Muzeju viņa salīdzina ar vienādmalu trīsstūri - muzejs krāj un glabā, pēta un to, ko ir izpētījis, atdod atpakaļ sabiedrībai.
Spēku koncentrēšana
Patlaban telpās Brīvības bulvārī 32 trijos stāvos 30 telpās ir apskatāmi aptuveni 10 000 eksponātu: akmens laikmeta un baltu tautu sieviešu apģērba un rotu rekonstrukcijas, Jēkaba manufaktūras ražotie priekšmeti, Jura Alunāna studentu cepure, VEF ražotā inovatīvā tehnika un daudzas citas vēstures liecības.
Izveidotas 12 pilnīgi jaunas ekspozīcijas, kā nebija Rīgas pilī, un pirmoreiz muzeja 147 gadu pastāvēšanas vēsturē ir ekspozīcija, kas aptver laika posmu no cilvēku ienākšanas Latvijā līdz mūsdienām. "Nevienas no Latvijas vēsturē svarīgām tēmām mūsu ekspozīcijā vairs netrūkst," gandarīta I. Zeibārte, kura šo laiku salīdzina ar spēku koncentrēšanu pirms ekspozīcijas pilī. "Viss, ko mēs darījām, šeit, Brīvības bulvārī, pārskatot no jauna krājumu, tika darīts ar kontekstu un zemtekstu - kā tas noder pilij? Tā bija visīstākā savu spēju un iespēju revīzija - gan fiziskajā nozīmē, gan mūsu pētnieciskā potenciāla nozīmē. Ko mēs varam un kas mums vēl ir jāvar, pirms aizejam uz pili."
Ekspozīciju papildina daudzi interaktīvi risinājumi - informācija skārienjutīgajos ekrānos, kinohroniku fragmenti, videofilmas u. c. Aplūkojamas arī pastāvīgas izstādes Senā skola, Nauda Latvijā, XVII-XIX gs. portreti no LNVM krājuma un Sakrālā māksla. Līdz 18. septembrim skatāma izstāde Ceļā uz latviešu tautu, bet no jūnija varēs iepazīt ceļojošo izstādi Vikingu un zviedru laiki Latvijā. Muzejā ir pieejamas nodarbību telpas arī dažādām skolēnu muzejpedagoģijas programmām. Šobrīd muzejs aizņem 2500 kvadrātmetru lielu platību, taču, atgriežoties Rīgas pilī, muzeja ekspozīcijas aizņems aptuveni 6000 kvadrātmetru lielas telpas.
Izslaukt govi
"Nacionālā bibliotēka ir uzbūvēta, Nacionālais mākslas muzejs nodots ekspluatācijā, un mūsu muzejs ir nākamais lielais projekts, kurā viena no Latvijas nacionālajām institūcijām iegūs jaunu seju un elpu. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs periods muzeja dzīvē, kas ilgs apmēram desmit gadu," saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš. Viņš lēš, ka savās vēsturiskajās telpās muzejs varētu atgriezties ap 2024. gadu. Lai pārvestu krājumus un izveidotu jaunās ekspozīcijas, kopumā nepieciešami aptuveni 12 miljoni eiro, kas tiks segti no valsts budžeta. Taču pirmās ekspozīcijas Rīgas pils telpās plašākai sabiedrībai būs pieejamas 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā. Plānots, ka pirmā izstāde, kas tiks atklāta 2018. gada nogalē, būs veltīta Latvijas 100 gadu jubilejai, taču Radiņš vēl nav gatavs nosaukt konkrētu datumu, kad iecerētā izstāde tiks atklāta oficiāli. Šajā izstādē piedalīties izteikuši vēlmi arī citi muzeji.
Labā ziņā ir arī tā, ka Pulka ielas krātuvēm ir jau noteikts atklāšanas datums - 2018. gada 30. aprīlis. 2011.-2015. gadā, realizējot Rīgas pils atjaunošanas projekta 1. kārtu, tika atjaunota Rīgas pils priekšpils daļa. Šajās telpās strādās Valsts prezidents. 2016.-2018. gadā norisināsies Rīgas pils senākās daļas - kastelas - rekonstrukcija un restaurācija. Rīgas pils rekonstrukcijas darbus organizē va/s Valsts nekustamie īpašumi, bet Rīgas pils kastelas projekta līdzautors ir arhitekts Reinis Liepiņš (Sudraba arhitektūra). "Šai lielajai ēkai ir jāatveras Vecrīgai un jākļūst par tās publiskās telpas paplašinājumu. Mēs varam iegūt gaišu, vieglu telpu, kurā Latvijai tik nozīmīgā vēsture, ja runājam sajūtu līmenī, varētu iezaigoties vieglā, gaisīgā noskaņā," saka arhitekts Reinis Liepiņš (KDi. 19.11.2015.).
75% telpu būs pieejamas apmeklētājiem, 5% - darba telpas, bet 20% - tehniskās telpas, kas nodrošina nepieciešamo klimatu, ugunsdrošību u. tml. "Lielākā problēma ir Rīgas pils kā kultūrvēsturiskas vērtības savienošana ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Mums visu laiku gribēja diktēt, kādam jābūt saturam. Bet mēs neesam Rīgas pils muzejs un nevaram stāstīt tikai to, ka šajās telpās ir dzīvojis gubernators utt.," paironizē direktors, piebilstot, ka kompromiss ir atrasts un par Rīgas pili iecerēta atsevišķa ekspozīcija.