Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Mana vectēva piemiņai

Mans vectēvs Aleksandrs Kalnietis bija leģionārs. Tā nebija viņa brīvprātīga izvēle. Kā daudzus latviešu vīrus viņu iesauca, un viņš dienēja 19.divīzijā. Pēc kara viņš kļuva par mežabrāli. Drīz viņu noķēra un ieslodzīja Gulagā. Vectēvs mira 1953.gada 18. februārī Pečorlagā, tā arī neuzzinājis, ka viņam ir piedzimusi mazmeita.

2004.gada martā, atklājot Leipcigas grāmatu izstādi, teicu, ka „abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bijuši vienlīdz noziedzīgi. Starp tiem nedrīkst pastāvēt pozitīva hierarhija tikai tālab, ka viens piedalījies uzvarā pār otru un cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas īstenoja masu represijas pret nevainīgiem cilvēkiem šķiru cīņas ideoloģijas vārdā.” Ar šo runu es uzsāku savu personīgo cīņu par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Par to, lai Eiropas vēsture tiktu attīrīta no puspatiesībām un vienkāršota dalījuma labajos un ļaunajos, pareizajos un nepareizajos.

Ar šiem vārdiem es pavilku svītru zem tiem gadiem, kad man, Latvijas vēstniecei, sakostiem zobiem nācās uzklausīt dažādu Rietumu diplomātu un politiķu aizrādījumus par latviešu sadarbošanos ar nacistiem. Es klusēju, jo biju pārliecinājusies, ka mēģinājumi pierādīt patiesos faktus manus Rietumu partnerus neinteresē. Šie fakti negāja kopā ar viņu bipolāro priekšstatu par pagātni, kurā dominēja viens ļaunums – nacisms. Ne tikai es, arī citi Latvijas diplomāti ātri saprata, ka mūsu skaidrošana nevis palīdz, bet kaitē Latvijas izredzēm ātrāk pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Tāpēc es apņēmos klusēt, līdz Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu dalībvalsti.

Es zināju, ka vectēvs mani sapratīs un piedos. Piedos tādēļ, ka tolaik vissvarīgākais bija dot Latvijai drošu patvērumu. Viss cits varēja pagaidīt. Pat vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.

Atceros, ar kādu saviļņojumu vēroju sabiedroto karaspēka izsēšanās gadadienu Normandijā, kad Francijas prezidents Širaks un Vācijas kanclers Šrēders kopā nolika vainagus vācu karavīru kapos. Šo tik cilvēcisko piemiņas žestu eiropieši pieņēma un neviens nepārmeta abiem valstsvīriem nacisma cildināšanu. Ja ko tādu atļautos Latvijas prezidents vai Latvijas ārlietu ministrs, tad pāri Eiropai veltos sašutušu publikāciju vilnis un latvieši visbiezākajos vārdos tiktu apvainoti gan pagātnes grēkos, gan nacisma slavināšanā.

Tas ir īpaši netaisni tādēļ, ka kopumā vācu militārajos formējumos karoja aptuveni miljons okupēto teritoriju karavīru. Tomēr nevienas citas tautas mobilizētie karavīri nav tā starptautiski zākāti un vajāti kā latviešu leģionāri. Ne par vienu citu karavīru grupu nav izplatīts tik daudz melu un dezinformācijas kā par latviešu leģionu.

Drīz būs pagājusi Latvijas pirmā Eiropas piecgade, un šodien par abu totalitāro režīmu – komunisma un nacisma – līdzīgo būtību jau runā Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta līmenī. Taču jautājums par latviešu karavīru likteni otrajā pasaules karā vēl arvien ir tabu.

Arī šī Latvijas traģiskā vēstures lappuse ir pelnījusi, lai to ieraksta Eiropas kopīgajā vēsturē.  

 

Top komentāri

Doma
D
ar to, ka melojat un slepat patiesibu no Rietumiem, lai varretu dzivot komforta un Jus no turienes neizmestu - nevajadzetu lielities ! Kalnietes k-dze, uz Jusu rokam ir ari simtoeim un tukstoshiem Irakieshu asinis !!! Jus, lai merkantilu iemeslu delj atbasltitu savus amerikanju draugus, melojat Latvijas sabiedribai. Amerikanji jau sen ir atzinushies melos, bet Jus joprojam turpinat apgalvot, ka Irakas okupeshana ir goda lieta ! Kauns !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Shēmas atceļot

Kāda būtu mana dzīve, ja es tajā nekad neuzdotu jautājumus un nemeklētu atbildes savā radošajā darbā? Es tajā brīdī iedomājos kaut ko mazliet atsvešinātu, tēlojošu, bet tomēr svarīgu. Es droši v...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja