""Ar dziesmu pa dzīvi" ir mans teiciens kopš jaunības, Radio SWH raidījumam nosaukumu varbūt no manis nošpikoja," smej mūzikas ierakstu kolekcionārs Raitis Pavlovičs. Satiekamies viņa izlolotajā mūzikas telpā jeb klubiņā Vinilkoks, ko ar humora izjūtu apveltītais saimnieks sauc par pensionāra smilškasti. Tā kā hobijam veltīta teju puse mūža, saruna vijas par un ap ievērojamo vinilplašu krājumu. Un mīlestību pret skaņu pasauli.
Primārais ir mūzika
Vinilkoka mūzikas telpas dizains ir labā nozīmē tendenciozs – pie pagrabiņa sienām mūzikas leģendu attēli, daudzi no tiem savulaik kā milzīgs dārgums pirkti melnajā tirgū. Plauktos dažāda vecuma audioiekārtas un, protams, plates. Cik to pavisam? Leģendārais Dailes Zigis tādos gadījumos esot atjokojis – bija septiņi metri, tagad tikai trīs.
Raitis nenoliedz, ka kolekcionēšana ir kā slimība. Dzīvesbiedrei pamanot kārtējo jaunumu, skan standarta atbilde: "Nekreņķējies, tas vien dažu eiro vērts."
Ar liepājniekiem raksturīgu mazliet bravūrīgu humoriņu Pavlovičs turpina stāstīt par savu sirdslietu: "Plate ir viens no mūzikas "konservēšanas" – saglabāšanas formātiem. Failos, kompaktdiskos, straumēšanas servisos mūsdienās atrodams viss, tomēr skan kaut kā bezpersoniski. Bet tu paņem rokā plati un uzreiz saproti lietas vērtību! Fascinē vinila skaņas iekšējā būtība, taču tā pilnībā izpaužas tikai uz labas aparatūras. Turpretī klausīšanās uz lēta ķīniešu atskaņotāja sagādā vilšanos. Gan zaporožecs, gan Porsche ir mašīnas, abas brauc, bet kā! Tad jau labāk pērc straumēšanas verķi un klausies MP3. Nepiekrītu, ja saka, ka kompaktdiski ir kaka, bet mūzikas feinšmekers nekad nepirks kompaktdisku, ja tas pats skaņdarbs ir vinilplatē. Jaunā mūzika joprojām nāk arī kasetēs, mašīnā klausos flešā ierakstīto, savukārt mājās skaņu burvību niansēti baudu uz ļoti labas aparatūras. Izvēle atkarīga no noskaņojuma, galvenokārt klausos roka klasiku, kas asociējas ar notikumiem jaunībā. Jau esmu nopircis biļetes uz Kiss koncertu Kauņā, noteikti došos arī uz Pola Makartnija koncertu. Visam sava vieta un laiks, bet primārais ir mūzika!"
Renesanse un nostalģija
Pasaulē pašlaik vērojama īsta vinila renesanse, secina Pavlovičs, rādot pirms mēneša izdoto Fredija Merkūrija dziesmu izlasi. Arī pašmāju grupa Jumprava nesen no jauna laidusi klajā 1989. gadā pirmoreiz izdoto plati.
Dzīvojot aiz dzelzs priekškara, cilvēki ar daudz ko nodarbojās nelegāli, un par lielu naudu visu ko varēja dabūt. "1969. gadā plati Led Zeppelin II nopirku par 120 rubļiem. Dārgi, bet tolaik strādāju Bērnu ratiņu rūpnīcā Liepāja un labi pelnīju. Pateicoties blatu sistēmai, tiku arī pie lenšu magnetofona Majak-001. Aparāti caur manām rokām gāja kaudzēm, beidzoties lenšu ērai, tika pārdoti, bet viens no tiem nupat pie manis dīvainā kārtā atgriezies. Vajadzēja lenti pārciparot uz datora, palūdzu džekam, lai aizdod. Atradis 1980. gadā ražotajā aparātā paša savulaik veiktu uzlabojumu, sapratu – tas ir mans Majaks. Kļuva silti ap sirdi, to atpirku un Facebook ierakstīju – klaidoņa atgriešanās."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!