“Kairinātu zarnu sindroms var izjaukt līdzšinējo dzīves rutīnu. Taču tas nav dzīvībai bīstams, kā arī nav saistīts ar lielāku vēža risku,” norāda gastroenteroloģe “Veselības centru apvienībā” Oļesja Basina. Savukārt “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka atzīst, ka tieši dažādi ar gremošanas sistēmu saistīti traucējumi ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki steidz uz aptieku. Diskomforts gremošanas traktā ir kļuvis par ļoti izplatītu sūdzību. Viena kaite, kas burtiski izceļas ar savu mulsinošo simptomu klāstu, ir kairinātu zarnu sindroms (KZS). Tas ir hronisks kuņģa-zarnu trakta traucējums, kas spēj jūtami pasliktināt dzīves kvalitāti, liekot justies nelaimīgiem un izolētiem.
Definīcija, izplatība un cēloņi
“KZS būtībā ir hronisks stāvoklis, kas tiek uzskatīts par funkcionālu stāvokli, un to parasti raksturo sāpes vēderā un zarnu darbības izmaiņas,” skaidro Oļesja Basina. Diemžēl joprojām KZS iemesli ir neskaidri. Pie vainas var būt izmaiņas zarnu baktēriju līdzsvarā, jutīgums pret stresu vai dažiem pārtikas produktiem. Dažreiz to var izraisīt smagas infekcijas slimības, tai skaitā gripa un Covid-19. Ir iespējami arī citi cēloņi. Taču labā ziņa ir tā, ka izpratne par sindromu turpina attīstīties, mainās arī pieeja ārstēšanai un sadzīvošanai ar šo hronisko stāvokli. “Zinot, kas jāpatur prātā, pacienti varēs orientēties savā “gremošanas labirintā”, pat neraugoties uz KZS sarežģītību,” saka ārste.
Kad jālūko pēc palīdzības
“Kad runājam ar aptiekas apmeklētājiem, neraugoties uz to, ka diareja šajos gadījumos ir pārsvarā, cilvēkus visvairāk mulsina tieši jauktās pazīmes, proti, kad caurejas mijas ar aizcietējumiem,” ikdienas novērojumos dalās farmaceite. Līdztekus daudziem pacientiem ir stipras sāpju vai vēdera uzpūšanās. “Tātad, KZS pacientiem var būt daudz simptomu, un tādos gadījumos noteikti jādodas pie ārsta, lai mēģinātu atšifrēt sarežģīto ainu un tiktu līdz diagnoze. To arī parasti mēs, farmaceiti, rosinām darīt.”
Kā tikt līdz diagnozei
“Noteikti ir svarīga slimības vēsture, no svara ir arī pacienta vecums un arī dzimums. Vispirms ir svarīgi izslēgt citas akūtas un dzīvībai bīstamas slimības, īpašu uzmanību ar attiecīgo simptomātiku pievēršot pacientiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, kuriem ir neizskaidrojams svara zudums, ģimenes anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta ļaundabīgi audzēji, asinis izkārnījumos vai jebkādas novirzes asinsainā. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem būtu jāveic testi, lai izslēgtu celiakiju, Krona slimību vai čūlaino kolītu un tikai tad ķersies klāt KZS kā iespējamajam izpausmju cēlonim, jo, kā jau noskaidrojām — lai arī ļoti mokošs, ja tiek ārstēts un kontrolēts, tas nav dzīvībai bīstams,” paskaidro Oļesja Basina.
Diēta ir neatsverama!
Atbilstošas diētas izvēle ir pamatu pamats. Un otrādi, ja tiek ēsts neatbilstoši, simptomi turpinās un varbūt pat pastiprinās. Diēta, maksimāli izslēdzot no ēdienkartes fermentējumus, oligosaharīdus, disaharīdus, monosaharīdus un poliolus, var palīdzēt. Tas izklausās sarežģīti un tātad — bez zināšanām par uzturu arī nebūs vienkārši, tādēļ ir vēlama uztura speciālista konsultācija.
