Mākslas muzejs Rīgas birža šobrīd dzīvo Itālijas
noskaņās. Līdz 19. aprīlim šeit būs atvērta izstāde Itāļu
portreta glezniecības divi gadsimti. 1580-1780 - spoža Boloņas
skolas pārstāvju darbu parāde. Izstāde īstenota ciešā sadarbībā ar
Itālijas kolēģiem - Boloņas Nacionālās pinakotēkas direktoru
profesoru Luidži Fikači un mākslas zinātnieku Andželo Macu. Tā tiek
pieteikta kā viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē Kultūras programmas daudzajiem notikumiem.
Šogad pirmizrādi piedzīvos 47 latviešu filmas, no kurām 42
tapušas ar Nacionālā kino centra (NKC) atbalstu, Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informē Nacionālā kino
centra vadītāja Dita Rietuma. Piecas spēlfilmas, četras spēles
īsfilmas, 27 dokumentālās filmas un 11 animācijas filmas.
Aizvadītās sezonas Spēlmaņu naktī Edgars Mākens saņēma
Skatuves naglu kā labākais mūzikas autors - par izrādēm
Ezeriņš, Vasarnieki («līdz tam elektroniku nebiju taisījis
nemaz») un Sarkangalvīte un vilks. Pēdējā kā zvirbuļu
orķestris piedalījās arī viņa kolēģi no alternatīvajā mūzikas
pasaulē labi pazīstamajām grupām Gaujarts un
Manta.
Latvijas Kultūras akadēmija un Kultūras ministrija iecerējušas
kopīgi izveidot Latvijas simtgades jubilejas jauniešu rīcības
komiteju, informēja Kultūras akadēmijas pārstāve Aija Lūse.
Sinfonietta Rīga koncerts Mālera simfonija un Haidna
koncertskats, kas bija paredzēts 16. janvārī plkst. 19 Lielajā
ģildē, diriģenta Tenu Kaljustes ģimenes apstākļu dēļ tiek atcelts -
informē Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga biroja un
sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Freimane.
Ainava, senie ciemati ar tipiskajām koka mājām, baznīcas un
lauku sētas - šādus skatus varēs ieraudzīt itāļu fotogrāfa Lukas
Berti izstādē Cilvēks un daba Latvijā, kas no 16. janvāra
būs skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Izstāde ir viens no
Latvijas prezidentūras gada Eiropas Savienības Padomē kultūras
pasākumiem.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un
Swedbank Gada balvu šogad saņems topošā komponiste Evija
Skuķe un džeza mūziķis Dāvis Jurka, kā arī JVLMA Stīgu katedras
docētājs un kontrabasists Sergejs Brīnums.
Kā viens no lielākajiem 2015. gada teātra notikumiem jāizceļ
starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus, kas
notiks Rīgā no 4. līdz 12. septembrim.
Apskatot Neputna galerijā studentu un pasniedzēju kopizstādi Grafiķu kalendārs 2016, pirmā reakcija - gribas vilkt ārā maciņu un turpat izdevniecības veikaliņā tūlīt arī to iegādāties. Draugiem, radiem, paziņām. Tik asprātīgs un līksms kalendārs, kas pārsvītro stereotipus par sienas kalendāru kā mazliet vecmodīgu parādību, agrāk nebija redzēts.
Ar desmit tortēm un vienu svecīti izdevniecība _Liels un mazs _nosvinējusi desmito dzimšanas dienu. "Kurš gan cits, ja ne bērnu grāmatu izdevniecība to varētu atļauties," pasmejas tās direktore Alīse Nīgale.
Kopumā gada programma atgādināja caurvēju - daudz labu mākslas darbu tika atvests uz rīgu un aizvests, rezumē vizuālās mākslas kritiķis Vilnis Vējš.Parādības pāri laikmetiemSlīps koka dēļu tunelis, kurā izstādītas latviešu strēlnieku fotogrāfijas (jo augstāk, jo vairāk līķu), - šī Monikas Pormales instalācija (sadarbībā ar Rūdolfu Bekiču) izstādē 1914 izstāžu zālē Arsenāls laikam bija iespaidīgākais no mākslas darbiem, ko piedāvāja Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Reaģējot uz sabiedrības 2013. gadā iesāktajām diskusijām par to,
ka arī sasniegumi kultūras jomā, līdzīgi kā sasniegumi sportā, būtu
pelnījuši oficiālu valsts novērtējamu un atbilstošas prēmijas,
vakar, 22. decembrī, Zirgu pastā tika godināti pirmie
Izcilības balvas kultūrā laureāti. No 26 pieteiktajiem kandidātiem
balvai tika izvēlēts viens no pasaulē pieprasītākajiem tenoriem
Aleksandrs Antoņenko par izcilo māksliniecisko darbību gan Latvijā,
gan slavenākajos pasaules opernamos, kinorežisors Jānis Nords, kura
filmu Mammu, es tevi mīlu kinoteātros Latvijā
noskatījušies gandrīz 50 000 skatītāju, un muzejs Žaņa Lipkes
memoriāls, kas tika nominēts Eiropas Padomes (EP) Muzeju
balvai 2014.
