Tie, kas vēl atceras padomju laikus, droši vien savās atmiņās glabā arī iespaidus par lielām palmām vai kupliem gumijkokiem, kas rotāja skolu un dažādu sabiedrisku ēku gaiteņus un zāles. Uz kādu laiku no interjeriem palmas bija pazudušas, bet nu tās ir atkal atpakaļ, gan lieliski iederoties mazliet eksotiskā interjerā, gan piešķirot dzīvīgu akcentu joprojām tik iecienītajam minimālismam!
Kaut arī eksotiskas un daudzveidīgas, palmas ir visai demokrātiskas un to kopšana būs pa spēkam arī augu mīlim iesācējam. Palmu mūžs arī dabā ir ilgs, lielākā daļa šķirņu spēj izaugt garas un kuplas, turklāt tās ir pacietīgas attiecībā uz vēlmi pēc mitruma, tādēļ, ja esat slinki laistītāji, palmu nokaltēt jums diez vai izdosies. Taču palmas, kā jau dzimušas dienvidnieces, mīl gaismu, ar to gan jārēķinās un jācenšas palmai atvēlēt gaišāko vietiņu mājoklī, ideālā gadījumā dienvidaustrumu pusē, taču jāizvairās no palmas atrašanās ilgstošos tiešos saules staros, izņēmums ir vienīgi kokospalma un dateļpalma. Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne stāsta, ka dabā palmas sastopamas visu kontinentu tropu un subtropu apgabalos, tās aug no ūdens piekrastes zonas līdz pat augstkalnu nogāzēm, tāpat palmas atrodamas arī purvos, tropu mežos, savannās un tuksnešu oāzēs. Dabā ir aptuveni 200 palmu ģinšu un vairāk nekā 2500 sugu, kā telpaugi audzējamas gan ap 30, jo ne visas palmas var pielāgot ilgstošai turēšanai telpās un sakņu sistēmas augšanai podā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 10. oktobra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!