Baktērijas tievajās zarnās ogļhidrātus fermentē, radot daudz gāzu un “ienesot” zarnās daudz šķidruma, kas KZS pacientiem izraisa caurejas. Savukārt, ievērojot īpašo diētu, zarnās nav šo specifisko ogļhidrātu, attiecīgi, mazinās vēdera uzpūšanās un diarejas iespējamība. Ārste papildina, ka ir vērts izmēģināt arī diētu bez lipekļa un piena produktiem. Tās izmanto celiakijas pacienti un cilvēki, kam ir laktozes nepanesība. Mēdz būt, kad tādi uztura ieteikumi palīdz arī KZS gadījumos.
Kā ar medikamentiem?
“Tā kā KZS simptomi ir tik daudzveidīgi, dažādiem pacientiem atšķirīgi un bieži vien arī pretrunīgi, ārstēšanai nav viena, svarīgākā medikamenta vai zāļu grupas,” skaidro farmaceite. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir balstīta uz simptomiem. Ja ir caureja, tad ārsti koncentrējas uz pretcaurejas līdzekļiem, piemēram, prebiotikas, diosmectīts, konsultējoties ar ārstu noder arī loperamīda hidrohlorīds. Ir daži līdzekļi, kas vairāk piemēroti tieši KZS gadījumos, novēršot šķidruma pieplūdumu tievajās zarnās.
Savukārt tiem, kuriem KZS izpaužas ar aizcietējumiem, aptiekā ir dažādi medikamenti, kas var palīdzēt veicināt regulārāku vēdera izeju, piemēram, nātrija pikosulfāts, laktuloze, papildus var lietot arī šķiedrvielas.
Ir preparāti pret krampjiem, sāpēm un vēdera uzpūšanos, piemēram, ka aktīvā viela ir drotaverīna hidrohlorīds, simetikons, pankreatīna pulveris, kas palīdz uzlabot gremošanu .
Proti, lielākā daļa no ārstēšanas ir simptomu pārvaldība. Palīdzoši var būt gan recepšu gan bezrecepšu preparāti, piemēram, arī prebiotikas un probiotikas. Piedāvājuma spektrs ir patiesi plašs — Bifidobacterium lactis, Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium longum, Limosilactobacillus reuteri, Lacticaseibacillus casei, Lactobacillus gasseri, Lactiplantibacillus plantarum, Lacticaseibacillus.
Dati liecina, ka šie līdzekļi ir vairāk piemēroti tiem, kam lielākās raizes rada vēdera uzpūšanās,” skaidro Ieva Turonoka un uzsver, ka nevajadzētu probiotiku preparātus lietot bez jēgas, tā teikt — drošības pēc. Iesakāmais kurss varētu ilgt apmēram sešas nedēļas, lai redzētu, vai no tā ir kāds labums. Tikai tad, ja līdz, var turpināt lietot.
“Probiotikām nav daudz blakusparādību, jo tās būtībā atjauno zarnās labās baktērijas,” stāsta farmaceite, nosaucot šīs zāles par “zarnu vitamīniem”.
Dažkārt zāles satur arī augu izcelsmes vielas, no kurām viszināmākā ir piparmētru eļļu. Tai ir daudzveidīgas īpašības, tostarp spēja bloķēt kalcija jona kanālus, kas ir iesaistīti dažādos fizioloģiskos procesos šūnās, ieskaitot gludo muskuļu kontrakciju. Šīs īpašības dēļ piparmētra ir populārs līdzeklis dažādu veselības problēmu mazināšanai un ķermeņa atslābināšanai. Fenheļa sēklas satur vielas, kas palīdz mazināt gremošanas traucējumus, ieskaitot vēdera uzpūšanos un vēdera sāpes. Savukārt melisa ir pazīstama ar nomierinošām īpašībām un var palīdzēt mazināt KZS simptomus, piemēram, vēdera diskomfortu. Kumelīte ir pazīstama ar pret iekaisuma un nomierinošajām īpašībām. Tā var palīdzēt mazināt gremošanas trakta iekaisumu un vēdera sāpes.
Kaut ātrāk pārietu!
“Cik vēl ilgi? Kad tas pāries?” Šos un līdzīgus jautājumus dzirdam bieži. Te nu atkal jāsaka — KZS ir daudzveidis arī šajā ziņā. Ir jaunieši, kuri piedzīvo sindromu vidusskolas un studiju gados, bet pēcāk tas rimstas. Daži pacienti cieš gadiem ilgi, bet citiem šī problēma ir īslaicīga. Šobrīd ir skaidrs, ka jaunu saslimšanas vilni rada tā saucamais pēcinfekciozais KZS. Tas vērojams pēc Covid-19 pārslimošanas. Jo īpaši skarbi simptomi izpaužas garā kovida pacientiem, kuri var piedzīvot caureju, aizcietējumus, lēnu zarnu kustību, sliktu dūšu, norāda ārste.