Ar desmit tortēm un vienu svecīti izdevniecība Liels un
mazs nosvinējusi desmito dzimšanas dienu. «Kurš gan cits, ja
ne bērnu grāmatu izdevniecība to varētu atļauties,» pasmejas tās
direktore Alīse Nīgale.
Šis īsais tekstiņš, ko paši sev redakcijā pasūtījām, kļuva par
gada grūtāko uzdevumu. Vai var salīdzināt, piemēram, līdz zosādai
saviļņojošo Emīla Dārziņa Melanholisko valsi koncertā
Dzimuši Rīgā ar Vidzemes jauno koncertzāli Cēsis,
blīvi talantīgo operu Mihails un Mihails spēlē šahu ar
izdevniecības Dienas grāmata sākto vēsturisko romānu
sēriju _Mēs.
Anrī Kartjē-Bresons: izvēlēties īsto kadru ir kā noiet pagrabā un uznest labu vīna pudeli, ar kuru dalīties. Berlīnes fotogalerija C/O atver Magnum fotogrāfu "dienasgrāmatas", ļaujot ieskatīties negatīvos, no kuriem savulaik atlasītas publicētās fotogrāfijas
Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē šodien no plkst. 9.30 notiks
starptautiska akadēmiska konference Latvijas nacionālais kino
Eiropas kino kontekstā, bet plkst. 17.30 varēs noskatīties
filmu Stāsts par bērniem un kino (ieeja brīva).
Diez vai Rīgā vēl kādreiz vienā laikā un telpā satiksies režisori Vims Venderss, Līva Ulmane, Agņeška Holanda, Anjēze Varda un - jau tuvāk mūsdienām - ar vairākām Oskara balvām novērtētais Lielbritānijas Nacionālās kino un TV skolas vadītājs producents Niks Pauels, oskarotās filmas _12 gadi verdzībā _režisors Stīvens Makvīns, kas decembrī viesosies Rīgā, lai saņemtu goda balvu Eiropiešu sasniegumi pasaules kinomākslā, un daudzi citi pasaules kinomākslas mērogā ievērojami kino teorētiķi un praktiķi.
Šajās nedēļās kultūras afiša ir tik blīva, ka var saprast tos,
kuriem ir kārdinājums atmest ar roku un iet pastaigāties pa mežu.
Informatīvie džungļi tiešām ir biezi un afišas - ne tās
pārskatāmākās, tomēr ir vērts pacensties. Šonedēļ kinoteātros
Splendid Palace, Kino Citadele un KSuns
skatāma ne vien labāko Eiropas filmu izlase, bet arī pašmāju
kinoindustrijas gada raža.
Diez vai Rīgā vēl kādreiz vienā laikā un telpā satiksies
režisori Vims Venderss, Līva Ulmane, Agņeška Holanda, Anjēze Varda
un - jau tuvāk mūsdienām - ar vairākām Oskara balvām
novērtētais Lielbritānijas Nacionālās kino un TV skolas vadītājs
producents Niks Pauels, oskarotās filmas 12 gadi verdzībā
režisors Stīvens Makvīns, kas decembrī viesosies Rīgā, lai saņemtu
goda balvu Eiropiešu sasniegumi pasaules kinomākslā, un
daudzi citi pasaules kinomākslas mērogā ievērojami kino teorētiķi
un praktiķi.
Slaveno Berlīnes trupu Rimini Protokoll nebūtu
pārspīlēti dēvēt par Rīgas draugiem. 2005. gadā režisoru trio
tagadējā Ārlietu ministrijas ēkā, ar saviem atmiņu stāstiem
piedaloties Rīgas iedzīvotājiem, iestudēja izrādi par varu un
birokrātiju Cameriga, bet 2007. gadā, skatītājus vizinot
pa Rīgu, fūrē ierīkotā teātra «zālē» izrādē ļāva ieskatīties
tālbraucēju šoferu pasaulē.
Deviņpadsmito reizi no 2. līdz 7. decembrim dažādās Rīgas vietās
notiks Prozas lasījumi 2014. Pasākuma būtība - autors
ierauga vaigā savu lasītāju, bet lasītājs - izdzird autora
balsi.
Moderna, demokrātiska sabiedrība, kas orientēta uz cilvēku, ir
tāda, kas veicina un atbalsta cilvēka radošo, inovatīvo potenciālu.
Jo produktīvāks ir sabiedrības locekļu radošais potenciāls, jo
augstāk attīstīta ir pati sabiedrība. Cilvēka cienīga eksistence
bez kultūras un mākslas nav iedomājama - savus uzskatus par
kultūrpolitikas jautājumiem intervijā Rudītei Kalpiņai atklāj
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.