patiktu, ja būtu otrādi. Ja mēs mācītos no citu kļūdām un arī no citu veiksmes stāstiem. Bet mēs nemācamies.

Kur te garīgums?(90)

2003.gada rudenī es piedalījos nakts lūgšanā bijušajā padomju armijas poligonā Zvārdē. Dievkalpojums notika uzlidojumos sadragātās baznīcas drupās. Neko līdzīgu sprieguma un garīga piesātinājuma ziņā neesmu vairs piedzīvojusi. Šo vienreizējo pārdzīvojumu atcerējos, lasot pavisam prozaisku dokumentu – Ministru kabineta sēdes šīsdienas darba kārtību.

Pēcatmodas paaudzei jāsāk rīkoties(57)

Pirms kāda pusgada uz ielas man pienāca klāt sieviete un teica: “Kalnietes kundze, es jūs agrāk cienīju. Tagad vairs necienu. Kā jūs varējāt iesaistīties politikā un būt kopā ar tiem bezgožiem!?”. Mēģināju viņu pārliecināt, ka ja Saeimā būtu vairāk cilvēku, kurus var cienīt un kam var uzticēties, tad jo labāk visiem, taču viņa palika pie sava –godīgam cilvēkam politikā nekas neesot meklējams.

Valsts un Radio: būt vai nebūt(32)

Šodien, 26. janvārī notiks divas svarīgas tikšanās. Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts tiksies ar valdošās koalīcijas padomi un Valsts prezidents ar Saeimas partijām - pozīciju un opozīciju. Abas tikšanās ir ļoti svarīgas Latvijas nākotnei.Pēc pirmās uzzināsim, vai izdzīvos sabiedriskais radio. Ja koalīcijas padome neatradīs līdzekļus, kā pasargāt Latvijas Radio no bankrota, tad būs likvidēts viens no nedaudzajiem neatkarīgas informācijas avotiem.

Atbalstīsim Latviju – pārējais ir otršķirīgs!(79)

Šodien mūsu partija apliecināja Valsts prezidentam, ka tā atbalstīs ekonomikas stabilizācijas plānu, jo tā šobrīd ir vienīgā iespēja novērst Latvijas maksātnespēju, lata devalvāciju un ilgstošu krīzi, kas varētu apdraudēt valsts politisko un ekonomisko neatkarību. Mēs uzsvērām, ka pēc savas vēsturiskās nozīmes šī izvēle ir salīdzināma ar lēmumu pievienoties Eiropas Savienībai.

Vai spēsim iedegties?(73)

Kopš agra rīta sekoju līdzi tam, kā pamazām Baraks Obama tuvojas Baltajam namam. Man šis balsojums bija svarīgs, jo gribēju, cerēju, vēlējos, lai amerikāņi apstiprina, ka pasaule mainās uz labāku. Vērojot, kāds prieka, patriotisma un vienotības vilnis pāršalc Ameriku, es amerikāņus apskaudu. Par spēju atkal un atkal pacelties un iet tālāk.

...un sacelsies vējš!(135)

Pašlaik Latvijā valdošā psiholoģiskā nomāktība un sociālais padevīgums man liek atcerēties kādu padomju laika anekdoti. Padomju savienību apmeklē amerikāņu arodbiedrību delegācija. Tā pārmet vietējiem priekšniekiem, ka padomijā darbaļaudīm nav nekādu tiesību protestēt. Padomju puse pārmetumus noliedz – visi esot apmierināti, neviens nevēloties protestēt – un piedāvā amerikāņiem pašiem par to pārliecināties.

Ceļā uz Eiropas finlandizāciju?(76)

Pēdējās dienās mani satraukušas vairākas ziņas. Kaut arī tās visas ir saistītas ar ārpolitiku, tomēr man par tām jādomā galvenokārt iekšpolitiskā kontekstā. Satraucošākā no ziņām ir tā, ka pēc finanšu tirgu sabrukuma Īslandē tās valdībai nav atlicis neviena cita naudas aizdevēja kā Krievija. Ko tas patiesībā nozīmē, vislabāk ilustrē saruna starp kādas valsts ārlietu ministru un kādu augstu Krievijas diplomātu, kas noklausīta Briseles gaiteņos.