Mazāk stresa — mazāk simptomu!
Stress, iespējams, ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas veicina KZS mokošos simptomus. Taču, kad tie sākas, stress ir teju neizbēgams, un galu galā tas viss kļūst par apburto loku. Kad KZS sāk ietekmēt ikdienas rutīnu un samazināt dzīves kvalitāti, darbs ar stresa un trauksmes novēršanu ir ārkārtīgi svarīgs. Dažreiz var palīdzēt antidepresanti, arī psihoterapija. Vieglākos gadījumos var mēģināt lietot bezrecepšu nomierinošus līdzekļus, piemēram, lavandas nomierinošās īpašības varētu palīdzēt mazināt stresu un nervozitāti, kas var saasināt KZS simptomus. Nomierinošos līdzekļos var meklēt arī tādas aktīvās vielas, kā, piemēram, divirbuļu vilkābele (Crataegus oxyacantha), parastais apinis (Humulus lupulus).
Liela nozīme ir veselīgam miegam. Caurs miegs un neizgulēšanās var pastiprināt kairinātas zarnas sindroma simptomus. Tāpēc svarīgi izmantot veselīga miega higiēnas ieteikumus — vēdināt telpas, iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, nepārēsties pirms naktsmiera un citus. Līdztekus var mēģināt lietot arī dažus vienkāršus miegu veicinošus līdzekļus, piemēram melatonīnu.
Tāpat kā daudzos ar veselību saistītos aspektos, arī fiziskajai slodzei ir nozīme — aktīvs un veselīgs dzīvesveids var palīdzēt kontrolēt KZS.
“Kairinātas zarnas sindroms patiešām ir apgrūtinoša kaite. Tā ietekmē ikdienas gaitas, jo nav vienkārši doties uz darbu un normāli funkcionēt ar sāpēm vēderā, vēdera uzpūšanos, caureju, aizcietējumiem. Ja dzīve jāpakārto vēdera kaprīzēm un izvēles nosaka tas, cik vienkārši un ātri būs sasniedzama tualete, optimisms un dzīvesprieks pagaist. Tādēļ pareizākais būtu labi pārzināt savu slimību un iemanīties to kontrolēt iespējami labākā veidā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka un mudina noteikti konsultēties ar ārstu, ja moka aprakstītie simptomi.
Ārsta apmeklējums ir īpaši svarīgs, ja ir:
- neizskaidrojams svara zudums;
- caureja naktī vai asinis izkārnījumos;
- pazīmes, kas liecina par dzelzs deficītu.
Kas pasliktina simptomus?
Daži ēdieni. Piemēram tādi, kas satur laktozi, fruktozi vai dažus citus ogļhidrātus. Citi piemēri ir pārtikas produkti, kas satur lipekli (atrodams kviešos). Arī dažas bezrecepšu un recepšu zāles var simptomus pastiprināt. Tā pat grūtāki mēdz būt menstruāciju posmi. Infekcijas, kas ietekmē kuņģi vai zarnas, piemēram, “ceļotāja caureja” vai “saindēšanās ar pārtiku” arī var būt iemesls, ka simptomi kļūst vēl izteiktāki.
Ārstēšana ir darbību kopums!
“Mēs, ārsti, varam diagnosticēt KZS, pamatojoties uz tipiskiem simptomiem un dažiem vienkāršiem testiem. Taču nav uzticamu testu, lai noteiktu precīzu KZS cēloni. Neviena ārstēšana nav piemērota visiem. Tāpēc pareizās ārstēšanas atrašana var prasīt laiku un pacietību. Lūk, ko var darīt ikviens, lai stāvokli uzlabotu! Mainīt diētu. Lietot šķiedrvielām bagātu uzturu vai šķiedrvielu piedevas, ja ir aizcietējumi. Ikdienā būt fiziski aktīviem un censties mazināt stresu,” ar šādu padomu dalās gastroenteroloģe Oļesja Basina.