Valdība atstāj novārtā kiberdrošību(2)

Pēc kiberuzbrukuma Igaunijai 2007.gada pavasarī ierosināju Ārlietu komisijā iepazīties ar jautājumu, cik sagatavoti ir Latvijas attiecīgie dienesti līdzīgam uzbrukumam. Septembrī, pēc e-lie­tu ministres ziņojuma uzklausīšanas, atklājās bēdīga aina. Latvija šādam uzbrukumam nav gatava, jo valstī nav īstas skaidrības, kas par ko atbild.

Vai drīz partijām būs vēstnieku kvotas?(18)

Es Ārlietu komisijā balsoju par Vairas Paegles kandidatūru, jo pati esmu piedzīvojusi, ko nozīmē būt politiskās spēles upurim. Tomēr pirms balsojuma pateicu, ka man nav un nebūs pieņemama politisku vēstnieku izvēlē, jo Latvija ir maza valsts, kas nevar atļauties politiskus nozīmējumus. Tādus parasti piekopj lielvalstis, kuru diplomātiskajās pārstāvniecībās strādā pietiekams diplomātu skaits, kas politiskajam jaunpienācējam var nodrošināt kvalificētus padomniekus.

7 treknu gadu vietā – 7 taupības pasākumi(34)

Katrs saimnieks zina, ka jāiekrāj nebaltai dienai. Tikai vieglprātis dzīvo no rokas mutē, kā to četrus gadus darīja tie, kas bija atbildīgi par valsts attīstību un tautas labklājību. Kalvīša solītos septiņus treknos gadus nu ir nomainījuši liesie. Tas, ka krīze nav novēršama, bija zināms jau pērnajā rudenī.

Gori, 2008.gada 22.augusts(41)

Kopš ierašanās Tbilisi nebija nekādas skaidrības, vai mums būs iespēja apmeklēt Gori. Tas tāpēc, ka Krievijas karaspēks nemitīgi mainīja spēles noteikumus. 20.augustā viņi pat uz pusdienu bija atstājuši pilsētu, lai vakarā atkal atgrieztos. Aizvakar Gruzijas parlamenta deputātus kopā ar ārzemju delegāciju kādā no krievu armijas kontrolpunktiem noturēja 45 minūtes.

Otrā diena Tbilisi(43)

Laiks Gruzijā šobrīd ir ieguvis ārkārtēju nozīmi. Katra diena, kas Gruzijā paiet krievu karaspēka klātbūtnē, valstij rada jaunas grūtības un neļauj sākt atjaunošanas darbus.

Pirmā diena Tbilisi(44)

Tbilisi ir karsta vasaras diena. Pilsētnieki nesteidzīgi dodas savās ikdienas gaitās. Pilsētā nekur neredz patrulējam bruņotus karavīrus vai policistus. It kā nekas neliecina, ka Gruzijā ir karš. Vien kādam puisim mugurā ir T-krekls ar uzrakstu „Stop Russia”. Ejot garām ANO bēgļu komisariāta birojam, redzams, kā no automašīnām izkrauj saziedota apģērba pakas un ūdens pudeles.

Tuvais svešais karš(32)

Dziesmusvētku laikā satiku Baibu Rubesu, kura pašlaik strādā Azerbaidžānā. Bija atbraukusi, lai dziedātu kopā ar savu Statoil kori. Svētku pacilātajā noskaņā kā auksta šalts izklausījās viņas teiktais, ka, atrodoties Baku, esot sajūta, ka karš ir nenovēršams. Kaukāza valstis jau labu laiku dzīvo priekšnojautās par kara tuvumu.